City Lights

par Grieķu salām

Wed, 26 Sep 2012 14:33:36 GMT

Šajā kontraktā es pirmo reizi mūžā devos uz Grieķiju. Bildes un komentārus var atrast

Grieķu salas ir kolosālas. Tik dažādas, bet katra kā maza paradīze. Uz Korfu salas ir interesanta daba, piem., var ieraudzīt palmu, priedi un kumelītes augam vienā vietā. Tur ar arī lielisks šopings. Daudz mākslas galeriju, ādas izstrādājumu veikalu un rotaslietu veikalu. Teiši tur es atradu pērļu ausskarus par kādiem vienmēr sapņoju un arī stilīgu rokassprādzi no kaučuka, balta un dzeltena zelta.
Kā jau visur Grieķijā, uz Korfu ir daudz veikaliņu ar grieķu ekoloģisko olīveļļas kosmētiku. Starp citu, Korres produkcija Grieķijā pārdodas katrā aptiekā un maksā smieklīgu naudu. Es pirku Korres produkciju ļoti lielos apjomos un laipnās tantiņas pārdevējas vēl deva man tikpat lielos daudzumos visādu testeru. Par Korres vispār vajadzēs atsevišķu ierakstu uztaisīt.

Uz Korfu es uztaisīju laicīgo tetovējumu. Kādu? Enkuriņu, protams :)

Grieķu virtuve, par spīti maniem priekšstatiem, nav viss tikai trekni gaļas ēdieni. Giross, dolmades un musaka tomēr nav priekš manis, bet teiksim grilēts kalmārs, grieķu salāti, tzatziki un baltvīns ir ideālas pusdienas grieķu tavernā. Grieķu saldumus es pat nepagaršoju, zinu ka tie ir nereāli saldi. Es tomēr nemīlu saldumus tik ļoti.

Santorini ir visromantiskākā, visgleznainākā un visneaizmirstamākā Grieķijas sala. Pirmkārt, tā ir unikāla pēc savas izcelsmes. Agrāk salai bija apaļa forma, taču pēc vulkāna izvirduma 1450. g. p.m.ē. visas salas centrālā daļa nogrima. Daudzi tic, ka tieši tā ir nogrimusī brīnumzeme — Atlantīda. Pašreiz salai ir pusmēness forma. Šādi izskatās sala, kad tai tuvojas uz kuģīša. Pacelties augšā uz galvaspilsētu Firu ir trīs iespējas: ar pacēlāju, braucot uz ēzeļa vai kāpjot karstumā pa nebeidzamiem slideniem pakāpieniem. Tā kā es tur biju vairākkārt, izmēģināju visas trīs opcijas. Secinājums: ļaudis, ņemiet pacēlāju pat nedomājot!

Oia ir slavenākais no Santorini ciemiem. Visur ir mazas, baltas, kā no cukura, mājiņas ar krāsainām durvīm. Ieliņas ir šauras, bizantiešu baznīcas ir visur. Tās rotā zili kupoli un zvaniņi.

Slavenās zilās durvis. Kā uz pastkartēm. Ved uz nekurieni.

Ēzeļi arī ir visur. Tūristi uz tiem var pavizināties, bet pēc savas pieredzes zinu, ka tas ir visai bīstams un nepatīkams pasākums. Jo ēzeļus neviens neved, viņi paši tevi ved kur grib. Mana kolēģe pat nokrita no viena, kad tas izlēma palīst zem kaut kādas auklas, šausmas!

Santorini es biju vairākās ekskursijās, viena no tām noslēdzās skaistā grieķu tavernā, kur spēlēja tradicionālo mūziku un dejoja grieķu dejas. Neizpalika arī trauku sišanas tradīcija :) Viesi ar skaļo "Opā!" meta traukus pie dejotāju kājām. Es arī sasitu pāris.

Tomēr, lai kāda paradīze nebūtu Santorini, mana mīļākā Grieķu sala ir Mikonosa. Zemāk bildē redzama tā saucamā salas "mazā Venēcija".

Mana mīļākā kafejnīca ar krāsainiem spilveniem, garšīgāko frapi un labāko skatu uz vējdzirnavām.

pēc ilga pārtraukuma

Mon, 24 Sep 2012 15:53:06 GMT

Nerādījos te piecus mēnešus, lai gan vēlme rakstīt radās bieži. Nezinu kā tā sanāca pazust. Slinkums laikam pie vainas.

Pēdējo mēnesi pavadīju dzimtajā Rīgā. Biju atvaļinājumā. Man vienmēr gribējās dzīvot vecpilsētā, lai mosties no rīta un redzēt baznīcu torņus aiz loga. Lai varētu brokastos kādas mīlīgas kafejnīcas terasē un staigāt pa šaurajām ieliņām katru vakaru pirms gulētiešanas. Agrāk es to elementāri nevarēju atļauties augstas īres maksas dēļ, bet šoreiz nolēmu palutināt sevi. Kā reiz atradās neliels, skaists, mēbelēts studijas tipa dzīvoklītis ar atsevišķu guļamistabu. Atrašanas vieta arī ideāla - Grēcinieku ielā minūtes gājienā no Galerijas centrs. Tā es te arī nodzīvoju mēnesi un jau rīt izvākšos, jo jālido atpakaļ uz darbu.

Šoreiz atvaļinājums bija mega aktīvs. Bija daudz kas ieplānots un praktiski viss arī īstenots. Pāris dienas pabiju savos laukos. Pavadīju arī divas dienas Tallinā un trīs dienasViļņā. Abi braucieni sanāca ideāli - bija saulains un silts, Lux Express autobusi bija super ērti un ar labu Wi-Fi, izvēlētās viesnīcas arī nelika vilties.

