Protams, pieņemot, ka informācijas daudzums Visumā ir galīgs un neatsaucoties uz nezināmiem nezināmajiem, kā Evereta struktūra vai citi inflācijas domēni, kaut kad līdz fizikāli atļautajai izšķirtspējai būs uzzinātas (un sasniegtas – neaizmirsīsim, ka zinātne nesastāv tikai no teorētiskās daļas) visas lietas. No otras puses, pat pie ļoti konservatīviem novērtējumiem tā, visticamāk, ir vārda burtiskā nozīmē astronomiski tāla nākotne.

(Reply to this) (Thread)

Kādi atklājumi tad ir paredzami fizikā, kuri būtu salīdzināmi ar kvantiem un relativitāti?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas, kā abus jēdzīgi sakabināt kopā? :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man liekas, ka kvanti un relativitāte vēl lielā mērā attiecas uz ikdienas dzīvi (piemēram fotoefekts, un GPS laika korekcijas respektīvi), bet abi kopā tajā nekur neparādās.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No kurienes šeit piepeši kritērijs par parādīšanos ikdienas dzīvē? I mean, tajā neparādās arī > 90 % no tā, kas tiek darīts LHC, LIGO u.tml. iestādījumos, kas taču nekādā veidā nemazina šī darba zinātnisko nozīmi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja visa zinātne kļūst tik hobijiska, kā kosmoloģija, tad tas arī ir zinātnes gals, vismaz ekonomistiem.

Vispār LIGO pēta gravitāciu. Gravitācija nav svarīga ikdienas dzīve?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Vispār LIGO pēta gravitāciu. Gravitācija nav svarīga ikdienas dzīve?"

Tādā, līmenī, kā to pēta LIGO, īsti nē. Vairumam ikdienas dzīvē sastopamo pielietojumu pietiktu ar "lietas krīt zemē ar apmēram šitādu paātrinājumu".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ķīmiķi, tev neienāk prātā, ka tas ir otrādi? Tāpēc arī ikdienā neizmanto, ka nav pietiekoši daudz izpētīts, lai varētu uztaisīt ikdienā izmantojamu /antigravitāciju/

(Reply to this) (Parent)

Kvantu relativitāte. Lietu aprises pēc tam, protams, šobrīd var būt tikai spekulatīvas.

Also, fizika gan ir zinātnes pamatstāvs, bet apstākļos, kur paredzamā nākotnē mēs nevarēsim praktiskos mērogos uz to patvaļīgi reducēt augstāku abstrakcijas stāvu lietas, tieši tikpat svarīgi būs nākamie lielie sasniegumi ķīmijā, bioloģijā utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Modernā zinātne pastāvējusi cik, četrsimt gadu? Pie tam tajā laikā tā attīstījusies eksponenciāli. Kas tieši liek domāt, ka tā pastāvēs vēl astronomiski ilgu laiku?

Es liktu naudu uz "mazāk nekā 400". Varbūt daudz mazāk. Jau parādās pazīmes, ka zinātni aizvieto mašīnmācīšanās. Ja general AI radīsies, kā sola, 50 gadu laikā, tad zinātne ar to arī beigsies. Kam cilvēkiem nodarboties ar to, ko mašīna spēj labāk?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

> "Kas tieši liek domāt, ka tā pastāvēs vēl astronomiski ilgu laiku?"

Tas, ka izpētāmo, atklājamo un izdarāmo lietu daudzums Visumā reālistiski var tālu pārspēt to, ko cilvēce un/vai tās nākamās iterācijas spētu apgūt 400 gadu laikā pat pie nepārtraukta eksponenciāla pieauguma.

> "Ja general AI radīsies, kā sola, 50 gadu laikā, tad zinātne ar to arī beigsies. Kam cilvēkiem nodarboties ar to, ko mašīna spēj labāk?"

Zinātne ir zinātne ir zinātne, diezgan neatkarīgi no tā, tieši kuras entitātes ar to nodarbojas dotajā momentā. Also, to pašu 50 gadu laikā reālistiski varētu sagaidīt pirmos "emus", kas diezgan stipri pamainītu lietas arī no cilvēces pozīcijām. Also, pie sasniegta FAI (kas, protams, nav garantēti, bet ir vismaz ļoti vēlami) runa ir ne tik daudz par cilvēces aizvietošanu zinātniskajā darbā, cik papildināšanu.

(Reply to this) (Parent)

Es vēl saprastu, ja Tu neizpētīto pie tāda pesimisma par arkkotangensu dēvētu... Bet sinusoīda kā reiz implicē, ka pēc katra pļekš nāk jauns kāpums ;)

