lau

23. Decembris 2007

23:57

šovakar spēlēju klavieres, tētis palūdza, lai uzspēlēju. sākumā samulsu, bet ko tad pretošos. (daudz ko esmu jau piemirsusi, bet divus gabaliņus māku nospēlēt) tētim tik ļoti patika! viņš sēdēja dīvānā, skatījās nenoteiktā virzienā un vienkārši smaidīja. es gribētu redzēt viņu biežāk smaidam, jo tas arī manī ievieš prieku.
šodien braucot uz Rīgu es pārtinu lentē savu dzīvi pirms, apmēram, 2-3 gadiem. es nezinu, cik daudz cilvēkiem tagad nepatīku/patīku, bet tagad saprotu, ka tajā laikā es saviem vienaudžiem patiku vairāk nekā pašlaik. tad tā nebiju es. tas bija cilvēks, kurš gribēja patikt visiem un pielāgājās vis-visādiem apstākļiem un notikumiem, lai tikai netiktu atgrūzts. un tagad es zinu vienu - ar savu dzīvi tagad esmu daudz apmierinātāka, nekā tas bija tad.
tagad es skatīšos Auksto Kalnu. viena no manām iecienītākajām filmām.
Powered by Sviesta Ciba