Grāmatu jaunumi
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, September 3rd, 2008
| Time |
Event |
| 4:49p |
Ronalds Briedis 'Karaoke'
Apgāda "Neputns" paspārnē ir izdots dzejnieka Ronalda Brieža otrais dzejoļu krājums.
Paša autora vārdiem raksturojot, tas ir "vēstījums par 'mirušā autora' centieniem atgūt savu balsi kultūras zīmolu pārpildītajā telpā, atbrīvot to no citātiskuma veicinātās identitātes krīzes un ironiskās distances. Iepriekšējā krājumā 'Asaru gāze' aizsāktā sižetiskā līnija par mūsdienu kultūrvaroņa ceļojumu pie nesasmīdināmās princeses pāraug dialogā ar kristīgo tradīciju interpretēt Jēzu Kristu kā agelastu (cilvēku, kas nekad nesmējās), izsekojot tās kultūrvēsturiskās saknes un ietekmi uz šodienas sabiedrību".
Dzejoļu krājuma redaktori Jānis Rokpelnis un Māris Salējs, bet grāmatas māksliniece Zane Ernštreite. | | 4:50p |
Anekdošu izlase 'Armēņu radio jautā…Padomju anekdotes. Ebreju anekdotes'
Apgādā "Tapals" iznākusi anekdošu izlase "Armēņu radio jautā... Padomju anekdotes. Ebreju anekdotes".
Tā ir grāmata atslodzei un pārdomām. Grāmatu tulkojusi M. Kudapa.
Staļins Krupskajai:
- Rāmāk, biedrene Krupskaja! Ja slikti uzvedīsieties, mēs par Ļeņina atraitni iecelsim Stasovu!
Izsludināts vispasaules konkurss par labāko ziloņiem veltīto grāmatu.
Tiek atsūtītas šādas grāmatas: Vācija - "Īss ievads ziloņaudzēšanas pamatos", Anglija - "Zilonis un impērija", ASV - "Ziloņi un nauda", Francija - "Zilonis un mīlestība", PSRS - "Krievija - ziloņu dzimtene", Bulgārija - "Padomju zilonis - bulgāru ziloņa labākais draugs". | | 6:02p |
Izabelas de Madarjagas "Ivans Bargais. Pirmais Krievijas cars"
Ivans IV „Bargais” (1533―1584) ir viens no svarīgākajiem tēliem Krievijas vēsturē, tomēr arī viens no tiem, kas pamesti novārtā. Bēdīgi slavena ar neapvaldīta terora politikas aizsākšanu un sava dēla nogalināšanu, viņa valdīšana bija postoša gan Krievijai, gan tās tautai. Šis ir pirmais mēģinājums uzrakstīt Ivana biogrāfiju no dzimšanas līdz nāves brīdim, pētīt viņa politiku, laulības, zvērības un nestabilo personību un sasaistīt tās kā saskanīgu veselumu.
Izabela de Madarjaga novieto Ivanu uz sešpadsmitā gadsimta Krievijas politiskās attīstības fona. Un, zīmīgi salīdzinot ar Anglijas, Spānijas un citiem Eiropas galmiem, iekļauj viņu tā laika starptautiskajā kontekstā. Biogrāfija ietver jaunu liecību par astroloģijas un maģijas nozīmi Ivana galmā un sagādā jaunu ieskatu viņa ārpolitikā. Cīnoties ar grūtībām, kas saistītas ar autentiskumu (lielākā daļa Ivana arhīva gāja bojā ugunsgrēkā 1626. gadā) un pretrunām, kas ir paralizējušas Rietumu zinātniekus, de Madarjaga cenšas parādīt Krieviju drīzāk no Kremļa, nevis ārpasaules skatpunkta, un pilnībā aptvert Ivana valdīšanas laika traģēdiju.
Izabela de Madarjaga ir Krievijas studiju goda profesore Londonas universitātē. Viņa ir darbu Krievija Katrīnas Lielās laikā (Russia in the Age of Catherine the Great, 1981) un Katrīna Lielā: Īsa vēsture (Catherine the Great: A Short History, 1990) autore un 1991. gadā tika iecelta par Britu akadēmijas locekli.
„[..] šī vienkārši izcilā grāmata ir ievērojams sasniegums zinātniskajā pētniecībā, skaisti veidots prozas darbs un lieliski raksturo satricinoši samaitāto briesmoni, kurš bija gan atbaidoši sadistisks noziedznieks, gan traģiski nožēlojams varas upuris. [..] Profesore Izabela de Madarjaga vēl aizvien ir kā imperatore Krievijas vēsturnieku vidū.”
Saimons Sebags Montefjore, Londonas Evening Standard
No angļu valodas to tulkojusi Paula Prauliņa. | | 6:03p |
Džonatans Karrs "Vāgneru klans"
Viņi vadīja prestižo Baireitas festivālu un mūždien ķīvējās gluži kā viņu iestudēto Vāgnera operu varoņi.
Riharda Vāgnera radītā mūzika — un arī politiskie uzskati — gluži vai burtiskā nozīmē baroja viņa dzimtai piederīgos un viņa pēctečus paaudžu paaudzēs. Līdz šim, stāstot par komponista vētraino dzīvi, biogrāfi centušies izcelt strīdīgākos aspektus: vācu nacionālsociālismu, Vāgneru (ne tikai Meistara vien) antisemītismu un — pašu fīreru. Tomēr — nez vai Rihards Vāgners būtu piekritis tam, kā mantinieki interpretēja viņa uzskatus un sasaistīja viņa mūziku ar nacistisko režīmu.
Grāmatas autors piedāvā svaigu, apbrīnojami erudītu un fascinējošu skatījumu uz Vāgneru klana vēsturi un tā lomu ne tikai mūzikā, bet arī Vācijas vēsturē, sākot ar laiku pirms Bismarka Reiha rašanās 1871. gadā, izdzīvojot tā dēvēto Trešo Reihu un vadot Baireitas festivālu līdz pat mūsdienām. Šīs dzimtas sāga Džonatana Karra vēstījumā ar tajā mutuļojošajām kaislībām, skaudību, alkatību un intrigām ir ne mazāk aizraujoša par Meistara slavenāko operu ciklu “Nībelungu gredzens”.
Džonatans Karrs (1942) kopš 1970. gada bijis pastāvīgs Baireitas apmeklētājs, un šajā darbā atklājas viņa dziļā interese par Vāgneru dzimtu kā Vācijas un daļēji arī Eiropas vēstures spoguli. 2000. gadā Džonatans Karrs apbalvots ar CBE (Commander of the British Empire) ordeni.
No angļu valodas tulkojusi Lilija Beļakova |
|