Comments: |
Ekspansā kā reiz ir parādīta belteru sabiedrība kura veidojas pat atsevišķu nāciju.
Par starpzvaigžņu problēmu, man arī neliekas optimāls paaudžu kuģu risinājums, ja vien tie nav ļoti lieli - kā pārbūvēti asteroīdi. Perspektīvi šķiet kuģi ar patvaļīgi ilgi dzīvojošām uploadu apkalpēm. Ja tavs dzīves ilgums nav ierobežots, liela daļa no brauciena ilguma problēmām atkrīt.
Expanse ir tikai fantāzija par tēmu, tāpat kā lielākā daļa sci-fi tā nav jāuztver kā reālistiska nākotnes vīzija.
Protams, es tikai par to ka expanse ir fantāzija kāreiz par asteroīdu apdzīvošanas tēmu.
Par pārējo īsumā: Ir 2 varianti kā atrisināt problēmu: Lidot ātri vai dzīvot ilgi. Ātra lidošana var nesanākt fizikas dēļ.
Es neticu, ka mēs jelkad līdz kaut kam tādam nonāksim.
Kāpēc ne? Nav nekādu fundamentālu zinātnisku ierobežojumu, kāpēc mēs nevarētu izplesties kosmosā, tikai inženieriskas problēmas un ekonomikas jautājums.
Manā uztverē tas līdzinās jebkuram sapnim par utopiju, jo tur taču arī nav nekādu fundamentālu zinātnisku ierobežojumu. Es nesaku, ka tas nav iespējams, bet es neticu, ka tas notiks, jo iespējamība manuprāt ir maza. Pirmkārt, pastāv tevis paša pieminētie eksistenciālie riski. Otrkārt mums ir sūdīgs track record, pa pēdējiem 50 gadiem, orbītā mums ir vēl joprojām tikai viena kosmiskā stacija, kuru apdzīvo vien pāris cilvēki.
Otro paredzamā nākotnē varētu būtiski uzlabot tieši privātais kosmosa apgūšanas sektors. Maska topošais "Starship" spēs ar vienu reisu orbītā nogādāt ap 100 tonnu kravas vai 100 cilvēku lielas ekspedīcijas un ar pēcstarta "uztankošanos" orbītā tādus pašus daudzumus nogādāt uz Mēnesi un Marsu. Ar to vien var pietikt, lai dramatiski paplašinātu cilvēku klātbūtni ārpus Zemes un ir sagaidāms, ka šī programma nebūs vienīgā.
Skatīsimies, kas viņam tur sanāks.
BTW kāda tagad skaitās state-of-the-art koncepcija kā aizsargāt cilvēkus no saules uzliesmojumu radītās radiācijas kamēr viņi atrodas ārpus zemes magnetosfēras?
Aptuveni tas pats, kas līdz šim — vai nu metāli (svins, volframs, liela blīvuma tēraudi), vai ar ūdeņradi bagāti materiāli (triviālajā gadījumā tas ir ūdens, bet var izmantot arī, piemēram, polietilēnu (kam viens monomērs (etilēna molekula) satur četrus ūdeņražus), kā arī tiek pētīti vieglāki un praktiskāki materiāli, kā hidrogenētas bora nitrīda nanocaurules). Tiek pētīti arī aktīvās aizsardzības veidi, jeb "kā aprīkot kuģi ar mākslīgu magnetosfēru": https://www.nasa.gov/directorates/spacetech/niac/2012_phaseII_fellows_westover.htmlVisi šie gan ir tikai daļēji risinājumi un ilgstošai dzīvei ārpus atmosfēras un magnetosfēras, visticamāk, vajadzēs arī veidus, kā padarīt pašus cilvēkus izturīgākus pret paaugstinātu fona radiāciju.
nujā gammām visa tā magnetosfēra ir vienalga viņas iet taisni
Tas — jā, tur palīdz tikai materiāli un pašas komandas apgreidi (ātrāka un efektīvāka DNS labošana u.c.), vēlāk (zināmā mērā) arī nebūšana bioloģiskam.
Cilvēkiem vienkārši tur atklātā kosmosā nav ko darīt. Ja kolonizēt kosmosu, tad tikai ar space habitats ar vairākus metrus biezām sienām un standarta gravitāciju.
Viens neizslēdz otru. Laiks rādīs, kādiem scenārijiem ir kādi plusi un mīnusi. Ja izrādīsies, ka habitāti visās ziņās (tehniskajās un pārējās) tālu pārspēj planētu virsmas apgūšanu, tad droši vien cilvēki pamatā lietos habitātus.
Interesanti, ka tik maz sci-fi par habitatu tēmu. Vismaz tādu, kuros šis settings ir centrālais, es pat nemācētu nosaukt.
A. Klārka "Rāmā" prominenti figurē aptuveni o'Nīla cilindra konfigurācijas citplanētiešu kuģis, vecajā "Babylon 5" seriālā lielākā daļa darbības notiek šādā habitātā. "Terāriji" no Robinsona "2312" būtībā ir par Bernāla sfērām pārbūvēti asteroīdi. Purnella "The Endless Frontier" ir vesela rinda stāstu, kas notiek dažādu veidu orbitālajās stacijās un habitātos.
Noteikti ir vēl daudzi, šos es tikai zinu bez meklēšanas.
Vakar paspēlējos ar AI Dungeon par šo tēmu. Manam protagonistam nolaižoties uz habitata negaidīti uzbruka koki.
"What's happening?" Amitmorph shouted. "THE TREES ARE ATTACKING US", he heard Crudemorph shout through a speaker.
Izklausās pēc godīga piecdesmito gadu trillera, ar gumijas vai stop-motion kokiem, caurspīdīgu burbuļu ķiverēm un hromētām staru pistolēm.
Terraformēšanu, visticamāk, pavadīs pantropija. Par asteroīdiem lielā mērā piekrītu, galvenais to potenciāls ir resursu ieguvē.
emm vai vispār kāda teraformēšana ir plausabla bez magnetosfēras? kaut kur sadūros ar tēzi, ka marss zaudēja savu ūdeni tieši dēļ magnetosfēras trūkuma
tā ka visi cilvēki uz mēness vai marsa pa manam ir tikai avantūra un īslaicīgi risinājumi ... nu gluži kā cilvēki antarktīdā - teorētiski ir, bet praktiski bez autonomas nākotnes, ja negaida globālo sasilšanu
Marss, visticamāk, ūdeni īpaši lielā mērā nav zaudējis, Marsa ūdens ir sasalušā veidā zem grunts, krāteros un polos. Cita lieta, ka magnetosfēras trūkuma dēļ Saules vējam ir bijis samērā viegli plēst nost Marsa atmosfēras augšējos slāņus, piedaloties atmosfēras noplicināšanā.
Marsam vēl ir problēmas ar augsnes sastāvu - perhlorāti padara to indīgu. No otras puses, to pašu enerģiju un materiāliem, kuru varētu teraformēt planētu, var izmantot daudz lietderīgāk - uztaisīt miljoniem O'Nīla cilindru https://en.wikipedia.org/wiki/O%27Neill_cylinder un vairogu/spoguļu saules enerģijas vākšanai.
Doma, ka līdz tam tiks aizdzīvots pirms iestāsies niggerokalipse, vispārēja mentāla degradācija vai viens no tūkstoš citiem veidiem kā civilizācijas noliek karoti, ir fabulously optimistic.
| |