glaass ([info]glaass) rakstīja,
@ 2020-10-17 16:03:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Senos laikos, kad piedzima Siddharta Gautama, nākotnes Buda, Indija skaitījās garīgi attīstīta valsts. Sabiedrībā plaši praktizēja lielāko daļu tolaik esošo filozofijas skolu. Vispārpieņemts viedoklis bija, ka garīgums iespaido cilvēku dzīvi pozitīvā veidā.

Nākotnes Buda piedzima valdnieku ģimenē, vietā, kur mūsdienās atrodas Nepāla, tuvu robežai ar Indiju.

Augot Buda izrādīja īpašu inteliģenci un empātiju. Liela auguma, stalts, pievilcīgs, Buda piederēja karaļu dzimtai. Tika pareģots, ka viņš kļūs par diženu valdnieku, vai arī garīgu līderi. Budas vecāki vēlējās savai valstij stipru valdnieku, tādu kura apziņa nav dzīves nedienu novājināta. Tādēļ viņi norobežoja Siddhartu no pasaules ciešanām. Siddhartam nodevās visa veida baudām un priekiem. Simtiem skaistu sieviešu, izklaides, atrakcijas. Viņš kļuva par izcilu mīlnieku, diženu cīņu meistaru, pat pārspēja savu sievu Jasodharu loka šaušanā, kad beidzot apprecējās! Buda kļuva ekselents visā kam pievērsās.

Kāda ceremoniālā gājiena laikā, kas notika pilsētas ielās, viņš negaidot ieraudzīja ubagu vienā no sānielām, lai gan tādas lietas no viņa tika slēptas. Buda nokāpa no sava augstā zirga, piegāja pie ubaga, kurš rakājās miskastē. Cik daudz laba varētu atrast izgāztuvēs, ja tajās kāds patstāvīgi nerakātos, pie sevis filozofēja ubags. Buda pienāca pie viņa un ieskatījās viņam acīs. Viņu apziņas nesavienojās, Buda skaidri apzinājās, ka viņiem nav nekā kopīga. Viņš padomāja, man nav nekā, lai atvieglotu šī nabaga ciešanas. Nabags savukārt padomāja, skatoties uz Budu, bļa, tu tikai paskaties uz šo pidaru, sapucējies kā pāvs, sasmaržojies kā mauka! Būtu vismaz palīdzējis rakāties sūdos.


(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?