2. Maijs 2005 @ 23:42 (bez virsraksta)
mūzika: Four Tet - She Moves She

kursh zin kaa dariit nevajag?
informācija
11 raksta
ir doma
raksta saite
2. Maijs 2005 @ 23:44 nonaakam pie nekaa
mūzika: Ambidextrous - Sinedance

Rezi bija Bumba. Pavisam vienkaarshi vinju uztaisiija ruupniicaa un nokraasoja to sarkanaa kraasaa. Izlikta veikalu plauktos, taa kaadam iepatikaas. Bumba vareeja buut daavana, un taa laikam arii bija. To miileeja un spaardiija.

To spaardija pa dziivokli, to spaardiija pa pagalmu. To aizveda uz pljavu, un arii tur vinju spaardiija. Bumbai shis process likaas normaals. Viņai driizaak nepatika, kad vinjai lika mieru. Taa kaarteejo vakaru bumbu spaardiija pa pljavu, liiidz pavisam neviljus vinja ieripoja upee. Straume saaka viņu nest, saimnieki vinju neveeleejaas zaudeet. Vareeja jau lekt pakalj, bet cilveekiem bija bail no atvariem. Taa nu vinji palika ar sapiikushu degunu. Nekas - peec paaris dienaam jau bija aizmirsushi.

Pati bumba turpinaaja celju pa straumi. Domaas veel palika pljavas laukumaa un nevareeja saprast, kaapeec tik neveikli ieripojusi upee. Upe jau arii nebija nemaz tik neinteresanta. Krasts mainiijaas, cilveeki krastaa. Vareeja redzeet kaa krastaa staavoshie pieveersa vinjai uzmaniibu. Smuka sarkana bumba. Arii mitrums bumbu netraucee, bumba bij no gumijas. Taa peldot un juutoties apbriinoatai, bumba peldeeja pa atvaraino upi.

Ar laiku upe kljuva plataaka, un arvien mazaak cilveeku vinju pamaniija. Straume arii nebija vairs tik forsha. Upei bija liikumi, kuros straume to skaloja pa dazhaadaam uudens zaaleem un zaru kushkjiem. Bumbu saaka baleet saule. Taa kljuva katru dienu aizvien peleekaaka un peleekaaka. Bumba to nemanija, tik pie sevis domaaja kaapeec cilveeki aizvien mazaak vinjai pieveersh uzmaniibu.

Vienaa no veelajiem vakariem bumbu paarsteidz speeciigais veejsh. Bumba saakumaa meegjinaaja pretoties. Veelaak vinja saprata ka veejam pretoties nevajag. Taa leekaaja pa upes virsmu, speeleejaas ar viljnjie. Bumbai iepatikaas iepatikaas haoss.. un par to veejsh pieshkjiira tai daavanu. Vinjsh izmeta vinju krastaa pie kaadas zvejnieku eekas.

Atnaaca pavasaris. Bumba sildiijaas sauliitee. Bumba ne peec kaa nealka. Tai patik skats. Apkaart koki, baltas smiltis, upe ar savu straumi un priekshmetiem. A ko gan vairaak vajag sapnjainai bumbai izbaleejushai saulee.

Peec ilgaaka laika bumbu atrada puisis. Vinjsh miileeja lidot. Vinjsh spaardiija bumbu, lai taa arii lidotu. Bumbai patika, jo taa vinja satika labo veeju. "Jaa, jaa spaardi mani veel un veel!" Eh, cik gan ilgi puisis var spraadiit bumbu, lai shij buutu labi. Puisis sajuut speeka iztruukumu, noliek to krasta malaa un ietriec to ar peedeejiem puulinjiem pashaa straumes viduu. "Ja jau reiz veejsh tev tik labs draugs, tad arii naakamreiz paliidzees, toties es izbaudiiju tavu lidojumu."

Bumba bija straumee un neuztraucaas itin par neko. Taa mierinaaja sevi ar domu, ka netaalu ir juura. Tur veejsh stiprs, viljnji lieli, arii pludmale pilna ar cilveekiem, kas to spraadiiis un sitiis atpakalj viljnjos.

Bumba ir bumba, straume pastaav..
informācija
6 raksta
ir doma
raksta saite