making sense - [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

[20. Aug 2017|18:50]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Laukos ir vairāk konservatīvo. Kāpēc? Neesmu dzirdējis pieminam vienu iemeslu, kas man liekas viens no svarīgākajiem. Varētu to saukt par izvēles trūkumu.

Iedomājieties modernu pilsētu. Mēs reti komunicējam ar blakus dzīvojošajiem. Proksimitāte nenozīmē draudzību. Cilvēki ir sadalījušies savās sociālajās grupās un socializējas to ietvaros - ir "darba grupa", ir "hobija grupa", bet parasti nav "kaimiņu grupas". Visas grupas ir zināmā mērā brīvi izvēlētas vai vismaz atbilstošas konkrētā cilvēka līmenim un iespējām. Tā sākas jau bērnībā, kad bērni skolās un ārpusskolas nodarbēs noslāņojas, atrod paši savus kontaktus.

Laukos: pirmkārt, kaimiņi joprojām viens otru pazīst. Otrkārt, ja visā pagastā ir 20 viena vecuma bērnu, ir grūti izvairīties no būšanas vienā klasē ar vismaz 15 no šiem pārējiem. To, kurš vai nu vienreiz izdara "kaut ko traku" vai arī regulāri uzvedas un ģērbjas nekonvencionāli, 14 no viņiem uzskatīs par muļķi, ar ko labāk nekomunicēt. Atlikušais viens varbūt neiebildīs, bet lielākā daļa komunikācijas ikdienā tapāt sanāks ar pārējiem 14 gluži praktisku iemeslu dēļ.

Pieņemsim, ka vidējais laucinieks ir tikpat skeptiski noskaņots pret "kaut kā traka" darīšanu nekā vidējais pilsētnieks. Pēc manas teorijas, pat šajā gadījumā "kaut kā traka" darīšana laikus tiktu sociāli sodīta daudz lielākā mērā nekā pilsētā! Nav vajadzīgs, lai vidējas cilvēks būtu atšķirīgs - pietiek ar atšķirīgiem komunikācijas paterniem. Tāpēc laukos dzīvojošie daudz retāk dara kaut ko traku. (Piedzeršanās utt., ar ko lauku jaunatne izceļas, te neskaitās, jo tas nav nekas pa īstam jauns - "to dara visi", "mēs paši tādi bijām"...) Un cilvēkus, kas nedara neko traku, sauc par konservatīviem. QED.

Protams, ir arī citi iemesli, kaut vai klasiskais "visi tenko par visiem", kas šo izvēles trūkuma efektu palielina.


Viena no konservatīvākajām jebkad dzīvojošajām sabiedrībām, iespējams, bija Grenlades vikingu kolonizatori viduslaikos. Dzīvojot tādā Grenlades ciematiņā - vispār nekādu izvēles iespēju! Galu galā Grenlandes kolonizācija bija neveiksmīga. Patiesību sakot, Grenlandes vikingi beidza ar pilnīgu un galīgu izmiršanu (nevis asimilāciju) - tik slikts iznākums, līdz kuram ļoti reti kurai kultūrai sanāk tikt. Skandināvijā ierastā tradicionālā uzvedība jau sākotnēji bija bad fit Grenlandes klimatam un videi. Pēc klimata izmaiņām un valzirga ilkņu cenu krituma Eiropā nespēja adaptēties, izmēģināt jaunas idejas un izdzīvošanas stratēģijas, izrādījās nāvējoša.
saiteatstāt nospiedumu

