salauzto · krūžu · meitenes · dienasgrāmata

šodien, nu burtiski pirms pāris desmit minūtēm man uzradās interesants jautājums - kāpēc man mūždien vajag kādu otro dienasgrāmatu te[viena jau man eksistē šeit]?
nja..tā otra ir gaužam citāda. tur ir samērā daudz cilvēku, priekš manis 30 ir jau tā, neteiksim daudz, bet gan - gana. bet te neviens. tātad rodas jautājums, vai es bēgu no sabiedrības? no šejienes vecajām paziņām? vai tiešām es piederu pie tiem cilvēkiem, kuri nevar izdzīvot bez devas vientulības? tas jau pat nav te. arī reālajā dzīve mani nogurdina garas, ilgstošas attiecības. vajag asumu, bet ne rutīnu! bet vai tad te arī diendienā rakstīšana var kļūt par pelēko ikdienas rutīnu? bet, ja man šī bezovāciju rakstīšana ir vajadzīga vienkārši kā hobijs? tad jau atkal var pieiet no otras puses, ka es esmu atkarīgā no cibas. lai gan negribas jau to apgalvot, jo man patīk rakstīt, un šeit tas ir daudzmaz parocīgāk nekā rakstīt n-tos papīru kalnus tikai priekš sevis.
bet atgriežoties pie sākotnējās tēmas, man laikam patīk kas citāds, kas ikdienas pelēcībā uzgriež asumus.
un man laikam patīk nedaudz pamurgot[*navainīgs smaidiņš]