|
2. Feb 2015|18:30 |
Pēdējos mēnešos esmu atklājis produktivitātes haku - sadalīt darba laiku vairākos periodos. Varbūt tā triviāla ideja, bet man strādā.
Ja līdz šim parasti (pēdējos desmit gadus?) nodarbojos ar darba lietām vienu posmu dienā, ar kādu 20-30 min pārtraukumu pusdienām, tad tagad rīkojos citādi. Sāku parastajā laikā, bet beidzu darbu jau pēcpusdienā. Tad eju mājās. Atkarībā no noguruma līmeņa vai nu paguļu (nav jau vairs 18 gadu), vai kaut ko relaksējošu padaru un/vai aizeju uz sporta klubu. Paēdu vakariņas, un pēc tam piesēžos pie datora pastrādāt līdz gulēt iešanai.
Man pastāvīga problēma vienmēr bijusi vajadzība reizēm piespiest sevi koncentrēties, kas biežāk parādās strādājot ilgstoši (pusi dienas) pie vienas un tās pašas lietas. Tas ir iespējams, bet prasa zināmu gribasspēka patēriņu, un zināms, ka gribasspēks ir ierobežots resurss. Tātad jebkura vajadzība sevi piespiest nolaupa gribasspēku kaut kam citam. Cita problēma - ilgs laiks paiet, kamēr no rīta "ieeju" darbā, kā rezultātā pirms pusdienām nereti nemaz nemēģinu sākt kaut ko aktīvu (pretstatā kaut kā pasīvai apdomāšanai vai lasīšanai). Runā, ka veiksmīgie cilvēki esot tie, kuri izkārto savu dzīvi tā, lai vajadzīgo/prioritāro darbu uzsākšana sanāktu automātiski, neprasot nekādu apzināto piepūli - kā zobu tīrīšana.
Jaunajā režīmā izvairos no pārslodzes un apnikuma. Un vakaros man ir vajadzīgs daudz mazāk laika, lai atkal "iesāktu" darbu. Rezulāts - varu strādāt būtiski ilgāk nekā agrāk saglabājot to pašu kvalitāti. |
|