| Comments: |
Ir tāds jēdziens kā smīkņu klubs. Tās pāris reizes, kad esmu lasījis SSC par kaut ko, ko pārzinu, neatstāja labu iespaidu.
Aplamas un destruktīvas lietas tiešām vajag izsmiet, tas ir pareizi un tā jādara. Samērā efektīvas zāles pret sliktām un destruktīvām lietām.
Except, SSC stils nekad nav bijis pašmērķīga smīkņāšana, bet gan tieši pretēji, brīžiem pielīdzināma apsēstībai (šoreiz labā nozīmē) iedziļināšanās tēmās un dažādu viedokļu un skatupunktu analīze.
Virsraksts ir Slate Star Codex and Silicon Valley’s War Against the Media un tu domā, ka tas ir labs, pozitīvs raksts?
Katrā ziņā mani standarti par to, kas ir pozitīvs, ir nedaudz augstāki.
Iesaku izlasīt tālāk par virsrakstu. Man ir stipras aizdomas, ka autors pats ir no SSC komūnas, citādāk pat pie augstākā līmeņa žurnalistikas būtu grūti īsā laikā uzrakstīt tik detalizētu un padziļinātu rakstu.
Es pieļauju, ka vairums cilvēku arī izlasīs tikai virsrakstu.
Ja būtu raksts par to, kā tiek izstrādātas vakcīnas, un redzētu virsrakstu “big pharma's war against medical establishment in vaccine development”, es arī neko pozitīvu tajā nesaskatītu.
Bet ieskatīsimies, kas teikts pašā rakstā:
All of this was in part about money, and it was in part about culture, but, in the end, it was also about politics, and about the future of liberalism. The issue of the Gray Lady against the Grey Tribe, like so many conflicts that have recently played out on social media, is perhaps best viewed as an internecine struggle over the strategies of the Blue Tribe in an era of political crisis and despair. Everyone has skin in the game, and the stakes are high.
Būtībā raksts tiešām ir par to, kas ir teikts virsrakstā. Savukārt es vairāk redzēju SSC kā ziņas, kas ir brīvas no politikas. Es nedomāju, ka SSC bija par šo cīņu pret mēdijiem.
Salīdzinājumam: Ja raksts būtu par vakcīnu proteīnu sintezēšanu nemirstīgajās šūnās, tad es sagaidītu vienkāršiem cilvēkiem saprotamu aprakstu, kā tas tiek darīts. Nevis augsta stila prātojumu, kas tiek mākslīgi tiek sarežģīts ar dažādām piebildēm kā “Visaugstais zinātnieks no Karaliskā institūta ziņo, ka nemirstīgās šūnas tiek iegūtas...”
"Būtībā raksts tiešām ir par to, kas ir teikts virsrakstā. Savukārt es vairāk redzēju SSC kā ziņas, kas ir brīvas no politikas. Es nedomāju, ka SSC bija par šo cīņu pret mēdijiem."
Nevis, ka SSC būtu bijis cīņa pret medijiem, bet gan, ka aktuālais notikums - doxxinga draudi, bloga izdzēšana, atbalsts SSC no prominentām personām, daži atbalstītāji, kuri nerīkojas SSC ētikas cienīgi, utt. - ir tagad izvērsies par cīņu pret medijiem.
Tieši tam ir domāta tā ļoti garā nodaļa raksta sākumā, lai pēc iespējas objektīvāk atspoguļotu, kas bija (ir!) SSC, lai nezinātājam, par šo gadījumu padzirdot, nerastos tipiska knee-jerk reakcija "ai, gan jau kaut kādi kārtējie alt-right ņemās, nothing to see here".
Vismaz tā man nolasījās šis raksts. Un, kā ilgstošai SSC lasītājai, manuprāt raksts prezentē SSC gana adekvāti.
Varbūt, bet tad tas nav par SSC, bet par kaut ko citu. Mani tur iekšā neskaitiet, lai gan es arī biju aktīvs SSC lasītājs.
> es vairāk redzēju SSC kā ziņas, kas ir brīvas no politikas.
Savulaik Skots rakstīja pārsvarā Less Wrong, kur politiskas tēmas nav vēlamas (īsais pamatojums ir "politics is the mind killer"). Motivācija pārslēgties uz savu blogu viņam bija, kā saprotu, vismaz daļēji tieši tāpēc, lai tur rakstītu par politiku. Var teikt, ka SSC burtiski ir radies šī iemesla dēļ.
Par tālāku ielaišanos diskusijās ar extranjero - labu veiksmi, bet es tur nepiedalos.
Vecais stāsts par to, ka īsti apolitisks ir tas, kas pauž mūsu politiskos uzskatus. :)
Ir taču pilnīgi skaidrs, ka tik ražīgam rakstniekam bija vajadzīga sava atsevišķa platforma. Tas, ka viņš dažreiz pieskārās politiskām tēmām (kurš gan to nedara, jo visi dzīvojam šajā pasaulē), nemaina būtību, ka pamatā tas nebija par politiku.
