City Lights

Sat, 14 Jan 2012 09:46:41 GMT

Sen nebiju te rādījusies, sorry for that. Zinu, ka daži no jums gaida stāstus par maniem piedzīvojumiem Karību salās. Ok, par visu pēc kārtas.

Ziemassvētki. Pirms pašiem Ziemassvētkiem, 22jā mums bija mūsu departamenta tusiņš. Uzklājām galdu, izdekorējām telpu, apmainījāmies ar dāvanām un dejojām līdz pašam rītam. Neaizmirstami labs partijs, kolektīvs saliedēts vairāk kā jebkad %) Uz pašiem Ziemassvētkiem mums bija ieplānota liela ballīte bārā. Pati ballīte nekas īpašs, tāda pati ballīte kā visas pārējās, tikai šurp turp manāmi cilvēki sarkanās cepurēs. Toties šogad es pārliecinājos, ka brīnumi tiešām notiek Ziemassvētkos. Lielākais pārsteigums, kas mani burtiski pacēla mākoņos notika tieši uz Ziemassvētku naktī. Mans boss izsauca mani pie sevis, lai paziņotu kolosālus jaunumus. Pirmkārt, es saņēmu savu 30 dienu novērtējumu, kas bija ļoti labs. Otrkārt, mans nākamais kontrakts ir uz pozīciju augstāk un mani nosūta tieši tur, kur es vēlējos – atpakaļ uz Eiropu. Nespēju noticēt, ka mani paaugstina tik ātri, jo normāla prakse ir, ka cilvēki te strādā vairākus kontraktus vienā amatā, lai dabūtu ko labāku. Manā gadījumā man paveicās divreiz, jo es, ne uz ko īpaši necerot, ieminējos priekšniecībai, ka gribētu nodarboties ar internacionālo viesu servisu un gribētu to darīt tieši Eiropā. Tā kā pabeigšu šo kontraktu marta vidū un jau aprīļa vidū man būs jauns amats un kolosāls maršruts (Spānija, Itālija, Grieķija, Horvātija, Turcija utt.) Nemaz nerunājot par algu, kas ir divreiz vairāk par to, ko pelnu tagad. Yay!

New Year, baby, yeah! Šis jaunais gads laikam bija trakākais un jautrākais manā mūžā . Mums bija vienkārši mega kruta ballīte uz kuģa pie baseina. Karsta zvaigžņota nakts, dejojošais pūlis, aukstais šampis, 3,2,1 2012!!!, uguņošana, atvēsinoša lietusgāze 10 minūšu laikā, dejas lietū, dejas baseinā, dejas visu nakti ar maniem superīgiem kolēģiem un viesiem...... Tad basām kājām uz septīto deku sagaidīt saulrietu. Noskaņojums: “Vēl pa glāzei un paldies dievam, ka no rīta nav jāstrādā.” Tā tik bija nakts.

Atgūties no neskaitāmām ballītēm man palīdzēja grafika maiņa. Ar ceturto datumu sāku strādāt naktīs. To dara visi jauniņie, tas ir tikai laicīgi, tikai uz 20 dienām, lai pilnībā apgūtu visus amata pienākumus un specifiku. Naktī, protams, cilvēku mazāk, toties daudz papīrdarba un visa atbildība ir uz tevis, jo tu esi viens pats. Jāsaka nedaudz bail bija sākumā, bet tagad ir ok un man pat patīk. Galvenais bonuss ir tas, ka tu esi brīvs pa dienu un vari doties dažādās ekskursijās pa salām. Ko es ļoti aktīvi izmantoju. Antigā braucu ar džipu caur džungļiem, Dominikā devos uz 6 stundu ekskursiju pa ūdenskritumiem, Barbadosā apbraucu apkārt visai salai pa krasta līniju. Kolosāli. Nākamnedēļ noteikti izmantošu iespēju un apskatīšu vēl vairāk.

