|
24. Maijs 2014|22:45 |
http://www.scottaaronson.com/blog/?p=1799
Āronsons kritizē intergrēto informācijas teoriju ("Tononi metriku" apziņas daudzumam).
Īsumā viņa arguments: iespējams konstruēt pavisam vienkāršu sistēmu, kurā Tononi metrika (informācijas daudzums + informācijas intergrācijas pakāpe) būs daudz augstāka nekā smadzenēs, bet apziņas tur nebūs. Vēl vairāk, piemēri tādām sistēmām patiesībā ir ļoti bieži sastopami: tie ir dažādi kļūdu labošanas kodi, līdzīgi kā sastopami CD un DVD saglabātajos datos. Tādu kodu veido no liela daudzumu informācijas (gariem ievaddatu vektoriem), un tas ir augsti integrēts (jo output biti veidojas no daudziem input bitiem, kas ņemti no dažādām input vektora vietām). Es gan īsti neizpratu, vai jēdzieni Āronsona interpretācijā tieši atbilst oriģinālajiem jēdzieniem (Āronsons runā par stāvokli un algoritmu tā updeitošanai, Tononi runā par "sistēmu", kaut ko tādu kā patvaļīgs grafs?) Tur gan vairāk vainīga problēma, ka Tononi konceptualizāciju grūti saprast. Anyway, sanāk, ka integrētā informācijas teorija paredz, ka DVD pleiyeri ir apveltīti ar apziņu - fail!
Protams, es neuzskatu, ka apziņas daudzumu var aprakstīt ar vienkāršu matemātisku formulu, bet lai jau dažādu teoriju izgudrotāji spēlējas. |
|