|
20. Aug 2017|18:50 |
Laukos ir vairāk konservatīvo. Kāpēc? Neesmu dzirdējis pieminam vienu iemeslu, kas man liekas viens no svarīgākajiem. Varētu to saukt par izvēles trūkumu.
Iedomājieties modernu pilsētu. Mēs reti komunicējam ar blakus dzīvojošajiem. Proksimitāte nenozīmē draudzību. Cilvēki ir sadalījušies savās sociālajās grupās un socializējas to ietvaros - ir "darba grupa", ir "hobija grupa", bet parasti nav "kaimiņu grupas". Visas grupas ir zināmā mērā brīvi izvēlētas vai vismaz atbilstošas konkrētā cilvēka līmenim un iespējām. Tā sākas jau bērnībā, kad bērni skolās un ārpusskolas nodarbēs noslāņojas, atrod paši savus kontaktus.
Laukos: pirmkārt, kaimiņi joprojām viens otru pazīst. Otrkārt, ja visā pagastā ir 20 viena vecuma bērnu, ir grūti izvairīties no būšanas vienā klasē ar vismaz 15 no šiem pārējiem. To, kurš vai nu vienreiz izdara "kaut ko traku" vai arī regulāri uzvedas un ģērbjas nekonvencionāli, 14 no viņiem uzskatīs par muļķi, ar ko labāk nekomunicēt. Atlikušais viens varbūt neiebildīs, bet lielākā daļa komunikācijas ikdienā tapāt sanāks ar pārējiem 14 gluži praktisku iemeslu dēļ.
Pieņemsim, ka vidējais laucinieks ir tikpat skeptiski noskaņots pret "kaut kā traka" darīšanu nekā vidējais pilsētnieks. Pēc manas teorijas, pat šajā gadījumā "kaut kā traka" darīšana laikus tiktu sociāli sodīta daudz lielākā mērā nekā pilsētā! Nav vajadzīgs, lai vidējas cilvēks būtu atšķirīgs - pietiek ar atšķirīgiem komunikācijas paterniem. Tāpēc laukos dzīvojošie daudz retāk dara kaut ko traku. (Piedzeršanās utt., ar ko lauku jaunatne izceļas, te neskaitās, jo tas nav nekas pa īstam jauns - "to dara visi", "mēs paši tādi bijām"...) Un cilvēkus, kas nedara neko traku, sauc par konservatīviem. QED.
Protams, ir arī citi iemesli, kaut vai klasiskais "visi tenko par visiem", kas šo izvēles trūkuma efektu palielina.
Viena no konservatīvākajām jebkad dzīvojošajām sabiedrībām, iespējams, bija Grenlades vikingu kolonizatori viduslaikos. Dzīvojot tādā Grenlades ciematiņā - vispār nekādu izvēles iespēju! Galu galā Grenlandes kolonizācija bija neveiksmīga. Patiesību sakot, Grenlandes vikingi beidza ar pilnīgu un galīgu izmiršanu (nevis asimilāciju) - tik slikts iznākums, līdz kuram ļoti reti kurai kultūrai sanāk tikt. Skandināvijā ierastā tradicionālā uzvedība jau sākotnēji bija bad fit Grenlandes klimatam un videi. Pēc klimata izmaiņām un valzirga ilkņu cenu krituma Eiropā nespēja adaptēties, izmēģināt jaunas idejas un izdzīvošanas stratēģijas, izrādījās nāvējoša. |
|