Kamēr slimoju nenormāli gribējās saldumus un vispār ēst. Ēdu arī. Tad pienāca pirmssacensību ņedēļa.
Teorētiski bija doma, ka varētu paprovēt to
ogļhidrātu diētu - tb nedēļas sākumā gandrīz neēst ogļhidrātus un nedēļas beigās piebāzties ar tiem. 10km varbūt tas nav tik būtiski, jo tik īsam skrējienam varētu pietikt ar esošajām rezervēm, bet nu tomēr.
Kā par spīti nedēļas sākumā nevarēju iedomāties, ko vispār varētu ēst bez ogļhidrātiem. vss, kas man bija maājās, bija ar tādiem ogļhidrātu skaitļiem, ka tur cukura diabētu ātrāk noraut nekā ogļhidrātu badu.
Nu neko - nospļāvos un ēdu, kas bija - piedomājot vienīgi pie tā, ka šoceni neēst tāfelītēm starp ēdienreizēm.
Paskrēju 3dien. Sajutos gana sūdīgi - varētu padomāt, ka tiešām nebija ogļhidrātu.
Nu un tad nu tagad ēdīšu tos ogļhidrātus, saldumus, šokolādes utt. Kā tad! Pirmkārt, aizgāju uz veikalu un piepeši ieraudzīju kaudzēm produktu, kurus gribu ēst - dažādas zivis, ķīnas kāpostu, fetas sieru, vēl pāris krutus sierus, biezpienu, utt. KAroče ēdienus, kur ogļhidrātu ja ne gluži nav pavisam, tad nu katrā ziņā viņi ir nu tā - salīdzinoši maz. Un tas redz amn tagad gribas. A šokolādes tāfelīte, salda kafija, nočas, kūkas - fujpē. Negribu. Pat saldējumu īsti nekārojas... Sāv plauktā ij ābolu sula ij kvass, plauktā šocenes.. ko darīt, kā būt?
Mok rīt sakārosies?
upd. vispār smieklīgākais ir ne tikai tas, ko man gribas/negribas ēst, bet tas, ka šobrīd man vispār neko negribas ēst. Organismam ir pielecis, ka svars ir 66kg, ir vasara, silts un absolūti nav nepieciešams uzņemt papildus kalorijas. Viss jau būtu labi, ja man nevajadzētu tagad rīt, lai uzkrātu vairāk glikogēnu uz NRM. :D