making sense - [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[28. Jul 2014|10:53]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Šobrīd lēnā garā turpina risināties, iespējams, pēdējo gadu lielākais skandāls zinātnē - STAP šūnas. Par Haruko lasīt te. Joks ir tāds, ka neviens tā arī nav pierādījies, ka STAP šūnas neeksistē, tieši pretēji, ir runas par to, ka dažiem neatkarīgiem pētniekiem tomēr ir izdevies atkārtot STAP šūnu iegūšanas eksperimentus. Tikmēr "embattled researcher Haruko Obokata is injured in a tussle with NHK reporters after driving to a hotel to escape them on her way home from work". Būtu vīrietis, japāņiem šādā situācijā prasītos harakiri, vai ne?

Lai nu kā, atšķirībā no Schön'a "organiskajiem tranzistoriem" Minhauzena stilā te acīmredzami ir runa nevis par apzinātu masveida falsifikāciju, bet draņķīgu pētniecību un, iespējams, kognitīviem "aklajiem plankumiem" attiecībā uz saviem rezultātiem. Patiesībā tas nav nekas sevišķs - man nav īpašu ilūziju par zinātnieku ētikas līmeni un kļūdainu/pievilktu rezultātu īpatsvaru. Apšaubāmu vai klaji neētisku rīcību ir gadījies redzēt pietiekoši bieži. Līdz ar to reti kur var atrast tādu cilvēku, par kuru nevarētu sacerēt "lietu" (ar līdzīgiem rezultātiem kā par Haruko), ja rūpīgi izmeklētu visus viņa failus, laboratorijas piezīmes, privāto saraksti no darba e-pasta utt.




Tehniskās detaļas, cik no tām noprotu: lai radītu pluripotentās šūnas no "parastajām" (t.i. specializētajām) vajag panākt, lai tās aizmirstu savu specializāciju. Ja nekļūdos, specializācija pamatā izpaužas kā konkrēts epiģenētisko marķieru komplekts, kuri piekabinās DNS un konktrolē gēnu ekspresiju - nosaka, kuri gēni tiks "ņemti vērā" konkrētajā šūnā, kuri ne. Šūnas daloties saglabavā savus marķierus, atskaitot dzimumšūnu dalīšanos, kuras "tiek" rerprogrammētas (bet arī tur ~1% no marķieriem paliek / tiek atjaunoti - t.s. imprintings).

Piedāvātā STAP metodes ideja ir smieklīgi vienkārša - tā kā novērojams, ka organismos reģenerācija vērojama pēc traumām, tad lai šūnas piespiestu "pazaudētu" savu specializāciju, vajag tās pakļaut stresam. Rezultāti: no skābes vannā turētām šūnām ~40% izdzīvojot, un ap ~30% no izdzīvojušajām kļūst pluripotentas. Es teiktu, ka izskatās pārāk vienkārši, jo vai tiešām tādu eksperimentu nevienā laboratorijā nevienam nav gadījies izveikt kaut vai nejaušības dēļ vien?
saiteatstāt nospiedumu

Comments:
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:28. Jūlijs 2014 - 14:03
(Link)
"No one apologizes for bad science in the west. They do what they do and are simply ignored. There is no cheating. There are those paid to do botched research, there are those that chase government money, and there are those that simply suck at it. But in the west, it's all fair game. It's all part of science."

But in Japan? This.
This is cultural. And it is distant from any scientific culture elsewhere. She didn't kill a patient. She just mislabeled some diagrams and shuffled some numbers. In Japan, you are not entitled to your own opinion or your own science."
[User Picture]
From:[info]eos
Date:28. Jūlijs 2014 - 16:56
(Link)
Was she totally sober when she did that? I'm from Japan. This woman has lost all face. Nobody would hire her anymore where i used live.