Kauns atzīties, bet Tallinā es nekad iepriekš nebiju bijusi. Un nepareizi darīju, jo tā ir ļoti interesanta un skaista pilsēta. Igaunijā ražoto labumu veikaliņi ir bezgala forši, gribās nopirkt visu un uzreiz. Starp citu vienīgais nepatīkamais atklājums bija cenas. Viss, pilnīgi viss ir dārgāks nekā pie mums. Laikam ar eiro ieviešanu pacēlās arī visas cenas līdz Eiropas līmenim =) Visvairāk patika viņu Reval hotel atklātā terase. Ja kādam aktuāli, varu padalīties ar noderīgu info un personīgām rekomendācijām.

Viļņa es gan jau biju vairākkārt un pilsētu pazīstu ļoti labi. Lai gan nebiju tur bijusi kādus 4 gadus, pilsēta ir tieši tāda, kādu es to atceros - zaļa, tīra, plaša. Tur es pavadīju veselas trīs dienas. Baudīju bez steigas. Izstaigāju visu vecpilsētu, atklāju jaunu līdz šim nezināmu rajoniņu Užupis. Tāds alternatīvs mākslinieku rajoniņš ar interesantiem veikaliņiem un galerijām. Lietuvā kā vienmēr viss lēti, cilvēki draudzīgi, ēdiens garšīgs. Īsi sakot ļoti patīkamas trīs dienas.

Rīga, kā jau Rīga, absolūta mīlestība. Šeit pavadītais laiks ir vislabākais. Arī te es daudz ko paspēju: pabiju brīvdabas muzejā, skaļi bļāvu PV koncertā, uzbraucu Pēterbaznīcas tornī, staigāju gar jūras krastu, braukājos ar riteni pa Mežaparku, noskatījos vairākas filmas Baltijas Pērles ietvaros, uzdāvināju vecākiem kucēnu, noīrēju riteni Siguldā un aizbraucu līdz Turaidas pilij. Starp citu manas bažas par aizmirsto latviešu valodu bija nepamatotas. Varbūt arī runāju ar amerikāņu akcentu, bet pareizi. Rakstīt arī it kā rakstu. Laikam palīdz tas, ka bieži lasu vietējās ziņas delfos - ieradums no studiju laikiem.

Atvaļinājums, kā jau atvaļinājums, vienmēr pārāk īss. Lai gan ilgāk es te nepaliktu, vienkārši nosaltu. Atradusi jau no mūsu klimata, pat +10 man ir auksti. ar šausmām domāju par nākamo atvaļinājumu, kad būs jālido uz Rīgu februārī. Jau nopirku lidojumu uz siltāku vietu, bet tas tikai uz nedēļu. Būs jāizdomā ko darīt ar pārējo atvaļinājuma laiku.

Sveiciens no Spānijas

Sun, 22 Apr 2012 16:44:43 GMT

Iegriezos pateikt, ka man viss ir labi. Tagad ceļoju pa Vidusjūru. Jau pabiju Kanāriju salās (Tenerife un Arrecife), uz Madeiras, divas reizes Barselonā un Malagā. Visvairāk patika Barselona un Madeira, noteikti atgriezīšos tur tuvākajā nākotnē. Tomēr žēl, ka es atstāju novārtā savus Portugāļu valodas kursus, jo pēc Madeiras apmeklējuma, ļoti gribās izbraukāt visu Portugāli.

Sākumā, kad ierados darbā, bija daudz stresa, jo esmu jaunā amatā un mans darba apraksts izklausījās so complicated. Lasīju iepriekšējās kolēģes handover notes kā Ķīniešu alfabētu. Jau pirmajā darba dienā, manā dienas kārtībā jau bija ieplānota runa 78 viesu priekšā un man bija tikai miglains iespaids par ko tā īsti būs. Tāpēc visu rītu paliku savā istabā lasot info un mēģinot to visu iegaumēt. Stresā biju tikai pirmās pāris dienas, kamēr nesaskaros praksē ar visiem darba knifiem un sīkumiem. Tagad varu droši pateikt, ka nekā sarežģīta tur nav. Kas kārtējo reizi pierāda to, ka viss ir paveicams, ja vien ir drosme stāties priekšā nezināmajam.

Tagad dodos uz Sicīliju, tad uz vairākām vietām Horvātijā un tad uz Venēciju. Pēc Venēcijas būs Grieķu salas. Daudz vietu un daudz iespaidu. Jautrības arī daudz. Mani jaunie kolēģi ir super, komanda ļoti saliedēta, daudz tusē kopā. Izskatās, ka nākamie 4 mēneši paskries ātri, tusiņu, darba un aizraujošu galamērķu kaleidoskopā.

Stories of Life

Wed, 04 Apr 2012 08:57:28 GMT

Pirmkārt, paldies visiem maniem lasītājiem, kas seko līdzi manam blogam un atstāj siltus komentārus, tas ir ļoti patīkami. Otrkārt, ņemot vērā kopējo interesi un atbildot uz dažu lasītāju jautājumiem, es rakstu šo

Kā jau visi zina mana dzīve pēdēja gada laikā ir ļoti mainījusies. Es aizgāju no darba, kur strādāju gandrīz 2 gadus. Aizgāju dažādu iemeslu dēļ: nebija izaugsmes iespēju, palika garlaicīgi, gribējās izaicinājumu utt. Avantūriste pēc dabas, es vienmēr izmantoju katru iespēju paceļot apkārt. Sajūtas, kas rodas ceļojot ir manas narkotikas, manas esamības absolūts nosacījums. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc izvēlējos ceļošanu kā dzīvesveidu un profesiju.

Par laimi vai nožēlu, tā nu sanāca, ka noteiktā dzīves posmā mani vairs nekas šeit neturēja. Gribējās aizbraukt tālu-tālu un dzīvot pilnīgi citu dzīvi. Kaut kad nesen es izlasīju mazu citātu par drosmi. Tāda vienkārša atklāsme, kura palika atmiņā un palīdzēja atgūt drosmi šaubu brīžos. Citāts oriģinālā skan šādi: „Courage is the power to let go the familiar.”

