gozo

345

Thu, 01 May 2008 23:56:32 GMT

123 huj

Nav obligāti

Tue, 23 Nov 2004 22:42:15 GMT

Tagad sēžu un gandarījumā malkoju Xente Absente...Es ātri piedzeršos un tad uzrakstīšu ko jauku...wispār wiss ir kaut kā forši! Ir daudz problēmu un daudz tāda par ko būtu jāuztraucas un jāpārdzīwo, taču ir kaut kādsskaists mīkstais,kurš to wisu manāmi piesedz:)Jauki ir tas,ka zinu,ka wiss buus labi...:) Tik galwa biku šodien sāp.......

nav obligāti

Sun, 22 Aug 2004 00:03:18 GMT

Ejot pa ielu, bieži runāju ar sewi, apspriežu to, kas darāms, kas paweikts wai wienkārši kaut ko dziedu...man tas šķiet normāli, BET kādēļ kad mēs ieraugam kādu citu, ar sewi diskutējošu cilwēku no malas mēs nodomājam, ka winjam ir kautkas sagājis swiestā? Nezinu, bet man tā ir...

Dirsa...

Sun, 15 Aug 2004 09:10:13 GMT

Kaut kā pēdējā laikā es sāku just, ka daudzi sāk nowērsties no manīm...Wai tad esmu tik banāls? Bet warbūt tamdēļ, ka esmu beidzot atradis darbu? Wakar pie manis uz darbu atnāca wiena meitene- tā pati uzpūtīgā kaza, wiņa jautāja:"Kad saņemsi algu, aizwedīsi mani kaut kur?" Bet wai tad tas naw žīda izgājiens? Iepriekš man dirsa un mani noniecināja, bet tagad žīdos no manis labestību... Wakar nopētīju wiņu aizejam no manas darba wieta, ieraudzīju kaut ko pārsteidzošu- wīņas dirsa ir palikusi lielākā Latvijas ķirbja lielumā, bet nu ne jau tas ir smieklīgi, bet gan tas, ka wiņa, ar mani kopā būdama, smējās un sarkastiski izteicās par tādiem cilwēkiem, pati sekoja līdzi sawam swaram utt. Bet tagad...:) Žēl...

Sapnis atkal...

Thu, 24 Jun 2004 14:33:42 GMT

Es viņu redzēju, savu mazo, mīļo kazu. Uzpūtīgo amzeli. Viņa teica ka Jāņu naktī esot piedzīvojusi neaizmirstamu seksu, ar neaizmirstamu puisi. Viņš manu uzpūtīgo kazu ir vālējis 15 reizes...man bija viegli to dzirdēt, pat patīkami...No rīta nāca doma prātā viņai piezvanīt, pasacīt ko es jūtu pret šo meiteni. Es viņu mīlu joprojām, joprojām dievinu, joprojām gribu, bet viņa ir un paliek kaza, bet es lezbiete...

Debesis caur dubultstiklu...

Fri, 18 Jun 2004 08:45:46 GMT

Es bīdu tekstus...stikli ir divi, saliekot vienu uz otra rodas dubultstikls, kopā trīs stikli, jo katram stiklam ir kopā saliktas tikai maliņas...

Identitātes nav

Thu, 17 Jun 2004 06:18:46 GMT

Bija trīs krāsas- dzeltena,sarkana...tālāk neatceros...zinu tik, ka kāda no pamatkrāsām...Es tās cilāju ar lūpām no vienas puses uz otru...To sapni es neizpratu...
Kur palika mani kalni, mani mākoņi? Nebūtībā...

Bezsvars...

Wed, 16 Jun 2004 22:02:01 GMT

Sajūta ir laba, viss ir atbrīvojies, esmu gatavs doties ceļojumā, gribu ceļot mākoņos, gribu nosēsties uz katras kalna virsotnes, ieelpot vēso gaisu, aizvērt acis, sajust sevi...LEKT, LEKT augstu, izpeldēt cauri mākoņu segai, apgulties tajos, sajust to pieskārienus sev uz muguras, just tos visā sevī...es atveru acis un ir jau rīts...tādu esmu iztēlojies šo nakti...rīt divas lietas, divi stāsti saplūdīs...

Wed, 16 Jun 2004 20:27:43 GMT

Pret
Anti
Contra
pretēji sev...

Mēs visu sarežģījam

Wed, 16 Jun 2004 19:59:27 GMT

Kādēļ mākslinieki būvē paši savu pasauli? Kādēļ viņi dzīvo pēc saviem uzskatiem? Kādēļ parastie mirstīgie nesaprot MŪS? Es jūtu sevī mākslu, bet man nav entuziasma šodien zīmēt...Māksla nepaliek parādā...mēs to radām, viņa izmaina un nereti arī rada mūs...Tā dzīvo līdz ar mums...

Dienas otrā puse...

Wed, 16 Jun 2004 19:19:06 GMT

Diena bija īsa, nenozīmīga, bet bija man bail...Dienas rezumē izvērtās skaists-meli man vienmēr ir palīdzējuši. Kaut kas skaists ir beidzot manī vēris vārtus, viss BAISAIS izrādījās bija zem melnas segas slēpies, BAISAIS mani vienkārši pārbaudīja, BAISAIS tagad mājo manī, nu tas ir gaišs...

brīts....

Wed, 16 Jun 2004 06:37:00 GMT

Rīts kaut kāds dīvains, arī visa vakardiena bija neizprotama. Liekās, ka apkārt visi kļuvuši laimīgi, tā patiesi, no sirds. Man līdz ar to paliek bail. Liekās, ka esmu viens pats, kurš kaut ko meklē, liekās, ka visi sev tīkamo jau ir atraduši...grūti to pieņemt. Man ir problēmas...daudz taadu...nu, varbūt ne problēmas, bet lietas, kuras mani apspiež no visām pusēm, neļauj tvert pēc gaisa, neļauj dziļi ieelpot un pēc tam izelpot, lai es būtu ar to apmierināts...man ir bail...bail no tiem ar ko esmu kopā...no visiem. Pirmām kārtām jau no vecākiem, tad draugiem, paziņām...pat mani jau ir radušās divas personības, kuras apspiež viena otru...es par daudz domāju...