jāatzīst, es savu mūžu vēl laikam neesmu bijis tik ļoti satraucies un nobijies kā šodien. maigi sakot - mazliet trīcēju un pastrauji elpoju. however, es, šķiet, pirmo reizi mūžā krīzes situācijā nekritu panikā. mmmh, es tiešām no visas sirds ceru, ka ar tevi viss būs labi! un nau iemesla sakaunēties vai atvainoties.. hell, kā es par tevi raizējos!