Cette fois, c'est moi

Sun, 13 Nov 2011 22:31:45 GMT

"Becoming Jane" ir viena no skaistākajām kostīmdrāmām, kādu man nācies skatīt. Jau biju piemirsusi šī žanra burvību.

Tue, 04 Oct 2011 15:18:28 GMT

Lai arī jau vakar kakls un galva, acis grozot, sāpēja, izturēju pilnu darba dienu, brīžam miegot ciet un nespējot nosēdēt. Vēl to gabalu līdz Dandariem aizstaigāju un godam nolēkājos un nodancojos (jā, jauno meiteņu pieplūdums ikgad nav tas patīkamākais notikums). Vēl sanāca ne tā palekt, ka izmežģījās kāja.
Šod arī aizbraucu uz darbu, bet sapratu, ka nosēdēt visu dienu būs daudz gŗūtāk. Tāpēc paņēmu darbu uz mājām (man to viegli izdarīt - pusgrāmatas manuskripts somā + zīmulis, dzēšgumija un zaļā pildspalva!). Lasīšu Sātana izdzinēja stāstiņus gultā ar tējas krūzi rokā un medus karoti mutē.

Uzmanīgi ar rudeni!

Wed, 27 Oct 2010 21:29:11 GMT

atgriezos no Analfabētu mēģinājuma. tik feini! pirmo reizi mūžā turu rokās ģitāru, neko no tās nesaprotu, bet spēlēt spēlēju ierādīto. tikai pirksts sasodīti notirpis, ne atdabūt. nesaprotu tagad - jāspēlē vairāk, lai viņš "ielokās" un pierod vai tieši jāatpūtina?

un jā, doma pirkt slaidu, lai varētu nospiest visas stīgas vienlaicīgi ar to uzparikti, ne pirkstu. vienmēr tie slaidi ir piesaistījuši kaut kā, likušies neredzēti, inčīgi un kūl.

Sun, 24 Oct 2010 13:37:56 GMT

heh, tik sen te nekas nav darīts, tādā aktīvā nozīmē.. lasu jau visus te tāpat, bet pati, pati.
kas tad tāds jauns - nu, mācos turpat, vēl klātu strādāju skolā. dienas ir visādas, sanāk baigā braukāšana no Imantas gala uz Purvciema galu. reizēm no skolas izeju ar smaidu sejā, reizēm - ātrāk prom, atpakaļ neskatoties. bērni ir visādi, visādi viņiem tie garastāvokļi, man jau ar'. tomēr mazi vēl - 5., 6. klase.

zinu vien to, ka par skolotāju visu mūžu negribu strādāt - vismaz ne šādā te skolā (bet skola ir laba, salīdzinoši pat virs Franču liceja pēc eksāmenu rezultātiem). nezinu, ko darīšu, bet skolotājas darbs tā klasiskajā izpratnē diez zin vai būs mans mūža darbs.

tā, tagad sācies brīvlaiks - nosacīti, nebūs uz skolu jāiet (tikai pirmās divas dienas, man jau likās, ka skolotājiem tie brīvlaiki tāpat kā skolēniem, bet - še tev). vismaz pagūšu apmeklēt kādas lekcijas vairāk kā parasti.

šo piektdien, sestdien mierīgi varēju paveikt dažādus iekrājušos darbus, tagad pat pārrakstu lekciju pierakstus iekavētos. un atkal jau sāksies mazliet skriešana - dandariem sapulce par lielo jubileju. vajadzētu un gribas jau aiziet. nu, manīs.

šobrīd tiešām miers, lielākā vai mazākā mērā. visādā ziņā. un tas ir labi!

