es stāvēju un skatījos uz to sakņupušo augumu. man bija skaidrs, mūsu ceļi nekrustosies, mēs nebūsim viens otram papildinājums. varbūt es spēju eksistēt kopā tikai ar kādu tik pat stipru cilvēku, kurš saprastu, kad vajag un kad nevajag pažēlot un citādi. es pārstāju ticēt sapņiem.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |