6. Decembris 2008

• 6.12.08 11:58
• Vakar biju kārtējo reizi nedaudz nokaitināts, bet šodien pēc izgulēšanās viss liekas ok. Šķiet viņai Širaz ir par labu nācis.
  
  Jēziņ, nevar taču visu laiku pīkstēt un paģērēt, ka tevi aptekalē, gribas kaut ko, ko ar telefona zvanu var nokārtot, ņem klausuli rokā uz zvani. Nav jau man nekas pretī mazliet tā ar darīt, bet tak piegriežas, ja ir tāda vispārīga dzīves uztvere, ka pienākas lūk no sava boifrenda, citādi nemīlot un viss slikti. Lai gan, drošvien tā arī ir, nemīl un viss slikti, bet tas tāpēc, ka bladī hell, tādus mazgadīgos, kas par sevi nevar parūpēties, skaidrs, ka nevar mīlēt.
  
  Dīvaini jau gan ir. Kad nebiju uz laiku, tad itin labi sanāca viņai par sevi rūpēties. Un pēc tam ar čīkstēšana nebij novērojama kādu brīdi. Tagad tas ir atpakaļ, atšķirība tik tā, ka mēģinu nogriezt saknē šīs lietas. Vājš jau gan esmu bijis un joprojām.
• 4 rakstair doma