Sun, 18 Apr 2010 16:31:00 GMT

Jūs tak zināt to teiku par Saldus pilsētas vārda izcelšanos, vai ne? [ja nu piemirsies - te http://www.pasakas.net/teikas/vietas/k/ka-celies-saldus-vards/]
Tad nu tā - šonakt es pabiju tajā zemzemes valstībā. Dāvis zināja šo vietu, bija parādījis Sab, es tur vedu savu klasi ekskursijā tā kā. Vieta atradās kaut kur pie dabas takas un Cieceres. Iegājām mēs pa mazu caurumu iekšā un tur tad atklājās - kā pazemes ala, bet gar malām un pa vidu visur veikalu saldējamās iekārtas (iekšā spraiti, kolas, sasaldētas vistas, saldējumi, sulas utt). Mēs tur pabijām kādu brīdi - padzērām, paēdām. Interesanti, ka tur nekas netukšojās - visu laiku pilni tie skapji. Tad ar Sab sagribējām iet mājās - paņēmāmies lielo apelsīnu sulas paku, sasaldētu vistu, es vēl konusveida saldējumus un ziedus (?!). Gājām jau prom un mums pretī skrēja liels bars cilvēku, lai tur tiktu iekšā (kā veikalu izpārdošanās). Mēs mierīgi devāmies ārā - es tad sāku domāt, vai tad mēs tā vienkārši no turienes varam visu iznest? Parasti jau tā ar šādām vietām nenotiek.. Sab teica, ka jā - tas viss sasalšot, bet pēcāk jau atsals. Tā arī notika - uz ziediem parādījās sarma un viss. Vēl es nodomāju - re, kā, izrādās, ka reālajā dzīvē arī eksistē brīnumi!

daba daba daba daba dā

Thu, 15 Apr 2010 21:49:36 GMT

Gribējās padalīties ar jums par savu pēdējā laika diezgan dabisko dzīvi. :) Pateicoties inese_tk žurnālierakstiem, kā arī Sab iniciatīvai un šai lapai http://kaspars.lacaakademija.lv/, nomēģināju dažas lietas:

1. krīts kā zobu pasta - sen jau man reizēm uznākusi vēlme pagrauzt krītu (parasto tāfeles krītu) - ne ēst, bet tikai pagrauzt - kalcija trūkums organismā vai dies' zin kas. Tad nu, kad padzirdēju, ka iespējams ar šo parasto krītu tīrīt zobus, ļoti nopriecājos. Pamēģināju - sākumā reizi dienā, tad jau abas divas, pilnībā aizstājot zobu pastu. Esmu sajūsmā - pirmkārt, graušanas process, otrkārt, zobi ir daudz baltāki, nav zobu pastas nejaukās pēcgaršas. +

2. kafijas biezumi kā ķermeņa skrubis - pagaidām izmēģināts tik vienreiz, jo pati kafeju nedzeru, tāpēc jāgaida ciemiņš. Sajūtas ir ļoti patīkamas - kā īsts skrubis, un smaržo tik pasakaini. Arī pēc tam viss ķermenis pēc kafijas.. mmm - un maigi, mīksti, tīri! +

3. linsēklas kā ziepes - linsēklas vispār esot ļoti labas un derīgas daudzkam. Sasmalcinātas linsēklas + ūdens un ziepes gatavas! Pēdējos gados Dove gurķziepes vien pirku, jo tās vienīgās mīkstināja rokas, bet tagad linsēklas veic to pašu, vien iztiek bez pēcsmaržas. Vienīgais, mums tās sataisītas mazā trauciņā, lai vienmēr var pagrābties un mazgāt, bet apmēram pēc kādas nedēļas sāk nelabi ost (jo dabiskas), taču mazgā tikpat labi. Secinājums - jāmazgā vien tālāk, bet jātaisa mazākos daudzumos. + Matus mazgāt ar tām gan vēl neesmu mēģinājusi..

4. soda ar ūdeni - līdz pret svīšanu, lai nav jālieto visi tie dezodoranti un rullīši. Tāpat iesmērē padusēs - vispār nav nepatīkama aromāta, arī sajūta ir kaut kā daudz vieglāka, brīvāka, tiešām elpojošāka. Ņemot vērā vēl, ka tagad braukājos ar ričuku visu laiku, - ļoti forši! +

Patīk man tāda dabiska dzīvošana šādos apmēros, gan vēl izmēģināšu ko jaunu un interesantu. Pat morāli jūtu, ka nekaitēju tik ļoti dabai. :)

Sun, 07 Mar 2010 20:48:26 GMT

Tāda pasaulē tā kārtībā - viens mirst, cits nāk vietā, teju vienā dienā.. Bet tiem, kas paliek še, jādzīvo vien tālāk. Paliek atmiņas, senas melnbaltas fotogrāfijas. Savu otro opapu tā pa īstam 'redzēju' tikai viņa bēru dienā - saulainā, baltā, bezvēja dienā. Pirms tam viņš vien bija otrais opaps - ne īpaši runīgs, laipns un smaidīgs vienmēr. Tagad atklājās daudz jo daudzas šķautnes. Otrās omes jaunības dienu atmiņu stāstījumi jau tie interesantākie - kā tā saskatīšanās notika, kā brauca atrādīties un kā laboja viņa sūtītās vēstules..
Skumji reizē, bet iekšā tāds miers. Visgrūtāk ir pieņemt un samierināties, ka tā notiek, izskaidrot mazajai māsai, ka opaps vairs nekad nerunās, nepiecelsies un nesmiesies.

