Baumas uz robežām

About Baumas uz robežām

Random domaDec. 20th, 2014 @ 09:31 pm
[info]kjiimikjis
Kā gribētos kādā publikācijā izmantot teikumu: "Vielu toksicitāte pārbaudīta, izmantojot "es vēl neesmu nosprādzis" metodi".

Dec. 20th, 2014 @ 06:02 pm
[info]15, posting in [info]vajag
baltu ausauni 2 gadīgam bērnam. tādas ir vispār?

Dec. 21st, 2014 @ 05:37 pm
[info]veed_logs
Turpinot par iepriekš rakstīto:
http://klab.lv/users/veed_logs/271765.html

Beidzot ir noticis Ziemassvētku šopinga brīnums, esmu iegādājies sev bikses! Pat vairākus pārus un vēl klāt piepirku dažas kaklasaites. Skaisti! Sasniegt šo fantastisko rezultātu man palīdzēja veikals "Peek and Cloppenburg" (pateicos par ieteikumu!). Sakarīgs veikals, man tur patīk arī tas, ka līdzās atrodas gan dārgie brendi, gan nedārgie, tā, ka vari pats salīdzināt un izspriest, vai ir vērts maksāt vairāk. Normālā situācijā jau es neiešu kaut kādā Boss veikalā pētīt kreklus par cenu, kas ir stabili virs 50 EUR. Tagad es to mierīgi varu darīt. Ja kas, nopētīju attiecīgo kreklu detaļas (šuvuma kvalitāte, materiāls) un secināju, ka manās acīs tas izstrādājums nav tā vērts, lai par to maksātu 3-5x vairāk, nekā es parasti maksāju par kreklu. Tā, ka kreklu ziņā pieturēšos pie savām pārbaudītajām markām.

Dec. 20th, 2014 @ 05:14 pm
[info]honeybee
"Tuvojas Ziemassvētki un mana pirmā uzstāšanās sniegpārsliņas lomā," nodomāja Stella un nogrieza matus grebenē.

Es savukārt ar šausmām sapratu, ka šī frizūra nevis vienkārši izskatās freaky, bet arī ļoti labi atspoguļo viņas būtību.

Bet nu psc.
Tags:

što proishoģit na sveķeDec. 20th, 2014 @ 04:34 pm
[info]kihelkonna
no jūzera kūmiņš, jāpieglabā
https://soundcloud.com/gennadiy-smirnov/7zjjf5bvqqkd
(sargies, rupji vārdi krieviski)

Dec. 20th, 2014 @ 03:46 pm
[info]veelviens
Lasu ziņas, par politiku. Nācijai problēmas. "Caurspīdīgums" nedodas rokā. Sistēma bez uzticības nestrādā. Vajag mācīties uzticēties. Vajag kādu, kam uzticēties. Politologi saka, ka Kaimiņš tas nebūšot. Es piekrītu. Viņš ir gailēns. Viņš ir virtuves sarunu rupors Saeimā. It kā jau drosmīgi - teikt acīs un publiski visu to, ko mēs katru dienu sakām viens otram. Mest Šleseram sejā "Es tev neticu, neticu, neticu". Tik vienkārši un tieši to, ko vairums no mums arī tikai varētu pateikt, ja viņu satiktu un saņemtos tā runāt.
Kaimiņam tāpat kā daudziem - daudz būtu vēl ko bagātināt sevi ar pacietību, ieskatīšanos un faktu materiālu.

Pats sev uzdodu jautājumu: Vai ir iespējama uzticība bez kāda, kas ir uzticības vērts?
Ja mana atbilde ir "Nē", vai tas nozīmē, ka esmu pesimists?
Jūtiņa: kāpēc lai es tev uzticētos?

PET skanerisDec. 20th, 2014 @ 09:11 pm
[info]lennay, posting in [info]pajautaa
Vai Latvijā ir parādījies PET skaneris (pozitronu emisijas tomogrāfs)?

