|
20. Feb 2014|22:05 |
Cilvēkiem ir tik lielas atšķirības ožas sajūtā. Vot nez... kas ir tās sajūtu saasināšanās pamatā, kura notiek pie migrēnas un, khm, vielām? Acīmredzot tā ir kaut kāda paaugstināta neironu aktivitāte. Bet vai tāpēc, ka sajūtu uztverē iesaistās papildus neironi, kuri parasti to nedara, vai arī tāpēc, ka tie paši vecie, par konkrētām sajūtām pamatā atbilstošie neironi aktivizējas biežāk? Visticamāk, abi. Tomēr fakts, ka saasināties var visas sajūtas vienlaikus hinto, ka pamatā notiek otrais.
(Tīri tā spekulējot) man liekas, ka lieta ir vai nu tajā, ka potenciāls neironos pietuvinās aktivitātes potenciālam (neirozinātnes termins ir "membrānas depolarizācija"), vai arī tajā, ka postsinaptiskie receptori saņem vairāk aktivitāti izraisošu vielu. Visticamāk, savu lomu arī te spēlē abi faktori.
Ja sajūtas var saasināt, vienkārši paaugstinot fona elektrības līmeni konkrētās smadzeņu vietās, izskatās, ka te ir vienkāršs un perspektīvs pielietojums stimulācijas ierīcēm. Es domāju tās transkraniālās magnētiskās stimulācijas ierīces, kuras par dažiem 100 $$ tirgo "domāšanas un refleksu uzlabošainai", un kuras neirozinātnieki iesaka neizmantot (kaut gan ja neviens neizmantos, nekad arī neuzzināsim par to lietošanas sliktajām sekām).
Ķīmiskais disbalanss savukārt tas, ko pamatā dara jau eksistējošie psihodēliķi, piemēram, skābe kā serotonīna un dopamīna agonists - tā funkcionē kā pumpis, kas aktīvāk nekā parasti iesūc smadzeņu vidē brīvi klīstošās neirotransmiteru molekulas postsinaptiskajā neironā... |
|