Fri, 12 Feb 2010 14:20:50 GMT

Aizvadīta nedēļa Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā (tajā, kur prezidenta dēls arī mācās).. Secinājums, ka diena, kas pavadīta skolā, ir ļoti intensīva un vakarā ir milzonīgs nogurums. Mana pirmā stunda vēl nav bijusi, tik staigāju līdzi "savai" klasei un vēroju stundas. Esmu gandrīz visus 29 iemācījusies (vārdā nosaukt). Šodien bijām uz Mākslas muzeju, uzvedās labi, redzējām, dzirdējām visu ko interesantu. Vēl skolā runājos ar latviešu val. un literatūras skolotāju - kopā plānojam, ko un kā labāk darīt stundās. Jā, nākamnedēļ, jau pirmdien sāksies mana mācīšana. Jau pirmā agrā stunda - audzināšana. Runāsim par pīpēšanu. Gan jau, gan. Un ikviens kļūdās, kļūdās tāpēc, lai no kļūdām mācītos.

NO agra rīta saņēmu brīdinājumu no policijas par neatļautā vietā šķērsotu ceļu. Pati vien vainīga..

Tue, 26 Jan 2010 17:12:28 GMT

Ļoti laikietilpīgi ir sagatavot ceļojumu - onlainā "sačekot" četrus cilvēkus četriem lidojumiem, tad vēl izpētīt visādas kartes un izvēlēties labāko, kur iesākumā atzīmēt tās must see vietas (un atrast visas must see vietas!), vēlreiz pārbaudīt visus vilciena atiešanas/pienākšanas laikus, atrast atbilstošus kaučsērferus, kuriem nosūtīt ziņas ar iespēju, ka pēdējā brīdī mūs uzņems kāds pie sevis par velti, lai nebūtu jākuļās uz 50 km attālu ciematiņu - vecu koka māju, kura ir mitra, auksta, nav karstā ūdens.. brr. vai arī jātērē salīdzinoši daudz naudas kādā jauniešu hostelī (kuri, drošības labad, arī jāpiefiksē kur nebūt..) eh. Šodien pilnīgs spēku izsīkums..

Bet tomēr - tā ir Madride! Mums tur ies ļoti ļoti labi! :)

Adios!

Mon, 04 Jan 2010 22:19:02 GMT

kaut gan rītu morfoloģijas eksāmens, kas solās būt grūts un visādi citādi piņķerīgs, es te visu dienu studēju Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatiku (kas ir labi!) un tā kā čilloju, īpaši pat nesatraucos.. tas gan ne visai labi! labāk sākt kaut mazliet stresot.

un vēl es gaidu. vēl jāgaida vesela nedēļa - 7 dienas!

Sat, 02 Jan 2010 23:34:35 GMT

daudz, daudz sniega. fonā jūras šalkoņa. ne-pār-traukti! mazs ciematiņš līvu krastā - Mazirbe jebšu Irē. ļoti mazs - daudzas viensētas ar koka žodziņiem, viens veikals, baznīca un līvu tautas nams! jā, vēl ievērojama vieta ir laivu kapsēta un kangari ar vigām. pirmo reizi Jauno gadu sagaidīju tik tālu prom no mājām, mazā ieputinātā ciematiņā. pirmo reizi man Vecgada vakarā bija īsta balle, pastaigas pa naksnīgo jūras malu, pa mežiem un vēl visur pilnmēness apspīdētiem. stāsti par vilkačiem. tāda īsta budēļos iešana - staigāšana no mājas uz māju - citi laipni sagaida, pat ieaicina iekšā un pacienā apmēram 20 cilvēkus, cits ar slotu dzen prom visus diedelniekus.. nepārtraukta salšana, sildīšanās, pielīpot krāsnīm, apkārt nepazīstami cilvēki, sveša vieta, nepagurstoša skraidīšana, darot visādus sīkumus, lai viss izdotos, bet to visu nebūtisku padarīja cilvēks blakus, kurš sasildīja, rūpējās par manu izklaidēšanu, lai negarlaikotos, iepazīstināja ar ciematu no visām pusēm, darīja visus grūtos, smagos darbus, lai man vieglāk. :) un vēl lestes! iemācījos pareizi ēst un sapratu, ka nekur citur tās negaršo tik labi kā tur!
iemīlēju šo krastu, neparastos cilvēkus, kas tur dzīvo un savdabīgo valodu.
cik labi, ka sācies jauns gads, ka viss turpinās un paliek labāk, ka ir dažādas grūtības, ko pārvarēt, ka dzīve ir interesanta! un ka blakus ir cilvēks.

Fri, 18 Dec 2009 17:03:23 GMT

Balle pēc balles! Šī nedēļa paskrējusi būs, kā nebijusi - katru vakaru kāds nozīmīgs notikums.
1diena: pēdējais Dandaru mēģinājums šogad un Alnis ciemos;
2diena: Saturnālijas;
3diena: Folkklubā Ala danču vakars;
4diena: Fizmatu balle-karnevāls;
5diena: Solīds vakars Depo ar grupu Ziemassvētki un vēl.
Labi, ka nedēļas nogalē varēs pamācīties pirmdienas diviem eksāmeniem!

Sanāk šeitan tā pamazāk rakstīt, jo tagad ir tviteris un apjomīgākiem aprakstiem vairs nav tik daudz laika.. :)

Thu, 03 Dec 2009 15:29:13 GMT

Atkal veiksme man uzsmaidīja - konkursā vinnēju Klāsa Vāveres jauno grāmatu (kas veikalos maksā 13,99Ls ;p). Pēc vāka un iekšas liekas, ka viss tur, protams, būs angliski - bet nekā - ļoti labā, interesantā un saistošā latviešu valodā.
Gluži nejauši sanāca arī tikt Randomā uz grāmatas prezentāciju, tā ka tiku arī pie autogrāfa un pārmīt ar pašu pašu dažus vārdus par Devendru. heh