Ja jā, tad kur?

Ja nē, tad varbūt kāds var padalīties pieredzē par PET skanera izmantošanu Lietuvā/Igaunijā: cik maksā, kā notiek pierakstīšanās, vai kaut kādi vietējie ārsta nosūtījumi der, vai valsts apmaksā/komepensē; un sniegt u.c. pēc iespējas izsmeļošāku informāciju.

Liels, liels paldies jau iepriekš, un priecīgus svētkus!

Dec. 20th, 2014 @ 01:21 pm
[info]scope
Malači tie VRAA tirliņi, sajājuši https://www.latvija.lv/ (iestājas redirect loop).
Labākais, ka atbalsta dienesta tālrunim piebilde "Aģentūras darba laikā"...

zsvDec. 20th, 2014 @ 10:04 am
[info]kihelkonna
kā katru gadu, ar mazmurkšķa vārdadienu vakar iesākās ziemassvētku pieēšanās maratons. našķīti pa našķītim, un kuņģis ir izstaipīts, un tagad visu laiku gribas ēst, un tā turpmākās divas nedēļas.

mazmurkšķis vakar dabūja divas liecības (viena bija ZELTA, otra mūzikas skolā), kā arī zobufeja bija zeķēs ielikusi pusotru eiro. tiešām ienesīga diena. šonakt mm bija jau sakarinājis jau četras zeķes, bet negausība neattaisnojās - tur lielākā nauda bija 5 centi.

sushiDec. 20th, 2014 @ 09:55 am
[info]oblica
Nevaru atrast, luudzu, help: sushi eestuve Beernu pasaules rajonaa.
Paldies!

Dec. 20th, 2014 @ 01:46 am
[info]kaukau
Raibas dienas pa reizei gadās. Ar zābakiem teju 200eur vērtībā (katram priekšniecību, kas iesaiņotas dzimšanas dienas dāvanas vietā aizved uz Virsotni un saka, reku pārgājienu zābaki, izvēlies, ko vēlies, vai, manā gadījumā, to, kas der...), ar pavisam dīvainu lietu iegādi (kokā metamais maisiņš un aukla, kas pati savienojas, bez mezgla!?), nopētīju arī kāpšanas sienas elementus, bet to šoreiz nē, ar 3-stundīgu teātri, supergardām vakariņām (čipsi, skumbrija un banānu -vaniļas -apelsīnu kokteilis), un saldajā - Kursītes supergrāmata Virtuves vārdene, bezgala interesanta lasāmviela!
Jā, es lielos, jā, man iet bezgala labi, jā, es pa reizei varu līdz apmaksai novest savus darba projektus, jā, es tur ne vienmēr tizlojos, jā, un man vēl nav visu Zsv dāvanu (izņemot mazai meitenei, kurai nu būs pašai savs galvas lukturis, lai, nākamreiz apmaldoties mežā (aizgājām nevis uz jūras pusi, bet taisnā stiepienā gar Garezeriem...), nebūtu tik ļoti bail :) ).

Dec. 20th, 2014 @ 12:22 am
[info]veelviens
Kādreiz bija tāda tulkojuma prove. Latviski izdots droši, ka nekad netiks, nekādi līgumi nav slēgti, varu mierīgi iesākt, ko gribās. Nekā daudz jau tur nav, bet daži teikumi ļoti ieķērušies galvā. Vienkārši, lakoniski, saprotami.

Oriģināls nekur tīklā nav atrodams. Te par pašu autoru no Wiki:
http://en.wikipedia.org/wiki/Finn_Sk%C3%A5rderud

Finns Skorderu "Nemiers. Ceļojums pa moderno identitāti"


Vienatne

Sākums



Pirmais teikums šajā stāstā ved ārā tukšā gaisā.
Pirms dažiem gadiem es biju spirgtāks nekā tagad. Spēlējos zem debesu velves un ļāvu sev krist. Varbūt tieši tajā pirmajā lēcienā es piedzīvoju savas dzīves laimīgākās sekundes. Minūtes ne. Sekundes.
Uzskatu, ka kontrole pār izpletni, kas seko pilnīgajam kontroles trūkumam brīvajā kritienā, ir bijusi mana tiešākā saskarsme ar varenību. Un liela jautrība piedevām.

