| 2:12p |
Sienāži ir ārprāc
Kādā vakarā Dalī pēkšņi iekliedzās, pēc tam kā sadedzis pieleca kājās, apgāza krēslu un metās slēpties, it kā būtu ieraudzījis pašu velnu.
- Sienāzis!- viņš kliedza- Lūk tur, es jums saku, viņš ir tur, milzīgs, resns sienāzis! Nositiet, ātrāk nositiet to! Viņu jānogalina!
Viņa šausmas bija patiesas. Bet tikko sienāzis tika piebeigts, Dalī uzreiz nomierinājās.
-Tās ir kaut kādas šausmas, neko nespēju ar sevi padarīt, es šausmīgi baidos no sienāžiem. Viņu mazā galva- cietsirdības un stulbuma iemiesojums, un ja tie tevi sagrābs, nekad netiksi no tiem vaļā.
Es mēģināju bilst, ka arī zirneklis nav diez ko patīkams.
-Nē, nē,- viņš mani pārtrauca.- Sliktākais no visiem ir sienāzis! Tas ir mans murgs. Es mēģināju tos gleznot, lai izdzītu bailes, kā izdzen velnu, bet nekas nepalīdzēja. Sienāži joprojām mani vajā.
(No Amandas Līras grāmatas.) |