gara gara sestdiena

Sun, 29 Nov 2009 15:58:56 GMT

Sākās viss ar 'Trusītim nav bail' orientēšanās spēli pa Vecrīgu. Negrūti uzminēt, kāda mūsu komanda - Sab, Dāvis, Alnis, es. Divas stundas ne gluži skriešanas, bet ļoti fiksas orientēšanās pa visu Vecrīgu - uzdevumi ļoti dažādi, brīžam arī nesaprotami, bet galā tiekam ļoti veiksmīgi. Vecrīga izstaigāta ātrā solī krustu šķērsu, ieraudzīti dažādi interesanti objekti, veiktas dažādas darbības, viss fiksēts. Esam visur precīzi, nekavējam. Nofotografējamies ar pieciem puikām no Lietuvas telefonbūdiņās. Galu galā vēl jāizveido stāsts no pa ceļam atrastajiem vārdiem. Mums sanāk par Hamletu, melno kaķi, zilo govi un mūku. Turpat pie Laimas pulksteņa arī improvizēts skečs! Nogurums un izsalkums liek sevi manīt, tāpēc dodamies uz Čilli picu, pa ceļam līdz vīlēm izmirkstot. Vēlāk uzzinām, ka esam uzvarējuši!! Juhū! Balvā - brauciens Pēterbaznīcā, kuru izmantosim noteikti nākamās nedēļas laikā. Laimīgi apēdam picu un ejam tālāk.
Seko slēpņošanas posms - zem Doma baznīcas vairs nav (jālien tur apakšā pie pašiem pamatiem - ļoti interesanta vieta!), ar 1905. gada pieminekli sanāk joki - Dāvis un Sab ir pie abiem šiem melnajiem vīriem, taču izrādās, ka slēpnis jāmeklē apm. 100 metrus tālāk (tur, kur no vecā dzelzceļa tilta palicis pamats uzbetonētais) - metam riņķus ap šo objektu, līdz uzdabūnam augšā Dāvi. Slēpnis atrasts, pie tam arī melns krusts, kas tur nez kā nokļuvis?! Gar Daugmali dodamies uz Ķengaraga pusi, tur pie Zinātņu akadēmijas (sērkociņmājas) transformatoru kastē mazs padomjlaika 'zvaigznītes' slēpnis. Esam izlijuši, ir auksti, ne visi ir pārlaimīgi par šādu klīšanu apkārt, tāpēc nobāzējamies Backpackers pub pretī Depo.
Garšīga zaļa tēja, ļoti interesanta mūzika (Nirvanas Rape me kādā 50-60to gadu kabarē stila izpildījumā), runas ap 90to gadu populārajām grupām - 100.debija, Eldorado, Favorīts un vēl vis kaut kas, par ko es, par laimi, īpaši nefanoju tajā laikā. Laiks tiek novilkts līdz pat deviņiem vakarā, kad ejam uz Alu.
Folkloras alai šovakar ir atklāšana - spēlē Maskačkas spēlmaņi ar Ansi priekšgalā, cilvēku daudz, vietu, kur sēdēt gandrīz nav - vien pie pašas bāra letes, kas iznāk pašā centrā. Visi glauni sapucējušies, tikai mēs tādi - nekādi. Visi priecājas, līksmo, dejo un dzied. Mums ar Sab gribās ko smagāku šovakar, tāpēc pēc 1/2 h pazūdam Depo virzienā.
Depo šovakar postroka vakars - spēlē Gaserata, Tbdias un vēl ne-latvieši. Dzirdam tikai Gaseratu (brīnums par to, kur ir Ķeņģa jaunskungs?) un grupu no Igaunijas ***. Pirmā melanholiski pārdomīga, otrā jau ir uz skanīgākas un priecīgākas nots - iedod to labo sajūtu. Diemžēl Tbdias nesagaidām, transportu dēļ.
Vakars turpinās interesanti, jo Sab aizbrauc mājās, bet es palieku ar abiem puikām - Alni un Dāvi - iekarot Rīgu naktī. Iegriežamies atkal Folkalā, publika jau krietni pamazinājusies skaita ziņā. Mani pamana Ansis un nelaiž prom, jo vēl neesot ar mani šovakar dejojis - tā nu nodejojam dejas trīs, četras. Karsti ne pa jokam! Varētu jau vēl, bet abi puiši grib doties prom.
Sākumā ejam uz Piena pusi. Pa ceļam skatāmies divus slēpņus, bet nevienu neatrodam... Pienā izturam face control un tiekam iekšā, kur cilvēku pārpārēm - visi dejo pie labas mūzikas, pārtījo pilnā sparā. Mēs izložņājam visus stūrus, padancojam visu vidū un drīzi arī dodamies. Ejam centra virzienā. Mērķis - I love you vai Mojo cafe. I love you izrādās ciet uz divām nedēļām, tāpēc Mojo.
Mojo laikam kļuvusi par manu iemīļotāko izklaides vietu Rīgā šobrīd - cenas demokrātiskas, jauka atmosfēram, silti, ērti dīvāni, forši bārmeņi un oficiantes, arī publika jauka, mūzika arī tīri feina. Tā nu tur ieņemam ērtēko trīsvietīgo dīvānu, pa aliņam, absintam un vadām nakti - dancojam, jokojam, pussnaužam. Jaunskungiem ap četriem rītā gribas šo jauko vietu pamest - nav ne jausmas, kādēļ?!
Nākamā pieturvieta ir Dāvja darbs. Domu par slēpņošanu ātri atmetam - auksti, negribas nekur staigāt un slēpņu jau te tuvumā ar necik nav. Sākam skatīties ar Dāvi Inglorious Basterds, Alnis tikmēr uz galda atlūzis.
Kad pulkstenis ap pus pieciem, šķiramies gājējtunelī un katrs ar savu transportlīdzekli pa mājām.

Wed, 18 Nov 2009 21:49:17 GMT

Vakars izvērtās ļoti ļoti tīkams. Kaut gan bija tūkstošiem (kā Dāvis mani izlaboja) cilvēku visur, kaut gan bija jādodas uz Vanšu tiltu, kur pūta brangs vējš, sen nebiju bijusi tik labu draugu kompānijā - kad var ākstīties, dejot fon-dejotāju manierē, skaļi dziedāt līdzi ne visai kvalitatīvām, bet visiem labi zināmām dziesmām, kad apkārt ir draugi, kuri to visu lieliski saprot un līdzdarbojas! Un kafejnīca Mojo ir viena feina vieta, kur noteikti atgriezties!

