Intelektuālisma loma vispār, manuprāt, tiek ievērojami pārspīlēta. Ja palūkojam vēsturē, tad Rietumos bija īss intelektuālisma kulta laiks antīkajā laikmetā, mazliet ilgāk tas bija senajā Indijā un Ķīnā, bet vienmēr interesējis visai mazu daļu sabiedrības. Viduslaikos, jaunajos laikos izglītība bija tikai viens no amatu veidiem un tikai XIX-XX gs., sākot krusta karu par analfabētisma likvidāciju un inženieru saražošanu, ar valsts propagandas atbalstu radās intelektuālisma kults (kas ar atsaucību tika uzņemts t.s. inteliģences slānī (kas XIX gs. sociālajā vertikālē atradās starp proletariātu un pilsonību), kurš tādējādi varēja pozicionēties sociālajā hierarhijā augstāk). Tb šķiet, ka šo kultu radīja un kultivē visai šaurs sabiedrības slānis, un pārējo cilvēci tas maz interesē, kaut neviens neņemas apšaubīt tā pamatotību.
Nebūtu jauki dzīvot ne sabiedrībā, kur visi spēlē basketbolu, ne sabiedrībā, kurā visi būt intelektuālie talanti, kas to vien dara kā spriedelē par metafiziku Rīgas Laika stilā. :)

(Reply to this) (Parent)