True. Galu galā, ierobežotu resursu apstākļos, mūždien būs jāpieņem trade-off un kompromisi, tad jau labāk, lai par vadlīniju kalpo ekonomiskais aprēķins, nevis tikai "iekšējā sajūta". Es nekad neesmu sapratis, kāpēc tas ir tāds tabū - ja dzīvība no tiesas būtu tik vērtīga, ka aprēķins nedrīkstētu tai stāvēt pat tuvumā (pieņemot, ka aprēķins mazina vērtību, lol) varētu gaidīt, ka veselības aprūpes pakalpojumi būtu ievērojami pieejamāki.

Tiesa man šķiet, ka tajā ekonomiskajā perspektīvā bieži cilvēks kļūst par naudas maisu, kurš nes valstij ienākumus un ir svarīgi, ka ekonomiskais aprēķins tiek kombinēts ar kaut kādu dzīves kvalitāti, piemēram, veselīgi nodzīvotajiem mūža gadiem, lai nav tā ka vislabākais pilsonis ir tas, kurš apzinīgi strādā pēc iespējas ilgāk un pēc iespējas īsāku laiku saņem pensiju vai citus valsts labumus.

(Reply to this) (Thread)

Nu jā - valsts it kā mūs motivē dzīvot veselīgi, lai ietaupītu līdzekļus veselības aprūpei, bet nopietni tam pieejot, visizdevīgākais valstij ir pilsonis, kas nomirst pirmajā pensijas dienā.

(Reply to this) (Parent)