Ak, ceru, ka drīzi būs mums vakars pie Ilzes! :)

Mon, 16 Nov 2009 13:50:51 GMT

Aizvadīta Dandaru 29. dzimšansdiena. Beidzot mani var saukt par īstu dandaru, gada laikā esmu izpelnījusies šo godu. Vakardien bija sajūta kā pēc īstas dzimšanas dienas, kā pēc kaut kā liela liela, kas dzīvē ilgi gaidīts un nu ir pagājis. Patiesībā, nu tikai viss ir sācies! Tāds tāds nogurums!
Vakara pieturpunkti: zāle ar paškrāsotiem karogiem, priekšnesuma mēģinājums, staigājošs lampiņ-cilvēks, Aļņa ļoti efektīgā ierašanās, mūsu priekšnesums par dandaru nākotnes ceļojumu uz mēnesi, par mani: vienmēr pastalās un saktiņa, kas piesprausta da jebkur, uzlūgšana uz deju krievu valodā (man īpaši..), pārģērbšanās, karte, anketas, Alma, svinīgais rituāls, mans dandaru krusttēvs, vīns un pašceptā rainbow kūka, dandaru albums, 164. numurs, danči, danči, danči, Ansis, danči, ķīlas, bučošanās un šņabis 5 no rīta.

teju dandars

Mon, 09 Nov 2009 21:30:22 GMT

Atgriešanās no lielā ceļojuma Rīga-stopēšana-Ventspils-danči-Ērika dzimšansdiena-stopēšana-Kuldīga-Saldus-Rīga kopā ar Alni, protams, vainagojās ar sāpošu kaklu un iesnām. Atlabšanai atvēlētais laiks - rītdien un parītdiena. Pēc tam jābūt uz svītras. Ceturtdien uz Iecavu dancot, piektdien jāšmorē, sestdien lielais gada notikums - Dandaru 29. jubileja un oficiālā pieņemšana dandaru rindās (cerams!).

Wed, 04 Nov 2009 22:42:37 GMT

Viena no izcilākajām filmām, kāda redzēta - Nordwand (2008). Godpilni ieņem vietu blakus Into the wild. Ne vārdos aprakstīt, bet paša acīm skatīt!

Sun, 01 Nov 2009 19:09:35 GMT

man blakus uz galda vāzē stāv krāšņs mārtiņrožu pušķis - no laukiem, no Jēkabpils puses, no pieDaugavas, tantes Nellijas dots.
pēc sestdienas dancošanas Koknesē sēdos vilcienā kopā ar Jāni Alni (starp citu, grāmatā, kuru šobrīd lasu, arī viens no galvenajiem tēliem ir Jānis Alnis), devos uz Krustpili. silta pirtiņa ar mušām, kaķiem, nākamajā dienā krietnu pastrādāšanu pagalmā, lapas un āboļus grābjot. pastaiga pa pļavām, jauniestādītu mežu. jā, redzējām arī spriganu stirniņu! cīkstēšanās un atpakaļbrauciens uz Rīgu mašīnas aizmugurē saspiestai starp to pašu Alni un māsīcu(?) Elzu.
bet mārtiņrožu pušķis rotā manu šodienu!

Fri, 30 Oct 2009 22:17:35 GMT

pienācis laiks, kad organisms uzstājīgi jautā pēc Tesas. nepilnības sajūta šobrīd tamdēļ.