Piesakoties darbā uz kuģa, man nebija ne mazākas jausmas kā tas ir. Bet man pietika ar apziņu, ka priekšā ir pasakaini skaisti galamērķi un iespēja izveidot karjeru lielā starptautiskā kompānijā – tieši tas, kas man bija vajadzīgs.

Jāsaka dzīve uz kuģa nav tik viegla kā var likties. Sākumā liekas, ka īsta dzīve palika kaut kur tur krastā. Liekas, ka šī ir tikai pagaidu stadija, tikai darbs. Daudziem „Shiplife” nozīmē „neīsts”, „laicīgs”. It kā tas viss neskaitās. Viena mana kolēģe apraksta to aptuveni šādi: domās es ieslēdzu pogu „on hold” un kad atgriezīšos, tad izslēgšu un dzīvošu tālāk. Protams, ja mājās paliek bērni un ģimenes dzīve, tad viss pārējais paliek otrajā plānā. Bet es priekš sevis skaidri apzinos, ka mana dzīve, pie kādas es biju pieradusi, nu ir beigusies. Mājas vairs nav mājas, bet vieta, kur es pavadu savu 20 dienu atvaļinājumu. Ceļošana tagad ir mans dzīvesveids. Un tagad es ļoti labi apzinos, ka pilnīgi viss šādā dzīvē ir īslaicīgs. Draugi, kolēģi, attiecības – viss beigsies konkrētā datumā, kad beigsies viens līgums un sāksies cits. Nevar nekam pieķerties, jo beigās var sāpēt.

Pārlasot savus vecos ierakstus, mani pārsteidz tas, ka relatīvi nesen es tik ļoti tiecos pēc stabilitātes dzīve. Gribējās stabilu darbu ar stabiliem ienākumiem, nopietnas attiecības, pat ģimenes dzīvi. Gribējās atrast ideālu vietu dzīvošanai un iekārtoties tur uzpalikšanu. Īsi sakot, gribējās dzīvot katru dienu ar drošības sajūtu par rītdienu. Iespējams es palaidu garām to momentu, kad mana dzīves uztvere pilnībā mainījās... Jo šobrīd mani pilnīgi apmierina neskaidra nākotnes perspektīva un nepārtraukta klejošana no vienas vietas uz otru. Iemainīju visu pret “neko”. Un šis “nekas” absolūti ir tā vērts.

Home Sweet Home

Fri, 23 Mar 2012 12:22:52 GMT

Jau trīs dienas kā esmu mājās. Nogurums bija sakrājies pamatīgs, jo pēdējās divas nedēļas Karību salās gulēju maksimāli 5 stundas diennaktī. Bija daudz darba un foršas (lasi: neizbēgamas) ballītes katru nakti. Mans lidojums Maiami-Frankfurte bija tikai 17:50, bet Maiami es ierados jau 8 no rīta. Labi, ka nebiju viena, mani draugi muzikanti lidoja ar to pašu reisu. Mēs nodevām savus milzīgos čemodānus glabāšanā un devāmies meklēt brokastis un gaidīt kamēr atvērsies veikali Miami Bay Side molā. Miegaini un joprojām noguruši mēs klaiņojām pa veikaliem, veicām pēdēja brīža pirkumus. Jāsaka cenas tur salīdzinājumā ar Eiropu smieklīgas, viss tas pats tikai dollāros. Piemēram ipad es nopirku pa 430$, Blackberry pa 200$. Nezinu kā citur Amerikā, bet Maiami ir ideāla vieta šopingam. Bija pat doma nopirkt sev trešo čemodānu, uzpildīt ar pirkumiem un ar mierīgu sirdsapziņu samaksāt tos 70$ Lufthanzai par papildus somu. Tā vietā es tomēr uzpildīju savu rokas bagāžu līdz nepieklājīgi lielam overweight, kādi 12 kg sanāca atļauto 8 vietā %) Pirmais lidojums ilga 9 stundas. Es kā nolaidos uz sēdekļa, tā uzreiz aizmigu vēl pirms pacelšanās. Pamodos 2 stundas vēlāk jau augsti virs Atlantijas okeāna. Jāsaka Lufthanzas serviss un bija krietni labāks nekā American Airlines, ar kuriem es lidoju no Berlīnes uz Ņujorku. Lufthanzai ir daudz ērtāki un pārdomātāki displeji, ar lielu filmu un mūzikas albumu izvēli. Turklāt visa lidojumu informācija ir labi pārskatāma, ir arī kameras skats virs un zem lidmašīnas, kā arī no priekšas. Ēdiens bija ok, desertā bija mega garšīgs tiramisu. Dzērienu izvēle arī bija daudz labāka nekā AA. Es iedzēru Bailey's ar ledu, bet mans kaimiņš tā ievērojami iereiba no sarkanvīna :) Lielāko daļu 9 stundu lidojuma es tā arī nogulēju. Arī nolaišanos nogulēju, kaimiņš pamodināja jau kad bija jākāpj ārā. Frankfurtes lidostā atvadījos no saviem muzikantiem, viņi devās tālāk reisā uz Angliju. Es gāju līdz savam geitam vismaz 30 minūtes, lidosta tiešām milzīga. Laika man nebija daudz, nopirku vācu končas taxfree un atkal nogulēju praktiski visu lidojumu. Mani satika lidostā ar krāsainām tulpēm un kopš tā brīža es baudu būšanu mājās. Tikai 20 dienas, bet I will make the most of it )

Sat, 14 Jan 2012 09:46:41 GMT

Sen nebiju te rādījusies, sorry for that. Zinu, ka daži no jums gaida stāstus par maniem piedzīvojumiem Karību salās. Ok, par visu pēc kārtas.

