@indulgence: Es kaut kā mazliet pazaudēju sarunas pavedienu, jācenšas atcerēties kontekstu...

Par masu izglītību. Piespiest jau var, bet tā nebūs tā efektīvākā metode. "Intelektuālisms - tas ir jauki" var parādīt citos veidos. Visi zina Homēru, bet pieņemu, ka tikai speciālisti vairs atceras tos lokālos aristokrātus, kurus viņš izklaidēja ar saviem stāstiņiem. Tātad uz intelektuālajiem sasniegumiem tieksies godkārīgie, ja vien kāds viņiem situāciju pareizi izgaismos. Te gan var iebilst, ka ne visi ir arī godkārīgi utt., bet gan jau var atrast arī citus motivatorus. Vajag tikai pietiekoši labu reklāmas kampaņu ;)

Par studentiem. Prasības jāsamazina tāpēc, ka uz universitātēm nāk visi vidusskolu beidzēji, nevis spējīgākais mazākums, kā tas bija agrāk.
Nezinu, kā ir VFF, bet datorikas fakultāte šobrīd piedāvā izlīdzinošo kursu matemātikā tiem, kuriem vidussskolas izglītība neatļauj "pavilkt" studiju programmā paredzamās tēmas. Iemesls ir tas, ka pēdējos 10 gados budžetā ir tikuši uzņemti faktiski visi reflektanti.
Un jā, padomju laikus matemātiku mācīja "labāk". Tas ir, vairāk. Fakts - bet vai tāpēc arī labāk? Šaubos, ka vispārīga atvasinājumu un integrāļu apgūšana vidusskolā tiešām dod kādu objektīvu labumu sabiedrībai, jo varu iedomāties, ka faktiski tas reducējās uz dažu formulu iezubrīšanu. "Piespiestā izglītība" nav efektīva.

Izglītībai nav jābūt garlaicīgai - izglītoties var arī ar datorspēlēm un citos izklaidējošos veidos (laikam to sauca par edutainment). Pats uzskats, ka izglītība rodas tikai vienā, sausi akadēmiskā ceļā, traucē izgudrot atraktīvākas apmācības metodes (varbūt izklausās nenopietni, bet pat pašreizējo tehnoloģiju iespējas ne tuvu nav apzinātas).