Es gribu dalīties ar vertikālajiem pārdzīvojumiem, kas gūti nodarbē, kuru daudzi uzskata par stulbu vai vismaz nekam nederīgu. Gribu ar tiem dalīties, jo es krītu gan kā es pats, gan kā modernās kultūras pārstāvis. Mums patīk spēlēties, bet mēs gribam arī ko vairāk. Mēs gribam remdēt kādu nemieru. Spēcīgs pārdzīvojums ir viens no līdzekļiem. Ceļš uz atslābināšanos var iet tieši caur spriedzi.

Šeit lejā man ir jādzīvo daudzas dzīves. Tas var būt apgrūtinoši. Psiholoģiskā ziņā mēs piedzimstam kā izkaisīti gabali. Pieaugt nozīmē savākt šos gabalus, cerībā kļūt par vienu veselu cilvēku. Pat ja tas var izklausīties garlaicīgi, dvēseles nobriešana lielā mērā ir kompromisu veidošana starp galējībām. Galējības var būt bērna fantāzijas par varenību un iznīcību. Mūsu pieredzes ar iekšējo vienotību ir ļoti atšķirīgas. Varbūt pat mūsdienās tā ir grūtāk sasniedzama. Katram ir jānes savs „es”. Moderno „es” vairs tik ļoti nekontrolē tradīcijas. To kontrolē un baro informācijas un attiecību pārdoze. Tā dāvā neticamas iespējas gan veidot ļoti piesātinātu dzīvi, gan pazaudēt sevi.

Šeit lejā man ir jādzīvo daudzas dzīves, un tās ir pilnas plānu, kurus neizdodas īstenot. Domājot par to galva ir kā spīlēs. Domas, vēlmes, raizes, dēmoni un nomoda sapņi šaudās kā uztraukti zvirbuļu bari rudenī. Man uzstāda pārāk daudz prasību, un daudzas no tām uzstādu es pats. Reizēm jāturas pretī skumjām, kuras ir biedējošas tāpēc, ka mana valoda iestrēgst. Un tad, palicis bez valodas, kura man ļautu „izrunāt” sevi laukā no šī stāvokļa, esmu pavisam bezpalīdzīgs. Citreiz atkal mani sagrābj vienmēr uzglūnošā apsēstība ar to, ko domā un uzskata citi.

Tur augšā bija citādi. Tur bija tikai tas viens. Gaisa spiediens pret ķermeni nāca kā negaidīts atgādinājums, ka bieži tieši pretestība ļauj droši saprast, ka tu dzīvo. Pretestība mūs bremzē, bet arī dod klātbūtnes sajūtu. Tāpēc mēs arvien to meklējam.

Es biju neticīgais, kas krita pretim zemei. Bet kāpēc mums, neticīgajiem jābūt atskaitītiem no svētuma? Svētums ir telpa, kurā nepastāv ikdienišķais. Krist nozīmēja kāpt pretī citādai pieredzei. Ķermenis un gars bija kļuvuši par vienu veselu. Tā bija brīnišķīga psihosomatika.
Tā taču nemēdz notikt. Pēc dažiem lēcieniem es sapratu, ka pašu pirmo pārdzīvojumu vairs nebūs iespējams atkārtot. Pieradums ir visu ekstātisko pārdzīvojumu lielākais ienaidnieks. Kļuva skaidrs, ka eksistenciālais izrāviens ar laiku saplaks līdz parastai dalībai sporta komandā, būs kūku loterijas un viss pārējais. Patvērums no veselā saprāta draudēja kļūt pavisam prātīgs. Spēles svētā nopietnība tuvojās beigām. Es sāku domāt par izstāšanos.