Comments:
From:[info]krishjaanis2
Date:21. Augusts 2017 - 00:21
(Link)
Tu raksti tā it kā konservatīva(āka) attieksme (kas ir gluži dabiska cilvēkbūšanas sastāvdaļa) būtu kaut kāda nevēlama problēma, ar ko instrumentāli jātiek galā kāda augstāka mērķa vārdā. Drīzāk utopiski sociālistiskā domāšana (proporcionāli nelielas, bet bīstamas tehnokrātu grupiņas ietvaros kultivēta pēdējos divus gadsimtus), kas domā means-ends mērķis attaisno līdzekļus abstrahētās kategorijās ir lielā problēma. Ar tevi ir problēma, kad tu "lauķus" (vai kādu citu settled cilvēku kopu) sāc redzēt kā problēmu, kas traucē īstenot tavus utopiski instrumentālos sapņus. Nekad nav par vēlu banišot no sevis Marksa rēgu.
From:[info]krishjaanis2
Date:21. Augusts 2017 - 00:24
(Link)
Lūdzu, atrodi pats nepilnības savā analoģijā ar Grenlandes vikingiem. "Nespēja adaptēties", yeah right.
From:[info]krishjaanis2
Date:21. Augusts 2017 - 00:29
(Link)
Un tu implicē, ka "pazīt vienam otru" organiskas kopienas ietvaros ir ceļš uz vājāku adaptāciju. Vecīt, ļaudis bēg no pārbāztajām pilsētām, jo viņiem ir apnicis nepazīt apkārtējos un apkārtni. Lūk, mobilitāte, izvēles un adaptācija. To principiāli nevar iestāstīt cilvēkam, kam viena daļa dzīves ir PC ekrāns un taustiņi, bet otra - utopiskas kalkulācijas un sociālusms 2.0.
From:(Anonymous)
Date:21. Augusts 2017 - 02:17
(Link)
Labi ir pazīt tos, kurus gribi nevis tos, ko apstākļi ( piemēram atrašanās kaimiņos) uzspiež
From:[info]krishjaanis2
Date:21. Augusts 2017 - 13:17
(Link)
Šādi tu vari teikt arī par savu ģimeni un visām pārējām determinantēm, kuras neesi "brīvprātīgi" izvēlējies.
Jā, jā, es zinu, tieši šī iemesla dēļ post-WW2 pasauli taksturo arvien pieaugošāks naids pret ģimeni, un, nu jā, dzimumu, jo tu iedzimsti tādās lietās, tu to neizvēlies, un uzpūtīgajam "es gribu!" (bērns piecērt kāju) tas ir par piedauzību. Kad dabiskais un negrozāmais sāk traucēt manai gribai, tad fuck dabisko un negrozāmo. Šādā griezumā cilvēci arī varētu sākt uzlūkot kā vīrusu, nevis normālu dzīvu organismu. H+ mērķis ir tieši organisku dzīvības formu padarīt par ekspansīvu pankosmisku vīrusu, matērijas audzēju.
From:(Anonymous)
Date:21. Augusts 2017 - 15:37

Ctulhu

(Link)
Pilnīgi parieizi, mērķis ir padarīt saprātu noteicošu - lai viss ir tā, kā saprāts izvēlas.
From:[info]krishjaanis2
Date:21. Augusts 2017 - 18:01

Re: Ctulhu

(Link)
Tas ir kreizij gnosticisms, ko jūs sludināt.
Saprāts nav kaut kāds bezpersonisks per se, saprāts piedzimst miesā, ģimenē, konkrētā valodā un taustāmā pasaulē.
[User Picture]
From:[info]mindbound
Date:22. Augusts 2017 - 00:23
(Link)
Aplami un kaitīgi ir iedomāties, ka tas, kas dotajā brīdī ir negrozāms, tāds nav. Cita lieta ir meklēt un izstrādāt veidus, kā dotajā brīdī negrozāmo padarīt grozāmu. Līdz ar to jā, tehniski piekrītu Tevis teiktajam, tikai ar pretējo zīmi attieksmē pret to.
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:22. Augusts 2017 - 01:19
(Link)
Tas laikam vairāk responss uz Ctulhu mūžīgo spergošanu par ''saprāta attīstību'' kaut kādā hēgeliski-marksistiski-dialektiskā formā. Tas, ka paurī kaut kad varēs iestūķēt korķus, kas palīdzēs labāk risināt krustvārdu mīklas, skaidra lieta.
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:21. Augusts 2017 - 01:52
(Link)
Mirorēšu K teikto. Tu implicē, ka tas ir kaut kas slikts. Es un daudzi citi to uzskata par labu lietu. Kohezīva, normalizēta komūna ir stabilāka. Urbanizācija jau no tās pirmsākumiem kultivēja atomizāciju un dekadenci, kas noved pie atsvešināšanās un dehumanizācijas. Stabila sabiedrība ar augstu sociālo uzticību > dīvainu frīku un meaningless subkultūru mozaīka, kas ir modernās metropoles norma.