Ziemassvētki. Pirms pašiem Ziemassvētkiem, 22jā mums bija mūsu departamenta tusiņš. Uzklājām galdu, izdekorējām telpu, apmainījāmies ar dāvanām un dejojām līdz pašam rītam. Neaizmirstami labs partijs, kolektīvs saliedēts vairāk kā jebkad %) Uz pašiem Ziemassvētkiem mums bija ieplānota liela ballīte bārā. Pati ballīte nekas īpašs, tāda pati ballīte kā visas pārējās, tikai šurp turp manāmi cilvēki sarkanās cepurēs. Toties šogad es pārliecinājos, ka brīnumi tiešām notiek Ziemassvētkos. Lielākais pārsteigums, kas mani burtiski pacēla mākoņos notika tieši uz Ziemassvētku naktī. Mans boss izsauca mani pie sevis, lai paziņotu kolosālus jaunumus. Pirmkārt, es saņēmu savu 30 dienu novērtējumu, kas bija ļoti labs. Otrkārt, mans nākamais kontrakts ir uz pozīciju augstāk un mani nosūta tieši tur, kur es vēlējos – atpakaļ uz Eiropu. Nespēju noticēt, ka mani paaugstina tik ātri, jo normāla prakse ir, ka cilvēki te strādā vairākus kontraktus vienā amatā, lai dabūtu ko labāku. Manā gadījumā man paveicās divreiz, jo es, ne uz ko īpaši necerot, ieminējos priekšniecībai, ka gribētu nodarboties ar internacionālo viesu servisu un gribētu to darīt tieši Eiropā. Tā kā pabeigšu šo kontraktu marta vidū un jau aprīļa vidū man būs jauns amats un kolosāls maršruts (Spānija, Itālija, Grieķija, Horvātija, Turcija utt.) Nemaz nerunājot par algu, kas ir divreiz vairāk par to, ko pelnu tagad. Yay!

New Year, baby, yeah! Šis jaunais gads laikam bija trakākais un jautrākais manā mūžā . Mums bija vienkārši mega kruta ballīte uz kuģa pie baseina. Karsta zvaigžņota nakts, dejojošais pūlis, aukstais šampis, 3,2,1 2012!!!, uguņošana, atvēsinoša lietusgāze 10 minūšu laikā, dejas lietū, dejas baseinā, dejas visu nakti ar maniem superīgiem kolēģiem un viesiem...... Tad basām kājām uz septīto deku sagaidīt saulrietu. Noskaņojums: “Vēl pa glāzei un paldies dievam, ka no rīta nav jāstrādā.” Tā tik bija nakts.

Atgūties no neskaitāmām ballītēm man palīdzēja grafika maiņa. Ar ceturto datumu sāku strādāt naktīs. To dara visi jauniņie, tas ir tikai laicīgi, tikai uz 20 dienām, lai pilnībā apgūtu visus amata pienākumus un specifiku. Naktī, protams, cilvēku mazāk, toties daudz papīrdarba un visa atbildība ir uz tevis, jo tu esi viens pats. Jāsaka nedaudz bail bija sākumā, bet tagad ir ok un man pat patīk. Galvenais bonuss ir tas, ka tu esi brīvs pa dienu un vari doties dažādās ekskursijās pa salām. Ko es ļoti aktīvi izmantoju. Antigā braucu ar džipu caur džungļiem, Dominikā devos uz 6 stundu ekskursiju pa ūdenskritumiem, Barbadosā apbraucu apkārt visai salai pa krasta līniju. Kolosāli. Nākamnedēļ noteikti izmantošu iespēju un apskatīšu vēl vairāk.

Uz atvadām dažas bildes no šonedēļ uzņemtajām. Ja kāds grib vairāk – feel free to add me on facebook :)

Barbadosas pasakainās pludmales <3

Rumpunch )

Dominika, peldos ūdenskritumā )

Mon, 19 Dec 2011 16:10:36 GMT

Mani piedzīvojumi Karību salās turpinās. Šonedēļ man jāstrādā pēcpusdienās un no rīta man ir basic safety trenings, kas ilgs veselas 2 nedēļas. Tas ir ļoti nopietns tenings, kura beigās jākārto teorētisks un praktisks eksāmens un jāiegūst sertifikāts. Tā kā līdz nākamajam gadam esmu super busy. Toties pagajušajā nerdēļā man bija ideāls grafiks, tiku vairākās ekskursijās, peldējos ar delfīniem :)) Pabiju arī Barbadosā

Wed, 07 Dec 2011 16:48:29 GMT

Sveika Latvija :)
Man iet labi. Esmu trešā kruīza vidū. Tagad atrodos Tortola salas ielas kafejnīcā, klausos Ziemassvētku dziesmas(!), kūstu 33C temperatūrā, dzeru karameļu Frapučīno un vēroju ķirzaciņu, kas rāpo pa grīdu man blakus. Darba joprojām ir ļoti daudz, bet man padodas arvien labāk un man patīk arvien vairāk. Nespēju noticēt, ka pēc 6 dienām būs mēnesis kopš esmu te. Laiks skrien tik ātri! Spriežot pēc feisbuka, jums jau sniegs un ziema pilnā sparā? Lai nu kā pagaidām es pēc tā nemaz neilgojos, palmas un smiltis pārmaiņas pēc ir jauki. Jau tagad sāku plānot savu atvaļinājumu, kas būs tikai pēc 3 mēnešiem. Sākumā protams gribu uz mājām un tad tālāk paceļot pa Eiropu. Pagaidām padomā Spānija un Itālija, bet laiks rādīs :)

Karību salas

Mon, 28 Nov 2011 13:56:02 GMT

Trīs dienas, trīs salas

Hello from Caribbeans!