Uz atvadām dažas bildes no šonedēļ uzņemtajām. Ja kāds grib vairāk – feel free to add me on facebook :)

Barbadosas pasakainās pludmales <3

Rumpunch )

Dominika, peldos ūdenskritumā )

Mon, 19 Dec 2011 16:10:36 GMT

Mani piedzīvojumi Karību salās turpinās. Šonedēļ man jāstrādā pēcpusdienās un no rīta man ir basic safety trenings, kas ilgs veselas 2 nedēļas. Tas ir ļoti nopietns tenings, kura beigās jākārto teorētisks un praktisks eksāmens un jāiegūst sertifikāts. Tā kā līdz nākamajam gadam esmu super busy. Toties pagajušajā nerdēļā man bija ideāls grafiks, tiku vairākās ekskursijās, peldējos ar delfīniem :)) Pabiju arī Barbadosā

Wed, 07 Dec 2011 16:48:29 GMT

Sveika Latvija :)
Man iet labi. Esmu trešā kruīza vidū. Tagad atrodos Tortola salas ielas kafejnīcā, klausos Ziemassvētku dziesmas(!), kūstu 33C temperatūrā, dzeru karameļu Frapučīno un vēroju ķirzaciņu, kas rāpo pa grīdu man blakus. Darba joprojām ir ļoti daudz, bet man padodas arvien labāk un man patīk arvien vairāk. Nespēju noticēt, ka pēc 6 dienām būs mēnesis kopš esmu te. Laiks skrien tik ātri! Spriežot pēc feisbuka, jums jau sniegs un ziema pilnā sparā? Lai nu kā pagaidām es pēc tā nemaz neilgojos, palmas un smiltis pārmaiņas pēc ir jauki. Jau tagad sāku plānot savu atvaļinājumu, kas būs tikai pēc 3 mēnešiem. Sākumā protams gribu uz mājām un tad tālāk paceļot pa Eiropu. Pagaidām padomā Spānija un Itālija, bet laiks rādīs :)

Karību salas

Mon, 28 Nov 2011 13:56:02 GMT

Trīs dienas, trīs salas

Hello from Caribbeans!

Fri, 18 Nov 2011 22:57:35 GMT

Nu jau sešas dienas kā es esmu uz skaistā Norwegian Dawn klāja. Maršruts mums nepārspējams – katru dienu cita sala. Mēs jau pabijām uz Tortolas un St. Martina, šobrīd esam uz Antigua salas, rīt būsim Barbadosā, parīt uz St. Kitts... Pagaidām man bija pavisam nedaudz brīvā laika, bet es paspēju aiziet iepirkties St. Martin salā un aiziet uz pludmali šorīt. Lasīju milzu gliemežvākus, nopirku inčīgus flip flopus un platmali un rakstīju šo ierakstu pludmales bārā. Vēl es saskandināju kokosriekstu piena kokteiļus ar saviem jaunajiem kolēģiem par godu Latvijas dzimšanas dienai :) Kas attiecās uz darbu, darba ir ļoti daudz. Es vēl neesmu pilnīgi pārņēmusi visus pienākumus, bet man vēl ir tam laiks. Paralēli darbam man jāapmeklē visādi treningi: orientēšanās, drošība utt. Jūtos kā skolā – mūs apsēdina klasē, nolasa lekciju, parāda video un beigās eksāmens. Ar kolēģiem man kā vienmēr paveicās: mūsu ofisā ir ap 15 cilvēku no visām pasaules malām. Kā jau viesu servisa speciālistiem pienākas, viņi visi jauki, komunikabli un vienmēr gatavi palīdzēt :) Tā kā mans fotoaparāts pazuda kaut kur reisā starp Ņujorku un Miami, man nāksies nopirkt jaunu, kad nākamreiz būšu St. Martins salā, jo tur ir vislabākais šopings. Pagaidām man ir tikai pāris bildes no kolēģu iphone ;)

Parīze

Fri, 11 Nov 2011 06:28:14 GMT

Nedēļa Parīzē paskrēja tik ātri, ka es nepaspēju ne attapties! Ko lai saka, bija vairāk nekā kolosāli. Un uzreiz saku: nē, es neesmu to tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka Parīze ir romantiskākā vieta zemes virsū. Tomēr skaistums, elegance un iedvesma Parīzē mājo uz katra stūra. Tā ir pilsēta, kur uz katra soļa valda estētiska bauda. Es dievinu tos logus līdz pašai grīdai, trīsstūra mājas un Parīzes jumtus! Nemaz nerunājot par impresionismu D'Orsē muzejā, brokastīm mazajās franču kafejnīcās, galeriju La Fayette, Monmartras mākslas veikaliņiem un daudzām citām lietām. Par fizisku atpūtu to īsti nosaukt nevaru, jo sēdēt vienā vietā mums nenācās - gribējās apmeklēt jau iemīļotās un vēl neredzētās vietas. Toties garīgi es uzlādējos uz visiem 100 %! Tā kā dzīvojām centrā, mēs staigājām praktiski visur kājām. Ar laiku mums arī ļoti paveicās - Parīzē tagad skaists un silts rudens. Vēl mēs bijām vienā pasakaini skaistā parkā netālu no mūsu dzīvesvietas. Tur mēs sarīkojām pikniku pie ezera un uztaisījām skaistākās bildes.