Protams ir cilvēki, kas politiku atradīs visur, un arī neredzēs neko vairāk par politiku. Kaut vai jautājums par maskām. SSC rakstīja ļoti gari un plaši par pētījumiem un kā tie ir interpretējami, ar atbilstoši secinājumu. Un protams pieskārās jautājumam, kāpēc CDC vai WHO tās neiesaka. Taču tā nebija viņa vēstījuma galvenā daļa.
"lai nezinātājam, par šo gadījumu padzirdot, nerastos tipiska knee-jerk reakcija "ai, gan jau kaut kādi kārtējie alt-right ņemās, nothing to see here"
Vai tas nozīmē, ka tu atklāti atbalsti noteikta veida uzskatu cenzūru? Nu tur alt rait atkal ņēmās, fuck them rite? Bet, kad cenzūra/doxxings etc. nonāk līdz tevis iemīļotam librul-left ragam tā mī un žē.
Mhm, te nu tas ir - tipiska demonstrācija, kādēļ SSC plašākām aprindām ir nesagremojams domāšanas līmenis. Atzīt, ka eksistē x = atbalstīt x?
"Es pieļauju, ka vairums cilvēku arī izlasīs tikai virsrakstu."
Nu, tur nu neko nevar darīt, un cilvēki, kuri nespēj izlasīt tālāk par virsrakstu, tik vai tā nekad nav bijuši SSC potenciālā auditorija. :)
Gluži otrādi, es vienmēr izlasīju SSC rakstus līdz galam. Tie nekad nebija par garu. Bet citur es bieži izlasu tikai virsrakstus un ar to pietiek.
Nekad neiesaku tā darīt, mediji un virsraksti ir atsevišķs īpatnējs fenomens, no kā stipri jāuzmanās - dažreiz pat par vispār apolitiskām tēmām ir satraucoši virsraksti, lai piesaistītu uzmanību, bet izlasot top skaidrs, ka nekas ārkārtējs nemaz nav noticis. :(
Man nav tik daudz laika, lai visu izlasītu. Ieteikums nebūt selektīvam nav dzīvē īstenojam.
Piekrītu, nevienam nav tik daudz laika, lai izlasītu visu. Tādēļ es parasti cenšos pieturēties pie principa, ka ziņu virsrakstus, kurus esmu izlasījusi tikai garām ejot, cenšos neņemt vērā, formulējot savus viedokļus. Bet, ja nu kļūst nepieciešams, tad atgriežos un lasu tālāk par virsrakstu.
Bet, atgriežoties pie šī raksta par SSC, es domāju, ka tas ir gana vērtīgs. Ja kaut kur i-neta plašumos kāds teiks, ka SSC jau kaut kāds alt-right kriptofašistu mēsls, par kura doxxēšanu nav jābēdājas, tad vienmēr var pasūtīt izlasīt šo rakstu, lai gūst adekvātu priekšstatu.
Par klišķbaitiem jau ir tā, ka tie mudina cilvēkus atvērt un lasīt, bet reāli tur nekā nav.
Tāpēc ir normāli izstrādāt metodi kā jau iepriekš detektēt, ka virsraksts ir klikšķbaits, un nevērt to vaļā, jo tur visdrīzāk arī nekā nav.
Protams, ir jau risks, ka kādi 5-10% no šiem rakstiem saturēs kaut ko noderīgu (lai gan ne tik ļoti, kā virsraksts to solīja).
Bet vai nebūtu labāk, ja virsraksti tiktu veidoti tā, lai tie precīzāk atspoguļotu raksta saturu?
Protams, ka tā būtu labāk!
Par virsrakstiem man ir viens vecs vēsturnieku jociņš: viduslaikos un jaunajos laikos grāmatu virsraksti bija gari un aprakstoši, un parasti bija vēl apakšvirsraksti kā tādi mazi summary. Diemžēl, mūsdienās gandrīz visas mediju, literatūras u.c. info nesēju formas šo stilu ir atmetušas, vienīgais, kas pie tā vēl pieturas, ir porņuki.
Vēl ir zinātniski raksti. Tāpat nozaru vadlīnijas, ļoti daudz tehniskas literatūras u.tml.
Daiļliteratūra pēc definīcijas ir fikcija, un tur pat nevar īsti runāt par virsraksta atbilstību realitātei, un virsraksts vairāk ir kā brends. Bet parasti nav jau arī ļoti tālu no tā, kas ir tekstā. Piemēram, ja uz grāmatas vāka ir rakstīts Harijs Poters un kaut kas, tad stāsts tiešām ir par puiku vārdā Harijs Poters un viņa piedzīvojumiem ar šo kaut ko.
Šķiet, ka žurnālistika tomēr ir vairāk izņēmums nekā norma.
Attiecībā uz virsrakstu, kurš vienam te nepatīk - virsrakstus šādiem rakstiem nereti ieliek redaktors, nevis pats autors, un vadās pēc mērķa "palielināt to cilvēku skaitu, kuri atver rakstu lasīšanai" (citiem vārdiem, clickbait).
Paldies par mēdiju kritiku.
| |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}