Fri, 18 Nov 2011 22:57:35 GMT

Nu jau sešas dienas kā es esmu uz skaistā Norwegian Dawn klāja. Maršruts mums nepārspējams – katru dienu cita sala. Mēs jau pabijām uz Tortolas un St. Martina, šobrīd esam uz Antigua salas, rīt būsim Barbadosā, parīt uz St. Kitts... Pagaidām man bija pavisam nedaudz brīvā laika, bet es paspēju aiziet iepirkties St. Martin salā un aiziet uz pludmali šorīt. Lasīju milzu gliemežvākus, nopirku inčīgus flip flopus un platmali un rakstīju šo ierakstu pludmales bārā. Vēl es saskandināju kokosriekstu piena kokteiļus ar saviem jaunajiem kolēģiem par godu Latvijas dzimšanas dienai :) Kas attiecās uz darbu, darba ir ļoti daudz. Es vēl neesmu pilnīgi pārņēmusi visus pienākumus, bet man vēl ir tam laiks. Paralēli darbam man jāapmeklē visādi treningi: orientēšanās, drošība utt. Jūtos kā skolā – mūs apsēdina klasē, nolasa lekciju, parāda video un beigās eksāmens. Ar kolēģiem man kā vienmēr paveicās: mūsu ofisā ir ap 15 cilvēku no visām pasaules malām. Kā jau viesu servisa speciālistiem pienākas, viņi visi jauki, komunikabli un vienmēr gatavi palīdzēt :) Tā kā mans fotoaparāts pazuda kaut kur reisā starp Ņujorku un Miami, man nāksies nopirkt jaunu, kad nākamreiz būšu St. Martins salā, jo tur ir vislabākais šopings. Pagaidām man ir tikai pāris bildes no kolēģu iphone ;)

Parīze

Fri, 11 Nov 2011 06:28:14 GMT

Nedēļa Parīzē paskrēja tik ātri, ka es nepaspēju ne attapties! Ko lai saka, bija vairāk nekā kolosāli. Un uzreiz saku: nē, es neesmu to tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka Parīze ir romantiskākā vieta zemes virsū. Tomēr skaistums, elegance un iedvesma Parīzē mājo uz katra stūra. Tā ir pilsēta, kur uz katra soļa valda estētiska bauda. Es dievinu tos logus līdz pašai grīdai, trīsstūra mājas un Parīzes jumtus! Nemaz nerunājot par impresionismu D'Orsē muzejā, brokastīm mazajās franču kafejnīcās, galeriju La Fayette, Monmartras mākslas veikaliņiem un daudzām citām lietām. Par fizisku atpūtu to īsti nosaukt nevaru, jo sēdēt vienā vietā mums nenācās - gribējās apmeklēt jau iemīļotās un vēl neredzētās vietas. Toties garīgi es uzlādējos uz visiem 100 %! Tā kā dzīvojām centrā, mēs staigājām praktiski visur kājām. Ar laiku mums arī ļoti paveicās - Parīzē tagad skaists un silts rudens. Vēl mēs bijām vienā pasakaini skaistā parkā netālu no mūsu dzīvesvietas. Tur mēs sarīkojām pikniku pie ezera un uztaisījām skaistākās bildes.

Savukārt šodien es atvados no Eiropas uz kādu laiku. Jau rīt (! ārprāts) es lidoju virzienā Riga-Berlin-Ņujorka-Miami. Vairāk nekā 15 stundas jālido kopumā. Kā jau es teicu iepriekš, es kādu laiku tagad padzīvošu ASV. Strādāšu ceļojumu aģentūrā par viesu servisa speciālisti. Grūts darbs, jāstrādā vismaz 10 stundas katru dienu un visu laiku jāceļo. Bet tā kā ceļošana manās acīs ir vairāk bonuss, nekā nepatīkama neērtība, manuprāt man patiks. Kā saka: dzīvosim - redzēsim. Domāju, ka iegriezīšos arī šeit pastāstīt kā man tur iet ))

Tue, 01 Nov 2011 20:35:41 GMT

Uzelpoju ar lielu atvieglojumu, kad šodien beidzot saņēmu savu pasi no vīzas noformēšanas. Tā tika turēta vēstniecībā veselu nedēļu, lai gan parasti tas ir divu dienu jautājums. Ja šodien nesaņemtu, rīt nevarētu lidot uz Parīzi. Lūk mācība, cik bīstami atstāt visu uz pēdējo brīdi. Dabūju panervozēt. Turklāt vīza ir citai valstij, uz Franciju man vīzu nevajag. Bet bez pases jau tāpat nekur netiksi... Tagad man vajadzētu pakot čemodānu, bet tā vietā es sēžu pie datora un lasu komentārus facebook. Jūtu, ka atkal pakošos pēdējā brīdī. Un smieklīgākais ir tas, ka mana dārgā J ir tāda pati. Arī vienmēr pako mantas pēdējā brīdī un paralēli bļauj man klausulē, ka drēbes vēl slapjas, fotoaparāts lādējas un vēl kaut kas nav atrodams! %) Haha, vismaz es neesmu viena tāda :D

Fri, 28 Oct 2011 20:47:22 GMT

Aizmirsu veco, un uztaisīju jauno. Ja ir kas jautājams, jautājiet! :)

Fri, 21 Oct 2011 15:01:15 GMT

Esmu atpakaļ realitātē. Mans laptops satikās ar marinēto gurķu burciņu, kā rezultātā nācās remontēt pirmo. Tagad viss ok, got my baby back :)

Vakar ar J bijām Nacionālajā Operā uz baletu Anna Karenina. Paldies manai kolēģei par ielūgumiem, balets mums abām ļoti patika. Pēc baleta gājām uz Tokio City atklāt karstvīna sezonu un apēst pa porcijai Filadelfia maki. Pie viņiem kā vienmēr pilns, brīvi bija tikai 2 galdiņi. Suši kā vienmēr mega garšīgi, karstvīns arī. Tik labi pasēdējām, ka aizejot J aizmirsa savu telefonu uz galda. Te nu jāatzīmē Tokio City darbinieku godīgums un profesionalitāte. Jau pēc pāris minūtēm piezvanīja man, lai pateiktu, ka draudzene pie viņiem aizmirsa telefonu. Redz ko dara viena karstvīna glāze! %)