Savukārt šodien es atvados no Eiropas uz kādu laiku. Jau rīt (! ārprāts) es lidoju virzienā Riga-Berlin-Ņujorka-Miami. Vairāk nekā 15 stundas jālido kopumā. Kā jau es teicu iepriekš, es kādu laiku tagad padzīvošu ASV. Strādāšu ceļojumu aģentūrā par viesu servisa speciālisti. Grūts darbs, jāstrādā vismaz 10 stundas katru dienu un visu laiku jāceļo. Bet tā kā ceļošana manās acīs ir vairāk bonuss, nekā nepatīkama neērtība, manuprāt man patiks. Kā saka: dzīvosim - redzēsim. Domāju, ka iegriezīšos arī šeit pastāstīt kā man tur iet ))

Tue, 01 Nov 2011 20:35:41 GMT

Uzelpoju ar lielu atvieglojumu, kad šodien beidzot saņēmu savu pasi no vīzas noformēšanas. Tā tika turēta vēstniecībā veselu nedēļu, lai gan parasti tas ir divu dienu jautājums. Ja šodien nesaņemtu, rīt nevarētu lidot uz Parīzi. Lūk mācība, cik bīstami atstāt visu uz pēdējo brīdi. Dabūju panervozēt. Turklāt vīza ir citai valstij, uz Franciju man vīzu nevajag. Bet bez pases jau tāpat nekur netiksi... Tagad man vajadzētu pakot čemodānu, bet tā vietā es sēžu pie datora un lasu komentārus facebook. Jūtu, ka atkal pakošos pēdējā brīdī. Un smieklīgākais ir tas, ka mana dārgā J ir tāda pati. Arī vienmēr pako mantas pēdējā brīdī un paralēli bļauj man klausulē, ka drēbes vēl slapjas, fotoaparāts lādējas un vēl kaut kas nav atrodams! %) Haha, vismaz es neesmu viena tāda :D

Fri, 28 Oct 2011 20:47:22 GMT

Aizmirsu veco, un uztaisīju jauno. Ja ir kas jautājams, jautājiet! :)

Fri, 21 Oct 2011 15:01:15 GMT

Esmu atpakaļ realitātē. Mans laptops satikās ar marinēto gurķu burciņu, kā rezultātā nācās remontēt pirmo. Tagad viss ok, got my baby back :)

Vakar ar J bijām Nacionālajā Operā uz baletu Anna Karenina. Paldies manai kolēģei par ielūgumiem, balets mums abām ļoti patika. Pēc baleta gājām uz Tokio City atklāt karstvīna sezonu un apēst pa porcijai Filadelfia maki. Pie viņiem kā vienmēr pilns, brīvi bija tikai 2 galdiņi. Suši kā vienmēr mega garšīgi, karstvīns arī. Tik labi pasēdējām, ka aizejot J aizmirsa savu telefonu uz galda. Te nu jāatzīmē Tokio City darbinieku godīgums un profesionalitāte. Jau pēc pāris minūtēm piezvanīja man, lai pateiktu, ka draudzene pie viņiem aizmirsa telefonu. Redz ko dara viena karstvīna glāze! %)

Tikmēr tuvojas novembris. Un novembris nozīmē milzīgas pārmaiņas. Par to visu uzrakstīšu vēlāk, kad pati zināšu kas un kā. Pagaidām tikai teikšu to, ka es pārceļos uz dzīvi citur, tālu prom no šejienes :)

Wed, 12 Oct 2011 18:29:00 GMT

Tāda sajūta, ka ne tikai Stockmann, bet visa pilsēta trako un laikapstākļi arī. Jāsaka arī es pati pēdējās dienās esmu tik aizņemta un visu laiku kaut kur skrienu - te uz darbu, te pie ārsta, te uz vēstniecību, te vēl kur... Skatos plānotājā un nespēju noticēt, ka oktobris jau pusē! Līdz 2. novembrim ļoti daudz kas jāpaspēj, ka galva griežas kā padomāju.

Tā kā novembrī es sākumā braucu uz Lietuvu, biju jau nopirkusi autobusa biļetes līdz Kauņai. Vakar saņēmu no autobusu kompānijas īsziņu, ka reiss ir atcelts. Turklāt nevis vienkārši atcelts, bet vispār noņemts maršruts. Man sākās neliels stress, jo autobuss bija maksimāli pieskaņots lidojumam un tagad steidzami jāmeklē kāds cits variants. Es vēl toreiz pērkot biļeti principā zināju, ka cita varianta nav, jo citām kompānijām nav atbilstoša laika/maršruta. Kāpināja manu stresu tas, ka īsziņu saņēmu no rīta, man bija jābraukā visu dienu darīšanās, es nebiju pie datora līdz ar to nevarēju piezvanīt un uzreiz nokārtot šo lietu. Biju arī nedaudz dusmīga: kā tā var pārdot biļetes savā mājas lapā uz neesošu reisu? Šodien aizbraucu pie viņiem visu noskaidrot. Rezultātā man piedāvāja braukt uz Kauņu caur Viļņu ar pārsēšanos. Principā sanāk dārgāk un neērtāk. Bet tā kā reisa laiks bija ok un neko piemaksāt protams nevajadzēja, tā arī darīšu. Labi, ka vismaz tā )

Šovakar es atnācu mājās pēc masāžas, jūtos relaksēta un atslābināta. Ieliešu sev sarkanvīnu, sagriezīšu brie sieru, bumbierus un skatīšos veselas divas (ja neaizmigšu kaut kur vidū:)) Fransua Ozona filmas: "Baseins" un "5x2".

Mon, 10 Oct 2011 08:51:42 GMT

Gribēju uzrakstīt te garu un jēgpilnu ierakstu par attiecībām no attāluma. Par to, ar kādu skepsi es vienmēr uz tām raudzījos no malas. Kā es nekad tām neticēju un neticu joprojām. Par to kā tas notika ar mani. Par manu laimi divtūkstoš km attālumā. Gribējās tā smuki, uz vienas elpas vilciena uzrakstīt to visu šeit, bet es nevarēju atrast īstos vārdus. Visu laiku bija tāda sajūta it kā atbilstošie vārdi vēl neeksistē, nu nav izgudroti vēl. Laikam es vienkārši vairs neprotu runāt par jūtām...

Es gribēju pastāstīt par cilvēku, kurš ir tik īpašs, ka gribās raudāt. Par īsiem laimes mirkļiem, kuri pilnīgi sāp. Par beigām pašā sākumā. Par naivu cerību, kuras vairs nav. Par manu izvēli, par dzīves līkločiem...

Tā visa vietā es labāk atkārtošu īsu un vispārzināmu dzīves gudrību. Un tā skan šādi: „Galvenais ir sekot savai sirdsbalsij. Vienmēr un visur. Punkts”. Šī bija grūtākā izvēle manā dzīve. Es izvēlējos sekot sapnim.

YoYo

Sat, 08 Oct 2011 09:14:55 GMT

Mūsu mīļākais saldums šobrīd)

Pasaule uz ledusskapja

Sat, 01 Oct 2011 17:10:14 GMT

Ļoti jauka magnētiņu izstāde ir šobrīd apskatāma t/c Galerijā Centrs. To organizēja Zanussi sadarbībā ar suvenīru veikalu Love Latvia. Izstādē ir apskatāmi vairāk nekā 280 magnētiņu.

Ekelctorlux mājas lapā rakstīts, ka izstādē uz ledusskapjiem ir apskatāmi magnēti ar visdažādākajiem stāstiem, piemēram, viens no magnētiem tika atvests no ceļojuma uz Japānu, kura laikā magnētiņa īpašnieks piedzīvoja postošo cunami, bēgot no viesnīcas uz drošāku patvērumu. Izstāde būs apskatāma līdz 2. oktobrim. Stāsti ar magnētiņu attēliem tiks publicēti interneta vietnē Electrolux Newsroom Latvia.

Mani šī izstāde īpaši uzrunāja tāpēc, ka es pati krāju magnētus. Ar tiem ir līdzīgi kā ar fotogrāfijām - katram magnētam savs stāsts, patīkamas, reizēm smieklīgas atmiņas. Man patīk katru rītu ieiet virtuvē un redzēt tos.

Mana mini pasaule uz ledusskapja )
Ļoooooti daudz magnētiņu, bet vieta vēl ir! Es jokoju, ka nopirkšu vēl vienu ledusskapi, kad šitais "beigsies" ))

Andre Zucca, 1897 - 1973

Tue, 27 Sep 2011 21:17:08 GMT

Andre Zukkas dzīvespriecīgās bildes, kas uzņemtas vācu okupētājā Parīzē, ir interesants tā laika noskaņojuma atspoguļojums.

Robert Doisneau, 1912 - 1994

Tue, 27 Sep 2011 20:12:42 GMT

Skatos uz šīm burvīgām melnbaltām Roberta Duano bildēm un vēlos kaut novembris pienāktu ātrāk.

Budapest, Hungary

Fri, 23 Sep 2011 21:01:08 GMT

Laiks Budapeštā bija ļoti karsts - ap 37C. Līdz ar to nekādu ievērojamu vietu apskati (lasi: skraidīšanu) man negribējās, lēni pastaigājos pa pilsētu, sēdēju parkos uz soliņiem, ēdu saldējumu pa ceļam un šo to tomēr apskatīju. Pirmais, kas man šķita interesants, ierodoties pilsētā, bija tas, ka Budapešta ir burtiskā nozīmē sadalīta uz "Buda" un "Pešta". Divas pilsētas puses, kas kartē tā arī apzīmētas un Donava pa vidu :)

Ejot pa skaistāko tiltu pilsētā Chain Bridge no Budas uz Peštu...

..es redzēju peldošu autobusu %) Paskatījos divreiz - tiešām izskatās gluži kā parasts autobuss! Ļoti oriģināls ekskursijas veids - ar autobusu pa Donavu :)

Parlamenta ēkas ir ļoti liels un iespaidīgs komplekss, kas īpaši skaisti izskatās naktī. Elpu aizraujošs skats bija brauciens ar kuģi caur naksnīgo Budapeštu, kad visi tilti un visas ēkas ir izgaismotas, un man blakus, uz atvērta klāja, ķīnieši dejoja valsi Mocarta pavadījumā :))

Vot tādi maziņi veci tramvaji brauc pa Budapeštu. Bet vispār es kaut kur lasīju, ka tieši Budapeštā brauc pasaulē visgarākie tramvaji - ap 50m! Nezinu, neredzēju.

Karaļa pils

Sv. Stefana Bazilika

Jā, jā, pistāciju nebija

Atgriežoties Budas pusē pa Elizabetes tiltu...

Gillerta kalns

Un šī ir maza nobīde no tēmas: ļoti skaists Donavas posms kaut kur starp Austriju un Vāciju.

Es, vēroju skatus... vai jūrnieciņus... neatceros kas tur tā aizrāva manu uzmanību :D

Vienna, Austria

Fri, 23 Sep 2011 08:03:20 GMT

Beidzot parādījās laiciņš uzrakstīt nedaudz par Vīni.
Vīne ir burvīga. Skaistas jūgendstila ēkas, stilīgi cilvēki, ielu mākslinieki, garšīga kafija, un kolosāls šopings!

Sv. Stefana katedrāle ir ļoti iespaidīgs un skaists gotiskas arhitektūras paraugs. Priekšējā fasāde ir viss, ko man veiksmīgi izdevās nobildēt, patiesībā tā ir daudz lielāka.

Stefanplatz ir pilns ar ielu māksliniekiem un "mocartiem", kas aicina dažādās ekskursijās vai vienkārši izklaidē ziņkārīgos.

Turpat var pavizināties vienā no daudzajiem zirgu pajūgiem. Savdabīga takša alternatīva. Runājot par takšiem, man ļoti paveicās iepazīties ar vienu takša vadītāju. Iepazināmies ļoti smieklīgā veidā - viņš palūdza izpalīdzēt, piezvanot viņa operatoram un vāciski paskaidrojot, ka taksists vairs nav vajadzīgs, jo klients reāli pārdomāja. Redzot man rokās karti un būdams pārsteigts par manu vācu valodu, viņš laipni piedāvāja parādīt man pilsētu un pat pastāstīja daudzus interesantus vēstures faktus.

Vīnē ir kolosāls šopings - populāri un demokrātiski zīmoli (Zara, H&M, Mango, Benneton utt.) šeit atrodas līdzās luksusa zīmoliem (Escada, Guess, Gucci utt.). Man visvairāk patika multibrendu lielveikali, tādi kā Amicis un Peek&Cloppenburg, kur četros stāvos var atrast ļoti daudz zīmolu par ļoti labām cenām. Piemēram, par Hugo Boss vīriešu ādas maku+atslēgu piekariņu, džemperi un aproču pogām kopā samaksāju ap 250 EUR.

Vespa, vespa, vespa! Nevajag man mašīnu, uzdāviniet man šādu Vespu :) Izskatās kā no šokolādes, ne?

Vīnes Opera un Albertinaplatz

Tā kā mans telefons atteicās sūtīt datus no Google maps (kas parasti ir mans glābiņš, kad ātri jāatrod kāda vieta), man nācās paļauties uz vecām labām metodēm: pilsētas karti, gājējiem un intuīciju. Tā es atradu slaveno Cafe Hawelka. Ko lai saka, maza, mājīga un vienmēr pilna kafejnīca ar bagātu vēsturi (kopš 30iem). Kafejnīca bija daudzu tā laika intelektuāļu, rakstnieku un mākslinieku iecienītā vieta. Sienas klāj vecās izrāžu afišas. Spriežot pēc interjera, remonts tur nekad nav taisīts, kas padara šo vietu vēl interesantāku.
Vēl no must-see vietiņām noteikti ir Muzeju kvartāls. Tur atrodas vairāki muzeji un izstāžu zāles, īsi sakot daudz kas interesants, ko apskatīties. Es pati apmeklēju Modernās mākslas muzeju (bet protams! :))

Rezumējot teikšu, ka Vīne man ļoti patika un es vēlētos kaut man tur būtu bijis vairāk laika, lai nebūtu jāizvēlas starp veikaliem un muzeja apmeklējumu. Daudz kas palika neredzēts, un uz operu es arī ļoti gribētu aiziet tieši Vīnē. Bet, neko darīt, toties tagad man ir iemesls atgriezties.

Pagaidām viss, jāiet strādāt. Vakarā pacentīšos neslinkot un pieveikt Budapeštu ;)

Par šokolādi

Wed, 21 Sep 2011 19:35:32 GMT

Līdz šim man likās, ka nevar būt nekas garšīgāks par Lind 70% Dark, bet tas bija pirms es atklāju vācu zīmolu Hachez. Martā man draudzene uzdāvināja kastīti Hachez tumšo šokolādes lapiņu. Un to vienu kastīti es ēdu kādus 2 mēnešus. Lapiņas ir plānas, mazas un rūgtas, taču vienai tējas krūzītei pilnīgi pietiek ar pāris lapiņām. Ļoti ērts formāts (īpaši tiem, kas cenšas neēst daudz saldumu) un mega garšīga šokolāde. Stockmann ir Hachez produkcija, taču viena kastīte ar lapiņām cik es atceros tur maksāja ap 8 LVL. Šoreiz, lidojot no Minhenes, es ieraudzīju Hachez lidostā. Nopirku sev vienu kastīti vienkārši 77% dark un otru 77% dark ar

Tur viena kastīte, starp citu, maksā tikai 6,5 EUR. Tikko uztaisīju sev piparmētru tēju no vecmammas atvestām piparmētrām un tagad atvēru pirmo lapiņu kastīti. Kaifs.
Izskatās, ka tā būs mīlestība uz mūžu.
Kuram šokolādes zīmolam jūs dodat priekšroku un kāpēc?

Dürnstein, Wahau valley, Austria

Wed, 21 Sep 2011 09:15:26 GMT

Durnšteina ir Vahau ielejas skaistākā un mājīgākā vietiņa, kas ir iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā.

Viduslaiku pils drupas, kas atrodas uz kalna ir viens no ievērojamākajiem apskates objektiem šajā ielejā. Pils tika uzcelta 12gs. un tā ir slavena ar to, ka tieši šajā pilī tika ieslodzīts Anglijas karalis Ričards Lauvassirds, kuru sagūstīja Austrijas hercogs Leopolds V.

Gleznaina Vahau ieleja ir slavena ar saviem vīnogulājiem un aprikozēm. Pilsētā ir vīna muzejs un vīna veikaliņi. Mani negaidīti uzaicināja uz vīna degustāciju vienā no tiem.

No šīm ogām taisa ļoti garšīgu Rīzlingu, kas mans mīļākais baltvīns. Starp citu, vīna pagatavošanai izmantojamās vīnogas absolūti nav piemērotas ēšanai.

"Maria Himmelfahrt" baznīca un klosteris. Skaista baroka stila baznīca, kas ir otrs ievērojamākais apskates objekts pēc pilsdrupām.

Pilsētas galvenā ieliņa, kas ir pilna ar maziem suvenīru veikaliņiem un vīnu krodziņiem. Saimnieki visur ļooooti laipni un viesmīlīgi, visu dod pagaršot, visu pastāsta un parāda.

Starp citu, nosaukums Dürnstein tulkojumā nozīmē "sauss akmens", kas ir redzams visur pilsētā.

Turīgāko iedzīvotāju nami agrāk tika rotāti ar šādām te skaistām freskām.

