vecie zīmējumi, tukšas lapas un mana grāmata - tas viss stāv starp konfektēm, kuras man atveda brālis no Francijas, vecām bildēm, krellēm un narcišu vāzes. neizsapņoti sapņi un nepabeigtas domas. bet, ziniet, tagad ir laiks. laiks kļūt citādai. bet ne tā kā citas aplamās reizes. tagad būs citādāk. tā pa kluso - citiem un sev. pārmaiņas, izmaiņas un maiņas. strauja daba, spontānas domas, realizētas idejas. vairs nebūs nekādas skaudīgas acis, vairs nebūs pelēkas dienas. laiks mākslai. laiks, darīt, vienalga, kaut vai nāktos arī krist, bet darīt. tagad es vairs nebūšu - draugs-nenopietns cilvēks, tagad es būšu draugs-unikāls cilvēks. jā, jā. zinu, ka tas skan tik nereāli, bet šoreiz ir īstais laiks darbam.
|