Lēcienā, kas man bija iecerēts kā pēdējais, es diezgan jautrs un apmierināts karājos gaisā. Tad kā krampju lēkme mani pārņēma nepatīkama vientulības sajūta. Ko es šeit daru? Ko es daru viens pats šajā dabas elementā, kurā, stingri skatoties, nemaz neiederos? „Esmu vientuļš kā Francs Kafka”, rakstīja Francs Kafka. Laikam tas bija pats cilvēka trauslums, ko es tajā brīdī piedzīvoju: mazā distance no varenības līdz izmisumam. Kur ir pārējie?

Es izturos ļoti saprotoši pret riskantām darbībām, kuras pats esmu izmēģinājis. Tās dod kaut ko, ko mēs citur nevarētu tāpat iegūt. Bieži tās mūs apmierina. Bieži arī ne. Kad tās mūs neapmierina, tad laikam ir jāsaprot, ka veltīgi cenšamies sevi ar kaut ko piepildīt. Tikai šajā gadījumā katrs pats ir gan saņēmējs, gan devējs. Tā ir sevis atkārtošana noslēgtā apritē. Ar to šādas aktivitātes precīzi norāda uz vientulību, kas uzmācīgi seko līdzi visur, kur mūsu kultūra slavina indivīdu un atsevišķo. Zīst īkšķi nav tas pats, kas zīst krūti.

Lēciens ar izpletni īstenībā nav nemaz tik riskants. Tas ir tikai dzīves īsto risku atdarinājums. Mīlestība, intimitāte un visi pārējie ir īstais risks. Kas ir brauciens pa strauju upi salīdzinājumā ar atraidījumu? Un ko dos lēciens ar gumiju tam, kurš gaida zvanu no mīļotā cilvēka, bet telefons tikai klusē?

Jūtiņa: nakts
Akurāt skan: Darkthrone "Soulside Journey"

Dāvana, ko nesaņemšuDec. 19th, 2014 @ 03:17 pm
[info]oblica
Biju nolēmusi sevi vārda dienā iepriecināt ar tetovētām uzacīm.
Ieplānoju budžetu un tā...
Vakar izkrita plombe, kas piespieda mainīt plānus un budžeta pozīcijas.
Viena plombe = viena uzacs.
Tā kā ar vienu kaut kā stulbi būs, padomāju un pasūtīju kilogramu ikru.
Plombe un kilograms ikri ir laba vārda dienas dāvana, man domāt.

Dec. 19th, 2014 @ 02:32 pm
[info]honeybee
mērkaķauditorija

zobārtsiņš sveicina? Dec. 19th, 2014 @ 02:02 pm
[info]barbala
Sakiet, jums nepatīk urbšana blakusdzīvokļos?
Ko tiksiet par čuguna radiatoru tīrīšanu, skrapstināšanu, skaņa, kas pēc noskaņas ir pielīdzināma zobu kanālu tīrīšanai, kas transēta radio tiešraidē un tiek bliezta tieši ausī. Man ir notirpis žoklis un mugurkauls to dzirdot, āāaā.

Kā pielīmēt sniegpārslasDec. 19th, 2014 @ 01:39 pm
[info]smille, posting in [info]pajautaa
Kā vislabāk un visskaistāk piestiprināt papīra sniegpārslas vai kādu citu papīra ornamentu pie stikla? Klīsterim ir kāda labākā proporcija, vai vnk var taisīt pēc intuīcijas un grūti greizi nošaut? Vai procesā ir kādi triki? (piem, vai ar līmi smērē stiklu vai sniegpārslu, jāuzgaida vai jālīmē cik vien ātri var?)

Paldies par padalīšanos pieredzē un priecīgus svētkus!

jolkaDec. 19th, 2014 @ 01:36 pm
[info]kihelkonna
mēs šodien


matracis - mēs meklējam viens otru!Dec. 19th, 2014 @ 01:29 pm
[info]sprungulis, posting in [info]vajag
varbūt tieši tu esi dzirdējis, ka kādu šajā gada nogalē drūmu dara fakts, ka nav kur likt nevajadzīgu vienguļamo matraci?
esmu gatava ņemt paspārnē praktiski jebko, kas vēl ir cilvēcīgi guļams, Rīgas ietvaros savācams, kā arī samaksāt nelielas naudiņas, ja neceļās roka mest pakaļ tāpat vien!

ja zini kādu variantu - uzšauj komentāros, cheers!

Vajag gaišu padomu, kā ātri un lēti uztaisīt galduDec. 19th, 2014 @ 12:19 pm
[info]ululate, posting in [info]pajautaa
Man ir tāda problēmiņa. Jāuztaisa pasākums ar cepeša ēšanu 11 cilvēkiem, bet nav galda. Tā nu es esmu secinājusi, ka priekš "galda virsmas" varētu nopirkt vnk vienu plāksni finiera, bet nerodu idejas, ko lai pastutē apakšā galda kāju vietā. Varbūt kāds no jums kādreiz ir kko līdzīgu darījis un var padalīties ar idejām?

Dec. 19th, 2014 @ 11:14 am
[info]krii
Ričmondam (nospriedu, ka šis vārds viņam piestāv vairāk nekā Leo) ir potenciāls izaugt par tipisku šarmanto blēdi. Katru reizi, kad viņu rāju, viņš gan vainīgi nolaiž ausis, tomēr astesgals vibrē gatavībā pielabinoši luncināties - ak, tu taču nemaz neesi tik dusmīga, uz mani vispār neviens nevar pa īstam dusmoties, jo es taču esmu tik foooršiņš, piesēdi un es tūliņ ierāpšos tev klēpītī. Un ierāpjas arī, ar visiem saviem gandrīz 17 kilogramiem, saritinās, iebāž degunu man azotē un šņākuļo kā bēbītis: spiež uz manu nerealizēto mātes instinktu, sīkais manipulators!

par textu dzīviDec. 19th, 2014 @ 09:09 am
[info]indulgence
Slavenajā austrumzemes cartētētiņa intervijā - http://www.kremlin.ru/news/47250 - skanēja apgalvojums: "Ведь мы же почти от официальных лиц слышали многократно, что несправедливо, что Сибирь с её неизмеримыми богатствами вся принадлежит России" (Jo mēs no gandrīz oficiālām perosnā daudzkārt esam dzirdējuši, ka nav taisnīgi, ka Sibīrija ar tās neizmērojamām bagātībām pieder Krievijai). Austrumos no Zilupes tas bieži tiek atkārtotas atkal un atkal kā pierādījums tam, ka Rietumi naktis neguļ, apskaužot Krieviju un alkstot to sagraut. Lai gan nekad neviens politiķis Rietumos neko tamlīdzīgu nav teicis. Kā [info]mi3ch konstatē, frāzi "Сибирь — слишком большая территория, чтобы принадлежать одному государству!" (Sibīrija ir pārāk liela, lai piederētu tikai vienai valstij.) pirmais izteicis Krievijas TV raidījuma "Постскриптум" vadītājs Puškovs (Алексей Пушков), neinformējot, no kurienes to rāvis, un tā sauklis, apaugot ar variācijām, dzīvo pats savu dzīvi.
Tā kā jautājums par frāzes izcelsmi pa laikam parādās, ir arī atbildes, no kurām populārākā šobrīd to piedēvēt Olbraitai (Siberia holds too many natural resources for just one country’s use, Albright apparently said), bet vai kundzīte atvaļinājusies ko tādu patiesi ir teikusi, nezinu. Aplam jau nu nediplomātiski izklausās.