No "Marille" (aprikozēm) šeit pagatavo daudz ko sākot ar liķieriem un šokolādi un beidzot ar kosmētiku.

Liķieri, vīni un aprikožu nektāri. Gribēju nopirkt liķiera pudeli, bet tad atcerējos, ka man jau kuru mēnesi ledusskapī stāv neatkorķēts itāļu Limoncello liķieris. Dzert tīro pavisam negribas, būs jāatrod tam kāds cits pielietojums. Liķiera vietā nopirku tumšo šokolādi ar aprikožu sēklām un ķermeņa losjonu ar aprikožu eļļu :)

Lai kā man patiktu Budapešta un Vīne, Vahau ieleja bija mana ceļojuma skaistākā daļa. Šī vietiņa, kas nav tik populāra un izreklamēta, ir kā maza paradīze, kurā noteikti jāatgriežas, lai mierīgi un skaisti atpūstos no ikdienas steigas un rutīnas.

Linz, Austria

Tue, 20 Sep 2011 21:41:06 GMT

Esmu mājās! Atlidoju vakar un jau šorīt cēlos 6:30, lai sāktu savu garo darba dienu. Likās, ka tagad, vakarā, kad esmu daudzmaz atelpojusies, saņemšos un sarakstīšu garu atskaiti par apmeklētām vietām, ielikšu pildītus cukīni cepties krāsnī un vēl sašķirošu veļu mazgāšanai... Bet spēka nav vairs itin nekam, sēžu ar vīna glāzi pie datora un atgūstu iekavēto ) Bilžu daudz, šķirot negribas, tāpēc sākšu pēc kārtas un pirmā pilsēta, kas man patiešām patika ir Linca. Patiešām jauka vecpilsēta un skaists galvenais laukums.

Riga-Copenhagen-Munich. Lego klucīšu zemē es gan biju tikai pāris stundas un tikai lidostā. Bet Dānija noteikti ir apmeklējuma vērta! Kaut kad nākamreiz...

Itāļu saldējums Vilshofenē, Vācijā :) Pistāciju of course!

Šādu kantainās formas koki aug Lincas galvenajā laukumā :)

Ļoti agrs rīts, pilsēta tikai mostas, visi meklē brokastis neskaitāmās vietējās konditorejās.. visas ielas smaržo pēc tikko ceptas maizes.

Volksgarten

Jaunais Doms. Ļoti iespaidīgs arī iekšpusē. Ļoti atgādina Sv. Vita gotisko katedrāli Prāgā.

Pilsētas galvenais laukums saules staros.

Pagaidām viss, rīt sekos turpinājums :)

Sat, 17 Sep 2011 19:18:06 GMT

Mans divu nedēļu ceļojums ir gandrīz galā. Jau pirmdien es atgriežos mājās. Šīs divas nedēļas bija nereālas, absolūti life changing tā teikt. Ārkārtīgi vērtīgas pieredzes un emociju ziņā. No smiekliem līdz pat asarām. Ko tādu nevar aizmirst, tas vienmēr būs ar tevi. Man ir jautri, man ir skumji un man kā vienmēr negribas braukt prom.

Thu, 01 Sep 2011 20:35:59 GMT

Kāds prieks bija iet šorīt uz darbu un redzēt visus tos mazos lepnos skolnieciņus ar gladiolām un asterēm! Šodien arī mana mīļā mazā meitene pirmo reizi aizgāja

Bet es? Es tikmēr pakoju čemodānu, jo rīt man ir agrais reiss. Rīga-Kopenhāgena-Minhene. Lidoju līdz Vācijai un tālāk uz Austriju un Ungāriju jau pa ūdeni ) Būšu atpakaļ pēc 20. septembra. Datoru ņemšu līdzi, tā kā pilnīgi iespējams sūtīšu sveicienus no turienes :)

Par svarīgo īsumā

Tue, 30 Aug 2011 19:16:32 GMT

Atlikusi pēdēja vasaras diena. Šī vasara bija kā viena liela uzgaidāmā telpa. Un es tajā gaidīju, gaidīju un gaidīju... Nebija absolūti nekādas noteiktības, nekā konkrēta un nekā stabila. Ne darbos, ne galvā, ne attiecībās ar pasauli. Sēžot un gaidot prātā nāk visas tās lietas, kuras ikdienas steigā kaut kur pazūd.