Fri, 30 Oct 2009 22:10:52 GMT

Šorīt cēlos agri, tramvajā ar milzīgu kapu vainagu rokās pārvarēju posmu Imanta-Autoosta. Laiks skaidrs, mierīgs, ne vēja pūsmiņa nesaviļņoja Daugavu un auksts - nežēlīgi knieba aukstumneizturīgās vietās. Šāds laiks arī asociējas personīgi man ar bērēm. Turpinājumā 3 stundas autobusā līdz Kuldīgai, vēl trīs picērijā, kavējot laiku ar grāmatas lasīšanu un šā tā apēšanu. Nesaprašana jau pirms izbraukšanas par kapiem - it kā Jaunie kapi, taču tādu Kuldīgā nav (ar konkrēto nosaukumu). Variants, ka Jaunie kapi ir tīri hronoloģiski - Jāņkalna kapi. Lai visu noskaidrotu, nopērkam jaunāko vietējo avīzi, kur rakstīts - "no jaunās kapličas uz Meža kapiem" (kur te Jaunie kapi??). Lai tiešām pārliecinātos, nosūtam ziņu-jautājumu kursabiedrenei (viņas dēļ arī esam Kuldīgā, jo mamma nomirusi :/) - jā, esot Meža kapos, bet bez kapličas. Tā kā kartes mums nav, pēc padoma jautājam vietējiem - vairāki cilvēki norāda uz vienu virzienu. Tur arī dodamies - jaunā kapliča ir (balta, skaista), kapi arī turpat. Līdz pat plkst. 15iem nerodas šaubas, ka kaut kas varētu nebūt tā. Kad arī noteiktajā laikā nekas nenotiek - dzīvības pazīmju nav, sākam prātot. Kapliča ir, vairāki kuldīdznieki norādījuši uz šo vietu, bet.. nekā. Par laimi garām iet kāda kundzīte gados - viņa mums apskaidro, ka Meža kapi esot vēl tālāk - tur, tajā uzkalniņā, kur priedes, ir norāde + kāds kilometrs pa zemes ceļu. Pulkstenis jau rāda 15:15, tāpēc viņa izsaka bažas, ka mēs diez vai paspēsim. Vainags taču mums jānoliek, tāpēc ātrā tempā ejam norādītajā virzienā (kopumā kādi 2 kilometri bija). Jā, ir bērinieku pulks, mēs viņiem pievienojamies, mācītājs jau runā. Skumji, ļoti ļoti skumji. Palika vīrs un trīs meitas, vēl citi radinieki. Raudāšana, arī es neizturu, tad viss, kas pieklājas bērēs - vārga dziedāšana "zem" mācītāja skaļās, ne visai muzikāli pievilcīgās balss, runas par aizkapa dzīvi, grēcīgumu utt. Aizdomājos, ka es savās bērēs negribētu mācītāju, kas runā gluži "tukšu" - kā ķeksīša dēļ, lai labāk izsakās kāds vai kādi, kuri tiešām mani pazinuši; un dziesmas - latviskas, skaistas, tautasdziesmas!, mirušajam tuvas, nozīmīgas un mīļas dziesmas, ne tās gaudulīgās baznīcdziesmas... Tante ar sintazatoru arī mazliet komiska - krāsainiem knaģiem piesprausti vārdi.
Žēl, ļoti žēl, ka tā notiek. Laikam jau jāatrod kas tāds, kas motivē, palīdz dzīvot tālāk pēc šāda pārdzīvojuma.

O. Vācietis:
"Un lai mūžīgi pastāv
[..]
Asaras cilvēku bērēs."

Sun, 25 Oct 2009 22:46:44 GMT

nekas šādā rudenīgi lietaini drūmā laikā nespēj sasildīt vairāk par Dullo un Čipsi Aptiekas pagrabā. melnbaltie ietērpi, klēpja klavierītes, pareizā attieksme, atmosfēra un galvenais - patiesums!! izturēts, īsts un līdz galam.

Sat, 17 Oct 2009 10:09:07 GMT

sniegpārsliņu polka aiz loga!

Wed, 14 Oct 2009 17:46:28 GMT

šādos laikapstākļos braukt ar ričuku ir ekstrēmi. sākumpunkts - ppf, gals - ģzzf. nobraukums 6,8 km. 20 minūšu izmisīga cīņa pretī vējam, kas stiprāks par vēju vulgaris. beidzot, ierodoties ģeogrāfu fakultātē uz kalnu tūrismu, mērotais ceļa gabals šķita adekvāts kalnā uzkāpšanai!
+ šķeršļu pārvarēšana (tur peļķes, sakrituši zari, lapu kaudzes)

Mon, 12 Oct 2009 11:41:53 GMT

atpakaļ no nometnes. laiks paskrēja ātri, ātri. danči, dziedāšana, rotaļāšanās ar divām jaukām meitenītēm - Almu un Austru, tagad man ir paštaisīta sudraba saktiņa (veselu dienu ir ko ņemties, lai tāda uztaptu), redzēts Gaujas sākums (ar iestādītu akmeni), mēroti kājām vairāki kilometri, šoko-maizītes un dancošana Līgatnes dzelzceļstacijā pie pašām sliedēm, visu galā stopēšana krēslas stundā pie Līgatnes, kā rezultātā šodien pirmoreiz šajā semestrī nespēju aizdoties uz lekcijām. tagad veseļojos ar čupām tējas, karotēm medus un gabaliem ķiploku. gaidu mājās Sab ar glābšanas līdzekli - GreenDo un barībiņu.