Tas pats, manuprāt, ir arī dievzemītē ar frāzi "Наша Рига прекрасный город, жаль только, что слишком много латышей" (Mūsu Rīga ir lieliska pilsēta, tikai žēl, ka tajā pārāk daudz latviešu) - esmu to dzirdējis daudzas jo daudzas reizes, un vienmēr tikai no latviešiem. Tīņa gadus pavadīju Imantā, dzīvoju klasiskā deviņstāvenē, kur bijām aš vai vienīgā latviešu ģimene, mācījos t.s. "draudzības" skolā, kurā bija latviešu un krievu plūsmas, un savstarpējie kautiņi bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa (taisnības labadiņ jāpiebilds, ka biežāk krievi klapēja latviešus, nevis otrādi, jo latvieši bija krietni bailīgāki un neorganizētāki). Nu un savstarpējā pasaukāšanās bija norma, tb dzirdēts ļoti daudz kas. Taču ne reizi šo frāzi neesmu dzirdējis ne no viena krieva (lai gan pieļauju, ka, tepat blakus dzīvojot, kāds krievs to no latviešiem varētu būt iemācījies), vienmēr tikai no latviešiem kā pierādījumu krievu ģenētiski ļaunajai un netaisnīgajai dabai.

QuinoaDec. 18th, 2014 @ 08:18 pm
[info]spkwrds, posting in [info]iztulko
Sveiki, Iztulko.
Kā latviešu valodā pārtulkot "quinoa" sēklas? Taču ne jau "kinza," vai ne?

zeķesDec. 18th, 2014 @ 10:14 pm
[info]kihelkonna
mazmurkšķis šodien informēja, ka viena meitene no viņas klases esot pakarinājusi zeķes, un no rīta tur atradušās divas konfekšu paciņas.

tā nu mm ņēma zeķes un ar magnētiem piestiprināja pie radiatoriem.

jautojāmies, ka tagad tur lidos pāri zobu feja, šitā pati http://klab.lv/users/kihelkonna/444127.html un ieliks tur zobu.

mm pierunāja, lai arī es tur blakus piestiprinu zeķes. nu labi, pieliku pašas smukākās, ar rozā sirsniņām.

ko lai tajās zeķēs tagad liek? naudiņu?


UPD

ieliku mazas naudiņas visās zeķēs.

Dec. 18th, 2014 @ 09:48 pm
[info]sirualsirual, posting in [info]vajag
Vai kādam ir nevajadzīgs ledusskapis, vēlams ar saldētavu?

Dec. 18th, 2014 @ 03:35 pm
[info]pecuminjsh
Mums ar brāli šodien ir vārdu diena. (Jā, gaidiet ziņu vasarā par mūsu dzimšanas dienām!)
Akurāt skan: Last Christmas

Portrets ielu mākslāDec. 18th, 2014 @ 04:50 pm
[info]digna, posting in [info]pajautaa
Labdien!

Maģistra darba vajadzībām lūdzu atsaukties ielu māksliniekus, kuri savos darbos radījuši portretus.
Tehnika nav no svara, būtiski, lai tā būtu jaunrade, t.i., piemēram, stencili no gatavas Boba Mārlija un Borata bildes neder.
Vēlētos rakstiski nointervēt, daži jautājumi. Ļoti arī vajadzētu darba foto, bez tā nevar, ja dzīvē vēl darbs redzams, varu arī pati nobildēt. Personu dati netiks ievākti, maģistra darbā tiks uzrādīts mākslinieka pseidonīms un darbu foto, kā arī, protams, intervijas saturs.

Ja Tu zini kādu, kurš atbilstu meklētajam, lūdzu, padod ziņu viņam/viņai un man, lai varam sakomunicēt.
Ja kas, varam sarakstīties epastā, mans ir digninja at gmail.

Paldies!

Dec. 18th, 2014 @ 04:57 pm
[info]pogagaa, posting in [info]vajag
Vajag Mišimas "Zelta templi" ļoti drīz!
Ja kādam ir lieks eksemplārs, labprāt nopirktu, pieskrietu klāt.
monkiki@inbox.lv
Top of Page Powered by Sviesta Ciba