| |
[20. Apr 2016|23:57] |
Anglijas rietumos ir tāds jūras līcis Severns. Vieta ir ievērojama ar neparasti lielajām plūdmaiņām - līča forma rada piltuves efektu, kas liek paisuma līmenim pacelties pāri par 10 metriem virs bēguma līmeņa. Tas ir otro vai trešo absolūti lielāko plūdmaiņu reģions pasaulē (otro pēc vietējiem datiem, trešo pēc objektīvākajiem Vikipēdijas).
Bēda ar tādu paisuma līmeni liela - straumes neļauj nogulsnēm nosēsties, tāpēc ūdens konsistence atgādina brūnu zupu. Pie lielākiem bēgumiem līča Velsas puse pilnībā pārvēršas par smilšu un dubļu liedagu, kas iestiepjas jūrā kilometriem tālu. Daba īsti nespēj tik lielām pārmaiņām pielāgoties, tāpēc līča ūdeņi "is a relative desert", kā vēsta pat tūrisma informācijas plakāts. Estetizēt jūras zilumu sauļojoties sausās smiltīs tur nesanāks, tāpat kā peldēties, vienīgi tuvāk piltuves šaurajam galam daži ekstrēmisti pamanās izmantot paisuma vilni sērfošanai (iespējams atrast youtube).
Jau sen tiek runāts par plūdmaiņu elektrostacijas izveidi Severnā (kur "sen" tiešām ir sen, vismaz kopš 1925 gada). Tāda stacija dotu enerģiju un vienlaicīgi samazinātu plūdmaiņas (nevis novērstu!). Te nu arī ir nelaime. Pirms dažiem gadiem tika pasūtīts un veikts pētījums, lai noskaidrotu tādas būves ietekmi uz vidi. Cik var noprast, pētījumā izspriests, ka elektrostacijas būvēšanu izbīdīt cauri te ir maza cerība - tas šķiet izjauktu garknābjaino putnu ganības dubļos un nez kāpēc arī lašu nārsta ceļojumus. (Vikipēdija saka, ka putnus sauc "šņibīši".)
Man gan liekas, ka šis ir viens no zaļo tuvredzības piemēriem - lokālais optimums ir mazāks par globālo optimumu (lokālais optimums = neizmainīta vide, ja par vispār tādu var runāt salā, kura tikpat kā visa ainava ir cilvēku veidota un jūras šaurumā, kuru šķērso divi kilometriem gari tilti). Te būtu iespēja gan iegūt enerģiju zaļā veidā, gan uzlabot ūdens kvalitāti līcī, gan atstāt migrējošajiem putniem līča krastus un lašiem zivjuceļu starp plūdmaiņu turbīnām. |
|
|