13. Septembris 2004

• 13.9.04 15:57
• Tu neesi šeit
  
  Savos sapņos, kurus man vajadzēja aizmirst, es redzu to vietu
  Kur mēs pirmo reizi tikāmies
  Tu solīji mani aizvest tur vēlreiz
  Taču tā arī neizpildīji šo solījumu
  
  Es esmu viens tur
  Gaidu tevi
  Bet tevis tur nav
  Tu neesi šeit
  Man blakus
  
  Zāle vēja solī dejo
  Es noraugos šajā dejā
  Daudz labāk šī deja izskatītos
  Ar mani un ar tevi
  
  Ja es Tevi nebūtu atradis
  Man būtu labi tāpat
  Nekad nebiju juties tik vientuļš
  Bet tad tu nāci man blakus
  
  Un ko man tagad vajadzētu darīt?
  Esmu iztukšots
  Tik ļoti pieķēries tev
  Bet Tu neesi šeit
  
  Tu devi man visu, ko varēji un vēl vairāk
  Tu smaidīji ikreiz, kad smaidīju es
  Bet tagad es jūtu tavas sāpes
  Mīlestība nebija paredzēta būt tik traka padarīšana
  Un kam gan ir laiks asarām?
  Nekad nedomāju, ka es sēdēšu un raudāšu
  Līdz šim ... jo
  Tu neesi šeit
  
  
  
  Mans un mana drauga kopdarbs
  
• 0 jau izteikušiesir ko teikt?

• 13.9.04 18:44
• Gadās, ka kāds tev piezvanot pa telefonu var tev vai nu izglābt dzīvību, vai tieši otrādi - izraisīt nāves briesmas. Nu tad lūk - šodien dēļ telefona zvana neīstā brīdī es gandrīz tiku nosists. Par laimi gandrīz!
  
  Patiesībā bija divi telefona zvani man nelaikā šodien. Bet nu viens konkrēti apdraudēja manu dzīvību, savukārt otrs tikai manu veselības stāvokli. Pēc otrā zvana vairāk vai mazāk esmu dzīvs, tikai šausmīgi sāp gurns un ceļgals. Par laimi kauli veseli.
  
• 14 jau izteikušiesir ko teikt?

• 13.9.04 19:46
• Apskatījos uz sevi spogulī un ieraudzīju drausmīgus zilumus zem acīm. Nu riņķi zem acīm ir baigi zili. Izskatās jau nu patiešām baisi. Jāiet uz ielas biedēt cilvēki. Vai arī gulēt. Un tas šķīet prātīgākais tagad. Nav ko. Arlabunakti.
  
• 1 jau izteikušiesir ko teikt?