19. Septembris 2004

• Stāsts par kaimiņieni no trešā stāva
• 19.9.04 11:07
• Biju izgājis kāpņu telpā uzsmēķēt. Sēdēju uz otrā stāva kāpnēm. Dzirdu, ka kāds nāk augšā. Augstpapēžu kurpes. Ritmiski un skanīgi. Tas ritms man atgādināja vienu Bryan Adams dziesmu. Skatos un redzu, ka nāk kaimiņiene no trešā stāva. Es paskatos viņai acīs, pasmaidu un pasaku: "Sveika!" ... Nekad līdz šim nebiju vēl viņu sveicinājis. Viņa smaids uz lūpām pārtop par vēl lielāku smaidu, ka tās lūpas paverās un no smaida uz lūpām var redzēt smaidu visā sejā - arī acīs. Viņa paiet man garām neko nepasakot. Paliek tikai viņas smaids. Uzkāpusi pāris pakāpienus aiz otrā stāva viņa apstājas. Viņa pienāk man klāt un pasaka: "Sveiks! Vai tev nebūtu kāda cigarete?" ... Es pasniedzu paciņu "Parliament" cigarešu. Viņa paņem to un apsēžas man blakus. Un pirms viņa grib jautāt pēc uguns es iedodu viņai savas Zippo šķiltavas. Viņa sēž un ievelk pāris dūmus. Nemaz nevar dzirdēt to, kā viņa velk iekšā un pūš ārā dūmus. Viņa to dara tik lēnīgi un uzmanīgi. Pēc kāda brīža es pajautāju: "Kā tevi sauc?" ... "Anna" viņa atbild. Arī es stādos priekšā. Vēl pēc kāda brīža viņa nodzēš cigareti, ceļas kājās un dodas uz savu dzīvokli. "Ciao" es pasaku. "Paldies par cigareti" ir tas, ko pasaka viņa. Es sēžu un klausos viņas augstpapēžu kurpju ritmiskajā skanešānā. Skaņa pazūd, dzirdama atslēgu klabēšana. Un pēdējā skaņa, kas dzirdama un durvju aizciršanās.
  
  Tāda ir kaimiņiene no trešā stāva. Skaista.
  
• 0 jau izteikušiesir ko teikt?