Godīgi sakot, es nedomāju, ka viss ir kaut tuvu izpētīts, varbūt vienīgi vietām ir sasniegti kaut kādi lokāli maksimumi, kas traucē ieraudzīt tālākas attīstības iespējas ar pieejamajiem loriņiem. Pat, ja ir gadījies nonākt tuvu globālajam maksimumam, tomēr pēc fundamentālo lietu atklāšanas kādam jau jānorok arī tie Pareto principā paredzamie 20%, kas aizņem 80% laika. Piedevām, pats gan jau zini veco jociņu, ka izplatītākie protokoli bieži ir pirmie populārie, nevis labākie. Kad kaut kas ir iegājies aktīvā lietošanā, ir grūti to nomainīt. Par tām pašām lidmašīnām - šaubos, vai vairums aviokompāniju būtu gatavi ieguldīt līdzekļus, ja arī kāds atrastu kādu burtiski atšķirīgu un patīkamāku gaisa transporta veidu, ja vien tas viņām nedotu iespēju ietaupīt naudu. Ik pa laikam kāds paspēlējas ar ideju par tām pašām virsskaņas pasažieru lidmašīnām, bet tad atceras rijīgās, skaļās, vidi bendējošās, specifiski trenētas komandas apkalpotās un visādi citādi zvērīgi dārgās Konkordes un atmet ar ķepiņu. Vispār jau arī šobrīd daži cenšas kaut ko tajā jomā izbīdīt, bet tikai laiks rādīs, vai sanāks pietiekami lēti, lai kāds arī gribētu ieviest.
Nekad nevar zināt, kura sīkā pumpa uz zinātnes robežas izrādīsies vedam uz jaunu plašu pētāmu lauku. Tik vien, ka mūsdienās robeža ir plašāka, neizpētīto pumpu vairāk, tāpēc vairākumam "pumpraču" nekas neatradīsies. Varbūt ar beidzot derētu sākt augstāk vērtēt tos, kas atduroties savai pumpai pieliek birku "šajā dīķī bebri neaug vai vismaz ar šo metodi nav atrodami", lai citi pie tā paša tehnoloģiskā attīstības līmeņa netērē laiku, bet varbūt pienāk vēlāk, kad labāki bebru detektori. Šķiet, pat pats minēji sāpi par negatīvo rezultātu pārāk reto publicēšanu.

Es pat nenoliegšu, ka vienam konkrētam atsevišķam zinātniekam mūsdienās ir daudz mazākas izredzes atklāt ko fundamentālu nekā vienam konkrētam atsevišķam zinātniekam simts vai divsimt gadus atpakaļ, bet tas nenozīmē, ka ticu, ka zinātne kā tāda ir bezcerīgi atdūrusies vai taisās tāda būt.

(Reply to this) (Thread)

tpu, pārlasījos, nav Tev nekādu sinusoīdu, bet sigmoīdas :D Labi, pirmais teikums neskaitās

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es jau atzinu, ka pārlasījos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uzkates materiāls noderēs, lai vēl kāds nepārlasās

(Reply to this) (Parent)

Ideja, ka rokamais lauks ir šobrīd plašāks, ir pareiza, bet ja labumi būtu zemē vienādi sadalīti, tad arī jebkurā gadījumā rokot lielākā platībā vajadzētu izrakt vairāk.

Mēs domājam par to lauku kā par kaut ko bezgalīgu, jo skatāmies no iekšpuses un neredzam malas, bet patiesībā tas pleķis, kas kaut kur beidzas. Nekas dabā nav bezgalīgs. Nebūs tā, ka racēji pēkšņi kaut kur atmetīsies, vienkārši rakt pakāpeniski kļūs tik grūti, ka nebūs vairs vērts, tad atliks pārrakt jau sarakto.

(Reply to this) (Parent)

Šodien kā reiz pieklīda kārtējā prognoze par virsskaņas lidmašīnām: http://theness.com/neurologicablog/index.php/the-speed-of-commercial-jets/

(Reply to this) (Parent)

Civilizācija beigsies vai vismaz degradēsies līdz tādam līmenim, ka doma par zinātnes galu nebūs tas, par ko jāuztraucas. Jau šobrīd Eiropā sāk kristies vidējais IQ. Protams, pamatā pateicoties nignogu populācijas importam, kas ir simptoms pats par sevi, bet lūk āmurikā jau sāk domāt kā ar to cīnīties pazeminot izglītības standartus:
''Algebra is one of the biggest hurdles to getting a high school or college degree — particularly for students of color and first-generation undergrads.

It is also the single most failed course in community colleges across the country. So if you're not a STEM major (science, technology, engineering, math), why even study algebra?

That's the argument Eloy Ortiz Oakley, chancellor of the California community college system, made today in an interview with NPR's Robert Siegel.

At American community colleges, 60 percent of those enrolled are required to take at least one math course. Most — nearly 80 percent — never complete that requirement.

Oakley is among a growing number of educators who view intermediate algebra as an obstacle to students obtaining their credentials — particularly in fields that require no higher level math skills.
''

(Reply to this) (Thread)

"Jau šobrīd Eiropā sāk kristies vidējais IQ. Protams, pamatā pateicoties nignogu populācijas importam..."

Nu jau, nu. Apskaties uz pašmāju centralizēto eksāmenu rezultātiem. Katru gadu arvien sūdīgāk un sūdīgāk, ar visu to, ka grūtāks tur toč nekas nepaliek, tieši otrādi. Un to panākam īsteni latviskā stilā, bez nekāda importa. Citās valstīs tas moš arī kontributē problēmai, bet teikt, ka tas ir tās "pamatā" ir, khm, nepamatoti.

Saprotu, ka baigi ērti atrast vienu kopīgu cēloni visām iedomājamām problēmām, bet nu, nav tik vienkārši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā reiz to tikai ''pieminēju'' kā kontributējošu faktoru straujajam lēcienam daudz kur, bet jā, jebkura populācija degradējas visos iespējamos aspektos. Pie dekadentas kultūras nevar īsti ekspektēt, ka zinātne dzīvos ''astronomisku mūžu''.

(Reply to this) (Parent)

Kā Tu konstruētu līkni filszofijai?

(Reply to this) (Thread)

Kā vienu sigmoīdu grieķu laikā, kurai seko otra modernajā - apgaismības un vēlāk. Modernā filoz. jau pa lielam attīstās pateicoties teorijām un faktiem no zinātnes. (Lai varētu pateikt convincing argument, parasti tomēr kaut kādi fakti arī ir vajadzīgi). Kad beigsies progress zinātnē, filozofija vēl kādu brīdi izšķiros jaunumus, pēc tam neredzu lielu attīstību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ko vispār nozīmē "attīstība filozofijā"?

(Reply to this) (Parent)