Comments: |
Individuālā nemirstība nenozīmē statisku eksistenci. Purposefully driven change is also bound to be faster, more precise and more directly goal-oriented than natural evolution.
T.i., ironiskā kārtā, inteliģentais dizains tiešām ir daudz jaudīgāka stratēģija par evolūciju - žēl, ka dabā tāds nav sastopams.
Nu pilnīga pašmodificēšanās spēja arī nav nekur sastopama, ne dabā, ne civilizācijā.
Pilnīga pašmodifikācija arī nav vajadzīga.
Runa ir par to, ka mērķtiecīgi veiktām izmaiņām ir lielāka varbūtība dot vēlamos rezultātus, nekā evolucionārajam procesam (pie tam, mērķtiecīgi veiktu izmaiņu gadījumā ir iespējams definēt to, kas ir vēlamie rezultāti, kamēr evolūcija ir fiksēts optimizācijas process, kas maksimizē vienu vienīgu parametru - konkrētā organisma alēļu proporciju populācijā).
| From: | shrdlu |
Date: | 16. Septembris 2013 - 02:28 |
---|
| | | (Link) |
|
bet vai tad cilvēku sabiedrībā evolūcija ir galvenais virzītājspēks pašlaik?
Es domāju, kamēr vienmēr, kamēr evolūcijai būs iespēja, tā arī šo iespēju izmantos. Šāda veida domāšana nav nekādā mērā ierobežota tieši uz bioloģisko evolūciju.
Viss, kas ir vajadzīgs lai notiktu kaut kāda veida evolūcija, ir spēja replicēties (pavairot sevi). No divām vienādi "labām" idejām izdzīvos tā, kura par sevi spēs pārliecināt vairāk cilvēku. Nemainīgas, dogmatiskas idejas gluži vienkārši iznīkst, jo tādējādi tās nepiedalās progresā. Tā pati baznīca ir n-tās reizes mainījusies, lai spētu turpināt pastāvēt. Tāpēc jebkurš nemirstīgais ar laiku kļūs nerelevants.
Citējot otrās šķiras klasiķus, "pastāvēs, kas pārmainīsies". Radikāla mūža ilguma palielināšana draud ar relevances zudumu tikai pie statiskas, veģetējošas eksistences.
Tieši tā. Tiem kas atjaunojas ir lielākas iespējas pastāvēt, jo pēc definīcijas tie spēj mainīties ne sliktāk kā tie, kuri saglabā sevi. Protams, ir vajadzīgs zināms laiks un resursu patēriņš, lai uzkonstruētu pieaugušu organismu, un vēl lielāks resursu patēriņš, lai "uzkonstruētu" šobrīd sasniedzama līmeņa saprātu, bet lai kā arī nekonstruētu, vienmēr pastāvēs kaut kādi neparedzēti apstākļi, kuriem iestājoties būtu izdevīgāk ļaut procesam "sākties no nulles". Pēc analoģijas augstākie organismi pārsvarā visur izkonkurē kaut kādas aļģes, zarndobumaiņus un pārējos, kuri vairojas pumpurojoties, jo tie iziet cauri vienas šūnas stadijai, kas ļauj optimizēt evolūcijas procesu.
Atjaunošanās un pārmaiņas ir iespējamas arī viena indivīda eksistences ietvaros, un, izpratnei par smadzeņu darbību → to vadības un kontroles iespējām pieaugot, attiecīgi pieaugs arī šo pārmaiņu pieejamais apjoms.
Pie tam, neviens no man zināmajiem potenciālajiem ceļiem uz radical life extension/functional immortality nav pretrunā ar pēcnācēju radīšanu.
Nu evolucionāri domājošie pēcteči nebūs laimīgi par to, ka kāds taisās turpināt eksistēt patvaļīgi ilgu laiku. It sevišķi brīdī, kad jau būs sastopamas jaunākas un modernākas "kopijas". Padomā tik - kāds gatavojas tērēt potenciāli bezgalīgu resursu apjomu. Var nopietni jautāt, vai tam vispār iedomājams kāds iespējamais attaisnojums? Vismaz es tādu nezinu. Domāju, ka reālajā pasaulē lietas var ātri aiziet līdz karam.
Arguments par jaunākiem un modernākiem indivīdiem nav īsti spēkā, ja indivīdu attīstība nesāk mākslīgi stagnēt.
Kas attiecas uz resursiem, tad vismaz infomorfu (digitizētu personību) gadījumā resursu daudzuma pieaugums ir margināls. Tiesa gan, kopumā domu es saprotu un tai piekrītu - šis apstāklis ir viens no iemesliem, kādēļ kosmiskā ekspansija ir viena no cilvēces attīstības prerogatīvām, līdztekus human enhancement.
Nu kosmiskā ekspansija nav ne aktuāla, ne vajadzīga lieta. Tā tikai mazliet attālina vajadzību risināt problēmu. Eksponenciāls pieaugums nav uzturams ar nekādiem galīgiem resursiem. Morāli pareizi ir samazināt vajadzības un iztikt ar to, kas ir, nevis shēmot, kā tikt pie vēl vairāk maz vajadzīgu lietu.
Es uzskatu, ka tā ir viens no problēmas risinājumiem. Pie tam, cilvēku pieaugums nav eksponenciāls, un Maltusa katastrofa mums nedraud.