Tikai nevajag abas lietas skatīt galējībās, izmantojot obskūrus piemērus un ņemot vērā pašreizējās iespējas ir arī nevajadzīgs izvēlēties starp tīri urbānu un viensētniecisku dzīvesveidu. Galu galā pilsētnieki tieši tāpēc sev iegādājās 'dāčas', lai pa laikam tiktu prom no smacējošās (gan burtiski gan pārnestā nozīmē) pilsētvides, bet tajā pašā laikā turpina izmantot pilsētu infrastruktūru konkrētu mērķu sasniegšanai. Nav problēma dzīvot laukos, bet strādāt pilētā, kā daudzi arī dara.
From:(Anonymous)
Date:21. Augusts 2017 - 02:15

Ctulhu

(Link)
Ja katru kas grib tikt uz priekšu, visi pārējie velk atpakaļ, tad tas nav nekas labs
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:21. Augusts 2017 - 10:31

Re: Ctulhu

(Link)
Kas ko velk atpakaļ?
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:21. Augusts 2017 - 11:01

Re: Ctulhu

(Link)
Es neteiktu, ka "uz priekšu". Varbūt tikpat daudzi no tiem, kas iet savā virzienā iet uz sāniem, atpakaļ, un vēl vairāk - ortogonāli.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:21. Augusts 2017 - 11:04

Re: Ctulhu

(Link)
Katrs jau iet "uz priekšu" no sava skatpunkta, bet ja pieņem, ka objektīvi ir tāda "priekša", kas kopīga visiem (progresa virziens), tad lielākā daļa nejaušas virzības tur nevedīs. Tomēr arī tas ir labāk par stāvēšanu uz vietas.
From:[info]krishjaanis2
Date:21. Augusts 2017 - 13:10

Re: Ctulhu

(Link)
Kas, kāda virzība, kāds uz priekšu, pats galvenais - kam? Cik vēl daudz cilvēkiem, sociālajam kapitālam, kopienām un saiknēm, vidēm jātiek upurētām uz lielā progresa "uz priekšu par katru cenu" metafiziskās kaprīzes altāra?
Klaivam Luīsam bija laba doma - dažreiz, kad esam aizgājuši nepareizi, pārāk garu trajektoriju ejot pa nepareizo taku, "progresu" sastāda arī iešana atpakaļ līdz punktam, kur nepareizi nogriezies. Piemēram, tieši tāds nepareizs pagrieziens acīmredzot iegājās tad, kad lauķus sāka uzskatīt par šķērsli, no kura jātiek vaļā. Gana šo maoismu.
From:(Anonymous)
Date:21. Augusts 2017 - 15:39

Ctulhu

(Link)
Ja vismaz daži iet uz priekšu ( uz priekšmu mēs saprotam brīvēbas pakāpju skaita palielināšanās virzienā) tad sistēma virzās uz priekšu ar lielāku varbūtību.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:21. Augusts 2017 - 15:57

Re: Ctulhu

(Link)
Ctulhu, mēģini postēt no sava konta. Lūdzu nepiespamot ar komentāriem! Ja ir gribēšana gari diskutēt, to var pārnest uz savu blogu, kā jau tu reizēm darīji.
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:21. Augusts 2017 - 16:34

Re: Ctulhu

(Link)
Kļūt par nariku-hipiju-transvestītu-ekshibicionistu arī ir šāda brīva izvēle, bet cieša komūna parasti diezgan labi bičslapo tādu brīvību no cilvēka ārā. Brīvība darīt pašdestruktīvas muļķības arī ir brīvība.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:21. Augusts 2017 - 16:48
(Link)
Laucinieki smietos par ideju, ka pilsētnieki, kuri vasarā dzīvo dāčā, arī būtu jāuzskata par lauciniekiem. Tāpat arī commuters īsti nav uzskatāmi par lauķiem.
[User Picture]
From:[info]gnidrologs
Date:21. Augusts 2017 - 18:28
(Link)
Tavs salmuvīrs par lauciniekiem smietos, jā.
Un points par dāčām ir tas, ka pilsēta nav tāds dzīvestelpas optimums kā tu to mālē. Cilvēki grib dāčas jo zajobivet nah tā pilsēta. Mazpilsētas tā, bet megapoles ir soul crushing elle, kur visas tās personīgās brīvības, par kurām tu runā ir iluzoras, ja neesi miljardieris, kas dzīvo savā privātajā debeskkrāpī ar baseinu uz jumta.
[User Picture]
From:[info]mindbound
Date:21. Augusts 2017 - 03:10
(Link)
Distancējoties no iepriekšējiem izteikumiem par "sociālismu 2.0" un neparakstoties zem brīvi izvēlētām "sociālā progresa" daļām, šim kā izolētai vienībai sliecos piekrist.