Tikmēr tuvojas novembris. Un novembris nozīmē milzīgas pārmaiņas. Par to visu uzrakstīšu vēlāk, kad pati zināšu kas un kā. Pagaidām tikai teikšu to, ka es pārceļos uz dzīvi citur, tālu prom no šejienes :)

Wed, 12 Oct 2011 18:29:00 GMT

Tāda sajūta, ka ne tikai Stockmann, bet visa pilsēta trako un laikapstākļi arī. Jāsaka arī es pati pēdējās dienās esmu tik aizņemta un visu laiku kaut kur skrienu - te uz darbu, te pie ārsta, te uz vēstniecību, te vēl kur... Skatos plānotājā un nespēju noticēt, ka oktobris jau pusē! Līdz 2. novembrim ļoti daudz kas jāpaspēj, ka galva griežas kā padomāju.

Tā kā novembrī es sākumā braucu uz Lietuvu, biju jau nopirkusi autobusa biļetes līdz Kauņai. Vakar saņēmu no autobusu kompānijas īsziņu, ka reiss ir atcelts. Turklāt nevis vienkārši atcelts, bet vispār noņemts maršruts. Man sākās neliels stress, jo autobuss bija maksimāli pieskaņots lidojumam un tagad steidzami jāmeklē kāds cits variants. Es vēl toreiz pērkot biļeti principā zināju, ka cita varianta nav, jo citām kompānijām nav atbilstoša laika/maršruta. Kāpināja manu stresu tas, ka īsziņu saņēmu no rīta, man bija jābraukā visu dienu darīšanās, es nebiju pie datora līdz ar to nevarēju piezvanīt un uzreiz nokārtot šo lietu. Biju arī nedaudz dusmīga: kā tā var pārdot biļetes savā mājas lapā uz neesošu reisu? Šodien aizbraucu pie viņiem visu noskaidrot. Rezultātā man piedāvāja braukt uz Kauņu caur Viļņu ar pārsēšanos. Principā sanāk dārgāk un neērtāk. Bet tā kā reisa laiks bija ok un neko piemaksāt protams nevajadzēja, tā arī darīšu. Labi, ka vismaz tā )

Šovakar es atnācu mājās pēc masāžas, jūtos relaksēta un atslābināta. Ieliešu sev sarkanvīnu, sagriezīšu brie sieru, bumbierus un skatīšos veselas divas (ja neaizmigšu kaut kur vidū:)) Fransua Ozona filmas: "Baseins" un "5x2".

Mon, 10 Oct 2011 08:51:42 GMT

Gribēju uzrakstīt te garu un jēgpilnu ierakstu par attiecībām no attāluma. Par to, ar kādu skepsi es vienmēr uz tām raudzījos no malas. Kā es nekad tām neticēju un neticu joprojām. Par to kā tas notika ar mani. Par manu laimi divtūkstoš km attālumā. Gribējās tā smuki, uz vienas elpas vilciena uzrakstīt to visu šeit, bet es nevarēju atrast īstos vārdus. Visu laiku bija tāda sajūta it kā atbilstošie vārdi vēl neeksistē, nu nav izgudroti vēl. Laikam es vienkārši vairs neprotu runāt par jūtām...

Es gribēju pastāstīt par cilvēku, kurš ir tik īpašs, ka gribās raudāt. Par īsiem laimes mirkļiem, kuri pilnīgi sāp. Par beigām pašā sākumā. Par naivu cerību, kuras vairs nav. Par manu izvēli, par dzīves līkločiem...

Tā visa vietā es labāk atkārtošu īsu un vispārzināmu dzīves gudrību. Un tā skan šādi: „Galvenais ir sekot savai sirdsbalsij. Vienmēr un visur. Punkts”. Šī bija grūtākā izvēle manā dzīve. Es izvēlējos sekot sapnim.

YoYo

Sat, 08 Oct 2011 09:14:55 GMT

Mūsu mīļākais saldums šobrīd)

Pasaule uz ledusskapja

Sat, 01 Oct 2011 17:10:14 GMT

Ļoti jauka magnētiņu izstāde ir šobrīd apskatāma t/c Galerijā Centrs. To organizēja Zanussi sadarbībā ar suvenīru veikalu Love Latvia. Izstādē ir apskatāmi vairāk nekā 280 magnētiņu.

Ekelctorlux mājas lapā rakstīts, ka izstādē uz ledusskapjiem ir apskatāmi magnēti ar visdažādākajiem stāstiem, piemēram, viens no magnētiem tika atvests no ceļojuma uz Japānu, kura laikā magnētiņa īpašnieks piedzīvoja postošo cunami, bēgot no viesnīcas uz drošāku patvērumu. Izstāde būs apskatāma līdz 2. oktobrim. Stāsti ar magnētiņu attēliem tiks publicēti interneta vietnē Electrolux Newsroom Latvia.

Mani šī izstāde īpaši uzrunāja tāpēc, ka es pati krāju magnētus. Ar tiem ir līdzīgi kā ar fotogrāfijām - katram magnētam savs stāsts, patīkamas, reizēm smieklīgas atmiņas. Man patīk katru rītu ieiet virtuvē un redzēt tos.

Mana mini pasaule uz ledusskapja )
Ļoooooti daudz magnētiņu, bet vieta vēl ir! Es jokoju, ka nopirkšu vēl vienu ledusskapi, kad šitais "beigsies" ))

Andre Zucca, 1897 - 1973

Tue, 27 Sep 2011 21:17:08 GMT

Andre Zukkas dzīvespriecīgās bildes, kas uzņemtas vācu okupētājā Parīzē, ir interesants tā laika noskaņojuma atspoguļojums.

