2004: the Muses
are all I’ve got. Kinko’s and some shopping at Treasure Island. The Stepford
Wives at the theater. We had fun at home while drunk, for what’s it’s worth and
for what it lasted. Gone.
2005: Where The
Heart Is (2000, Natalie again).
2006: vol a Milan
> i fioeu de na bagascia de todèsch m’han ciapaa el mè cortèll! Insubria,
Cazzègh, bon dì Omarito! El lagh, on gelato. Mangiaa na fugassa a Vares. Al
lètt a 1 ora.
2008: ar Omāru Kapelē, pēdējā Flammkuchen. Más „amigo“ que „conocido“, verdad?
Pārvācām visas mēbeles un kastes uz mašīnu – par laimi abi Māŗi nēsāja vairāk nekā es. So, goodbye
Berlin! Brauciens (un pārvākšanās) uz Rīgu.
2010: No Moriré
Sola (Argentina 2008).
2011: 1) she told
me in a letter some 6 months ago that she doesn’t deserve me: smart one, she is
right.
2) Satetovējos – ka viņas nebija, jo --- let’s face it! nav term paper dēļ, bet viņa IZLĒMA un starp divām opcijām IZVĒLĒJA iet pa
humpalām vairākas stundas --- viņai nekad nepiedošu. Ej tu sajust tauriņus vēderā
tur, kur pierādās atkal pilnīgs gaumes trūkums, ... jo kas mainās starp 18 un
21 gadiem? > vai kļūst gudrāka bet/un turas pie (sa)jūtām, vai lemj vairs
nebūt jūtīga, vienīgi jo sāpināja vienu *smieklīgu* reizi kāds muļķis, kas
nebija pelnījis vispār nekādu uzmanību, ja nebūtu bezgaumīga to start with.
3) man prieks par tetovējumu, ko visi mani īstie dārgi
cilvēki redzēs pirmie. Current Mood: apnikaCurrent Music: Chinawoman, ScalinE