23. Augusts 2005

• 23.8.05 22:18
• Klausoties pasaciņu par stārķi, kas nes bērnus, vairums piecgadīgo bērnu tikai pasmejas. Desmitgadīgie jau zin pavisam skaidri, kā bērni rodas, un daudz divpadsmitgadīgie jau gūst pirmo seksuālo pieredzi, kaut arī tā būtu tikai datorspēle.
  Mācību un uzskates līdzekļu par šo tēmu ir ārkārtīgi daudz. Skolu mācību plānos paredzētas seksa jautājumiem veltītas stundas. Daudzos košos žurnālos tiek skaidrots, kas ir "seksīgi", jauniešu žurnālos var lasīt, kam jāpievērš uzmanība "pirmajā reizē". Galvenā skolotāja ir televīzija, kas demonstrē, ka seksa variantu ir tikpat daudz, cik desas šķirņu veikalā. Tikai neviens bērniem nestāsta, kas patiesībā ir mīlestība.
  Neapstrīdu, ka seksuāla izglītošana ir svarīga, ka atbrīvošanās no seksuālās nedrošības mūsu paaudzei ir nākusi pārāk vēlu, ka katram pirma laulībām būtu jāgūst sava pieredze. Bet to, ka sekss ir mīlestības sastāvdaļa un bez mīlestības tas ir tikai paviršs sakars, bērni tā arī neuzzin. Viņi tā arī neiemācās, ka mīlsetības mūžs ir daudz ilgāks par seksu.
  Toties ik dienas miljoniem bērnu vēro televizora ekrānā, ka attiecības ir iespējams mainīt kā cimdus, lai atkal un atkal izjustu pirmā seksu skurbuma lādiņu un nepārtraukti peldētu laimē. Nav retums, ka trīspadsmitgadīgie plātās ar neesošu seksa pieredz, lai tikai netiktu izstumti, vai arī iekrīt pirmajā gultā vai krūmos, lai pēc neveiklā mēģinājuma nāktu izmisīgs jautājums un neticīgs secinājums: "Un tas tiešām bija TAS?"
  
• 21 jau izteikušiesir ko teikt?