Robert Doisneau, 1912 - 1994

Tue, 27 Sep 2011 20:12:42 GMT

Skatos uz šīm burvīgām melnbaltām Roberta Duano bildēm un vēlos kaut novembris pienāktu ātrāk.

Budapest, Hungary

Fri, 23 Sep 2011 21:01:08 GMT

Laiks Budapeštā bija ļoti karsts - ap 37C. Līdz ar to nekādu ievērojamu vietu apskati (lasi: skraidīšanu) man negribējās, lēni pastaigājos pa pilsētu, sēdēju parkos uz soliņiem, ēdu saldējumu pa ceļam un šo to tomēr apskatīju. Pirmais, kas man šķita interesants, ierodoties pilsētā, bija tas, ka Budapešta ir burtiskā nozīmē sadalīta uz "Buda" un "Pešta". Divas pilsētas puses, kas kartē tā arī apzīmētas un Donava pa vidu :)

Ejot pa skaistāko tiltu pilsētā Chain Bridge no Budas uz Peštu...

..es redzēju peldošu autobusu %) Paskatījos divreiz - tiešām izskatās gluži kā parasts autobuss! Ļoti oriģināls ekskursijas veids - ar autobusu pa Donavu :)

Parlamenta ēkas ir ļoti liels un iespaidīgs komplekss, kas īpaši skaisti izskatās naktī. Elpu aizraujošs skats bija brauciens ar kuģi caur naksnīgo Budapeštu, kad visi tilti un visas ēkas ir izgaismotas, un man blakus, uz atvērta klāja, ķīnieši dejoja valsi Mocarta pavadījumā :))

Vot tādi maziņi veci tramvaji brauc pa Budapeštu. Bet vispār es kaut kur lasīju, ka tieši Budapeštā brauc pasaulē visgarākie tramvaji - ap 50m! Nezinu, neredzēju.

Karaļa pils

Sv. Stefana Bazilika

Jā, jā, pistāciju nebija

Atgriežoties Budas pusē pa Elizabetes tiltu...

Gillerta kalns

Un šī ir maza nobīde no tēmas: ļoti skaists Donavas posms kaut kur starp Austriju un Vāciju.

Es, vēroju skatus... vai jūrnieciņus... neatceros kas tur tā aizrāva manu uzmanību :D

Vienna, Austria

Fri, 23 Sep 2011 08:03:20 GMT

Beidzot parādījās laiciņš uzrakstīt nedaudz par Vīni.
Vīne ir burvīga. Skaistas jūgendstila ēkas, stilīgi cilvēki, ielu mākslinieki, garšīga kafija, un kolosāls šopings!

Sv. Stefana katedrāle ir ļoti iespaidīgs un skaists gotiskas arhitektūras paraugs. Priekšējā fasāde ir viss, ko man veiksmīgi izdevās nobildēt, patiesībā tā ir daudz lielāka.

Stefanplatz ir pilns ar ielu māksliniekiem un "mocartiem", kas aicina dažādās ekskursijās vai vienkārši izklaidē ziņkārīgos.

Turpat var pavizināties vienā no daudzajiem zirgu pajūgiem. Savdabīga takša alternatīva. Runājot par takšiem, man ļoti paveicās iepazīties ar vienu takša vadītāju. Iepazināmies ļoti smieklīgā veidā - viņš palūdza izpalīdzēt, piezvanot viņa operatoram un vāciski paskaidrojot, ka taksists vairs nav vajadzīgs, jo klients reāli pārdomāja. Redzot man rokās karti un būdams pārsteigts par manu vācu valodu, viņš laipni piedāvāja parādīt man pilsētu un pat pastāstīja daudzus interesantus vēstures faktus.

Vīnē ir kolosāls šopings - populāri un demokrātiski zīmoli (Zara, H&M, Mango, Benneton utt.) šeit atrodas līdzās luksusa zīmoliem (Escada, Guess, Gucci utt.). Man visvairāk patika multibrendu lielveikali, tādi kā Amicis un Peek&Cloppenburg, kur četros stāvos var atrast ļoti daudz zīmolu par ļoti labām cenām. Piemēram, par Hugo Boss vīriešu ādas maku+atslēgu piekariņu, džemperi un aproču pogām kopā samaksāju ap 250 EUR.

Vespa, vespa, vespa! Nevajag man mašīnu, uzdāviniet man šādu Vespu :) Izskatās kā no šokolādes, ne?

Vīnes Opera un Albertinaplatz

Tā kā mans telefons atteicās sūtīt datus no Google maps (kas parasti ir mans glābiņš, kad ātri jāatrod kāda vieta), man nācās paļauties uz vecām labām metodēm: pilsētas karti, gājējiem un intuīciju. Tā es atradu slaveno Cafe Hawelka. Ko lai saka, maza, mājīga un vienmēr pilna kafejnīca ar bagātu vēsturi (kopš 30iem). Kafejnīca bija daudzu tā laika intelektuāļu, rakstnieku un mākslinieku iecienītā vieta. Sienas klāj vecās izrāžu afišas. Spriežot pēc interjera, remonts tur nekad nav taisīts, kas padara šo vietu vēl interesantāku.
Vēl no must-see vietiņām noteikti ir Muzeju kvartāls. Tur atrodas vairāki muzeji un izstāžu zāles, īsi sakot daudz kas interesants, ko apskatīties. Es pati apmeklēju Modernās mākslas muzeju (bet protams! :))

Rezumējot teikšu, ka Vīne man ļoti patika un es vēlētos kaut man tur būtu bijis vairāk laika, lai nebūtu jāizvēlas starp veikaliem un muzeja apmeklējumu. Daudz kas palika neredzēts, un uz operu es arī ļoti gribētu aiziet tieši Vīnē. Bet, neko darīt, toties tagad man ir iemesls atgriezties.

