25. Feb 2005 @ 22:41 (bez virsraksta)
mūzika: Bill Laswell - Bob Marley - Them Belly Full (But We Hungry)

poeetisms ir manaa dabaa. vai arii nav . reti kad izpauzhos kaa gribu.. vienkaarshi, apniciigi, vai arii apstrakti.. vai njemu lietas un liiidzinu liiidzinu.. kaa ar buldozeri.. nez.. ko naakamais briidis nesiis.. kaadu staavokli - prieks, leime, miers vai izmisums

iisti nezinu, laikam tas tomeer ir atkariigs ar cilveekiem kuri man ir blakus.. ja speej uztvert un juutu to.. tas naak.. var nenaakt.. nekas ljauns jau nenotiek.. par cik tu esi tikkai virtuaals teels.. es varu iedomaaties tevi jebkaadu un izpausties jebkaa.. tik nepatiik man seklums.. tikkai ne sekli.. seklumaa tik kazaragi dziivo.. tos pat var nokjert ar pliku aakji

tikko biju uz superiigu filmu.. hum nu kaa tad vinju sauca.. galvenaa varone no filmas Amelie... ta taa , ak jaa "Saderināšanās uz mūžu".. veel biju uz lidostu.. taateikt paeest un paskatiities kaa lidmashiinas celjaas.. un kriit.. saulesrieta pavadiijumaa.. hum.. taac diivains garastaavoklis atgriezhoties Latvijaa.. bija sajuuta ka atgriezhos stradaat nevis atgriezhos maajaas.. tad nu censhos sho sajuutu paarlabot.. vai arii necenshos vienkaarshi tas apzinaati notiek.. es, mans kjermenis, sapraats tiecas peec piepildiijuma, peec kompensaacijas.. peec iespaidu izliidzinaashanaas un skaistaas maajas sajuutas atgrieshanu

tagad maaciishos dzejoli no galvas un izteiksmiigi, kas iekliida man epasta kastiitee pirms devos turp - uz ledaaju
informācija
25. Feb 2005 @ 22:43 vainiigs
pats jau aizgaaju sapoteeties pret trakumseergu, neviens cits.. pac taa gribeeju
informācija