Cilvēku skaita pieauguma līknes nav eksponenciālas. Look it up. Par enerģijas patēriņa pieaugumu gan Tev ir taisnība, taču to mēs noteikti neatrisināsim, sākot "dzīvot pieticīgāk" (lai ko tas arī nenozīmētu).
| From: | ctulhu |
Date: | 16. Septembris 2013 - 20:54 |
---|
| | | (Link) |
|
Kāda ir starpība ( no resursu daudzuma skatupunkta) vai resursus tērē viens ilgi pastāvošs saprāts, vai virkne viens otru nomainošu īsāku laiku pastāvošu saprātu.
Sanāk, ka paaudžu nomaiņas gadījumā tērējas vairāk resursu, piemēram uz jauno saprātu izglītošanu, katru reizi viss jāsāk no sākuma.
Vairošanās, savukārt, var būt vai nebūt spēkā abos gadījumos, piemēram pie paaudžu nomaiņas dzimstību kompensē mirstība un skaits nepieaug, savukārt bez paaudžu nomaiņas - ilgi eksistējošu saprātu gadījumā tie paši izdomā, cik jaunus saprātus kad vajag.
Savukārt, ja kāda to grupa grib strauji vairoties, tad, protams, tiem jāizplatās kosmosā, kas arī ir normāls risinājums.
"Viens saprāts" gluži vienkārši būs mazāk stabils nekā daudzi. No daudziem neizvairīties. Evolūcijas teoriju neaizliegsi.
Kosmosā gandrīz nekā nav, tikai melns tukšums, un dzīvošanai tas ir nepiemērots. Pēdējais teikums šādā sakarā izklausās pēc tēlaina veida, kā pateikt "ja gribi daudz vairoties, bioreaktors tevi jau gaida".
| From: | ctulhu |
Date: | 16. Septembris 2013 - 21:14 |
---|
| | | (Link) |
|
1. Tāpat jau būs daudzi. Mēs, šķiet, nekur nerunājām par to, ka jāatstāj tikai 1 saprāts. Un atkal - kāpēc sistēma, kurā saprāti viens otru nomaina lai būtu stabilāka par sistēmu, kurā figurē vieni un tie paši saprāti? Atkal sanāk otrādi - pie nomaiņas jaunie saprāti ir nestabilāki, jo tiem ir mazāk pieredzes. Vecākajiem jaunie pastiprināti jāsargā, tas atkal prasa resursus.
2. Mūsu planēta jau arī ir objekts, kas atrodas tajā pašā aukstajā, melnajā utt kosmosā. No tā seko, ka uzdevums ( minimālais) ir būvēt mūsu planētai funkcionāli analogas platformas priekš saprātiem. Un kā jau te tika norādīts, saprāti, kas eksistē digitālu / infomorfu objektu veidā, ir kosmosam daudz piemērotāki un platformu būvēšanas uzdevumu vienkāršo.
| From: | ctulhu |
Date: | 16. Septembris 2013 - 18:14 |
---|
| | | (Link) |
|
``Tāpēc jebkurš nemirstīgais ar laiku kļūs nerelevants.``
Kas viņiem aizliedz mainīties?
Tāda gadījumā jau no nemirstības zūd jēga. Vai arī to pat vairs nevar saukt par nemirstību. Man likās nemirstība nozīmē saglabāt nemainīgu savu personību un pārējo blablabla.
Mūsu personība nepaliek nemainīga arī mūsu šībrīža mūža garumā. Attiecībā uz to, kas ir svarīgs pie nemirstības, es šobrīd piekrītu K. Heivorda (viena no SIM/MU jomas nozīmīgākajiem pētniekiem) nostājai.
| From: | ctulhu |
Date: | 16. Septembris 2013 - 15:37 |
---|
| | | (Link) |
|
Nē, tas, ka nemirstīgie saprāti nepiedalās bioevolucijā vai tās analogā, jau nenozīmē, ka tie pārstāj attīstīties.
Bioevolucijai ir raxturīgs ``aizmirst``, ``pazaudēt`` risinājumus, saprātiem ne.
Sīkāk par to var lasīt kaut vai Lema ``ST`` sadaļā ``paskvila par evolūciju``
Ar aizmiršanu un pazaudēšanu tam nav nekāda sakara.
| From: | ctulhu |
Date: | 16. Septembris 2013 - 18:07 |
---|
| | | (Link) |
|
Protams, jo evolucija jau nav persona, būtne, kas kaut ko atceras vai aizmirst. Tas ir process, ka pašoptimizējas pēc noteiktiem kriterijiem. ne obligāti tie kriteriji ir ``max jaudīgs saprāts``.
Nemirstība netiks izgudrota. /thread
Es drīzāk piekrītu Masika līdzībai ar Concorde lidmašīnām. It kā teorētiski virsskaņas pasažieru lidmašīnām vajadzētu būt pieprasītākām salīdzinot ar parastajām, jo tās ir ātrākas. Tomēr praksē tās izrādījās nevienam nafig nevajadzīgas.
Bet tā nav tēmas jēga. Jēga ir beidzot noformulēts konkrēts iemesls, kāpēc taisīšanās mūžīgi sēdēt uz savas pakaļas nav laba ideja.
| From: | ctulhu |
Date: | 16. Septembris 2013 - 22:40 |
---|
| | | (Link) |
|
par lidmašīnām - see ``skylon``
Bet tas tiešām nav par tēmu.
No augstāk lasāmās sarunas pam palika secinājums, ka ja atmet dažus kļūdainus priešstatus, tad ir gan laba ideja.
"Mūžīga sēdēšana uz savas pakaļas", ar uzsvaru uz "sēdēšana uz pakaļas" ir salmu vīra piemērs.
| |