| 11:11p |
atkal
jau sen neesu raudājusi.
sapratu, ka man ir svarīgi nevis pierakstīt vai pastāstīt to kas ir noticis bet iz;ikt visu kad man ir slikti, skumji, jūtos duzmīga! un tā arī daru. līdz asarām var novest acu mirklii. tikko meklēju tostu draudzenei dzimšanas dienā un uzgāju tādus kā pantiņus par draudzību, kurus izlasot burtiski asaras acīs saskrien - no patiesuma ne jau no kā cita. un tur neko nevar darīt, mēs mēlam tos, pie kā esam pieraduši. |