Laime tas ir vienkārši. Nē, nopietni. Mēs mēdzam visu sarežģīt, mūžīgi meklēt kaut ko abstraktu - to, kā mums it kā trūkts pilnai laimei. Taču ja mēs paskatītos uz savām dzīvēm no malas, esmu pārliecināta, ka daudziem no mums jau tā viss ir pietiekami labi. Tikai mēs to neredzam. Vai redzam, bet nenovērtējam. Banāla doma, kuru visi zina. Un es arī it kā vienmēr zināju, taču tā pa īstam paskatījos uz visu no malas tikai nesen. Jā, man arī gadās slikts noskaņojums, nedarās darbi, beidzas nauda vai pazūd telefons. Bet es taču zinu, ka patiesībā viss ir labi. Jo ir nozīmīgas lietas un ir pārējās. Un tikai tad, kad sāc skaidri redzēt kura ir kura, viss pēkšņi kļūst vienkārši. Laime nav mērķis. Tas ir stāvoklis, kurā daudz vieglāk sasniegt savus mērķus. Gaidīšanas periods ir beidzies.

Baltic Pearl 2011

Mon, 22 Aug 2011 17:51:07 GMT

Līdz ar rudeni tuvojas mans mīļākais un gaidītākais gada notikums - Baltijas Pērle! Šoreiz gan es izlaidīšu festivāla pirmās 4 dienas, jo tieši tajā laikā būšu ārzemēs, bet noteikti atgūšu visu turpmākajās dienās. Repertuārs šogad ļoti daudzsološs. Filmu listi var apskatīt te. Es personīgi noteikti gribu redzēt Larsa von Trīra "Melanholiju", Lukas Guadanjīno "Es esmu Mīlestība", Toma Tikvera "Drei" un Kima Kiduka "Ararang". No erotiskā būtu forši noskatīties "Sleeping Beauty" un "Cosa voglio di piu". Un vēl kādu no vecajiem šedevriem un kādu par modes māksliniekiem.. Īsi sakot, gribās kā vienmēr praktiski visu %)
Vai jūs arī apmeklēsiet festivālu un kuras ir jūsu must-see šosezon?

Botānika

Sun, 21 Aug 2011 14:40:59 GMT

Otrdien vakariņojām ar bijušajām kursa biedrenēm Botānikā, kas atrodas Antonijas ielā. Biju daudz laba dzirdējusi par šo vietiņu iepriekš. Liels Pluss ir tas, ka tā atrodas pašā centrā, bet klusā un skaistā vietā. Restorāna dizains un ēdiens arī ir pluss. Patika liela terase ar ērtiem krēsliem kur var forši iekārtoties neskatoties uz lietu. Arī iekšā izskatījās visai mājīgi un jauki. Grilēta zivs bija super, tieši tāda kā man garšo. Es pat (!) parakstījos uz desertu un apēdu jogurta saldējumu ar vīnogām. Ar to plusi arī beidzas. Vistreknākais mīnuss šai vietai ir apkalpošana. Tik sliktu un rupju viesmīli es nekad un nekur nebiju redzējusi! Kā tādas vispār dabū darbus? Manai draudzenei burtiski mute palika vaļā, kad uz viņas lūgumu "Vai jūs varētu atnest maizi?" viesmīle atbildēja "Nu VARBŪT arī varētu". Man sākumā likās varbūt viesmīle vienkārši neveiksmīgi pajokoja? Viņas atbilde bija tik rupja, ka es nevarēju noticēt, ka viņa to tā arī domāja! Bet nē, tālāk bija vēl trakāk. Viņa vairākas reizes mēģināja aiznest šķīvjus, kad mēs vēl nebijām pabeigušas ēst. Kronis visam bija, kad draudzene burtiski izrāva viņai no rokām savu pa pusei izdzerto kokteili. Lieki piebilst, ka nekādu "atvainojiet" un "piedodiet" mēs ne reizi nedzirdējām. Gadījās, ka mana draudzene pazīst restorāna īpašnieci, jo viņas abas ir no Alūksnes. Īpašniece kā reiz tobrīd sēdēja iekšā. Bet sūdzēties tomēr negājām. Mēs pārāk reti tiekamies un pārāk daudz kas apspriežams, lai tērētu laiku un spēkus visādiem kašķiem. Summējot jāsaka, ka labs ēdiens un patīkama atmosfēra diez vai ir tā vērti, lai "baudītu" šādu servisu. Šaubos vai es tur vēl kādreiz iešu. Labi, ka mūsu vakars neskatoties ne uz ko bija patīkams. Sarunājām, ka tiksimies biežāk. Un pat saderējām kura pirmā apprecēsies :)