Pagaidām viss, jāiet strādāt. Vakarā pacentīšos neslinkot un pieveikt Budapeštu ;)

Par šokolādi

Wed, 21 Sep 2011 19:35:32 GMT

Līdz šim man likās, ka nevar būt nekas garšīgāks par Lind 70% Dark, bet tas bija pirms es atklāju vācu zīmolu Hachez. Martā man draudzene uzdāvināja kastīti Hachez tumšo šokolādes lapiņu. Un to vienu kastīti es ēdu kādus 2 mēnešus. Lapiņas ir plānas, mazas un rūgtas, taču vienai tējas krūzītei pilnīgi pietiek ar pāris lapiņām. Ļoti ērts formāts (īpaši tiem, kas cenšas neēst daudz saldumu) un mega garšīga šokolāde. Stockmann ir Hachez produkcija, taču viena kastīte ar lapiņām cik es atceros tur maksāja ap 8 LVL. Šoreiz, lidojot no Minhenes, es ieraudzīju Hachez lidostā. Nopirku sev vienu kastīti vienkārši 77% dark un otru 77% dark ar

Tur viena kastīte, starp citu, maksā tikai 6,5 EUR. Tikko uztaisīju sev piparmētru tēju no vecmammas atvestām piparmētrām un tagad atvēru pirmo lapiņu kastīti. Kaifs.
Izskatās, ka tā būs mīlestība uz mūžu.
Kuram šokolādes zīmolam jūs dodat priekšroku un kāpēc?

Dürnstein, Wahau valley, Austria

Wed, 21 Sep 2011 09:15:26 GMT

Durnšteina ir Vahau ielejas skaistākā un mājīgākā vietiņa, kas ir iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā.

Viduslaiku pils drupas, kas atrodas uz kalna ir viens no ievērojamākajiem apskates objektiem šajā ielejā. Pils tika uzcelta 12gs. un tā ir slavena ar to, ka tieši šajā pilī tika ieslodzīts Anglijas karalis Ričards Lauvassirds, kuru sagūstīja Austrijas hercogs Leopolds V.

Gleznaina Vahau ieleja ir slavena ar saviem vīnogulājiem un aprikozēm. Pilsētā ir vīna muzejs un vīna veikaliņi. Mani negaidīti uzaicināja uz vīna degustāciju vienā no tiem.

No šīm ogām taisa ļoti garšīgu Rīzlingu, kas mans mīļākais baltvīns. Starp citu, vīna pagatavošanai izmantojamās vīnogas absolūti nav piemērotas ēšanai.

"Maria Himmelfahrt" baznīca un klosteris. Skaista baroka stila baznīca, kas ir otrs ievērojamākais apskates objekts pēc pilsdrupām.

Pilsētas galvenā ieliņa, kas ir pilna ar maziem suvenīru veikaliņiem un vīnu krodziņiem. Saimnieki visur ļooooti laipni un viesmīlīgi, visu dod pagaršot, visu pastāsta un parāda.

Starp citu, nosaukums Dürnstein tulkojumā nozīmē "sauss akmens", kas ir redzams visur pilsētā.

Turīgāko iedzīvotāju nami agrāk tika rotāti ar šādām te skaistām freskām.

No "Marille" (aprikozēm) šeit pagatavo daudz ko sākot ar liķieriem un šokolādi un beidzot ar kosmētiku.

Liķieri, vīni un aprikožu nektāri. Gribēju nopirkt liķiera pudeli, bet tad atcerējos, ka man jau kuru mēnesi ledusskapī stāv neatkorķēts itāļu Limoncello liķieris. Dzert tīro pavisam negribas, būs jāatrod tam kāds cits pielietojums. Liķiera vietā nopirku tumšo šokolādi ar aprikožu sēklām un ķermeņa losjonu ar aprikožu eļļu :)

Lai kā man patiktu Budapešta un Vīne, Vahau ieleja bija mana ceļojuma skaistākā daļa. Šī vietiņa, kas nav tik populāra un izreklamēta, ir kā maza paradīze, kurā noteikti jāatgriežas, lai mierīgi un skaisti atpūstos no ikdienas steigas un rutīnas.

Linz, Austria

Tue, 20 Sep 2011 21:41:06 GMT

Esmu mājās! Atlidoju vakar un jau šorīt cēlos 6:30, lai sāktu savu garo darba dienu. Likās, ka tagad, vakarā, kad esmu daudzmaz atelpojusies, saņemšos un sarakstīšu garu atskaiti par apmeklētām vietām, ielikšu pildītus cukīni cepties krāsnī un vēl sašķirošu veļu mazgāšanai... Bet spēka nav vairs itin nekam, sēžu ar vīna glāzi pie datora un atgūstu iekavēto ) Bilžu daudz, šķirot negribas, tāpēc sākšu pēc kārtas un pirmā pilsēta, kas man patiešām patika ir Linca. Patiešām jauka vecpilsēta un skaists galvenais laukums.

Riga-Copenhagen-Munich. Lego klucīšu zemē es gan biju tikai pāris stundas un tikai lidostā. Bet Dānija noteikti ir apmeklējuma vērta! Kaut kad nākamreiz...

Itāļu saldējums Vilshofenē, Vācijā :) Pistāciju of course!

Šādu kantainās formas koki aug Lincas galvenajā laukumā :)

Ļoti agrs rīts, pilsēta tikai mostas, visi meklē brokastis neskaitāmās vietējās konditorejās.. visas ielas smaržo pēc tikko ceptas maizes.

Volksgarten

Jaunais Doms. Ļoti iespaidīgs arī iekšpusē. Ļoti atgādina Sv. Vita gotisko katedrāli Prāgā.

Pilsētas galvenais laukums saules staros.

Pagaidām viss, rīt sekos turpinājums :)