|
23. Jun 2017|18:27 |
Pagājušajā nedēļā mani aizkustināja filma The Room, viens no tiem "so bad its good" veida šedevriem, kas apgāž visus labas kinomākslas likumus un (neapzināti) parodē žanra konvencijas. The Room piesaista ar savu eagerness un pilnīgu pašironijas trūkumu, gluži kā Krišjānis sviesta cibā. Komplektā ar filmas pilnīgo nekompetenci tas rada absurda humora iespaidu. Pie tam filmas sižets ir tik vienkāršs un klasisks, ka līdzinās gluži vai grieķu traģēdijai vai Šekspīram, līdz ar to padara The Room viegli skatāmu un savā ziņā dziļu. Es vēl teiktu, ka The Room daudz labāk nekā citas, konvencionālās filmas attēlo dzīvi. Dzīve ir pilna ar epizodēm, kuras nekur nenoved, dzīve ir pilna ar dialogiem, kas atkārtojas (kurš gan nav saskāries ar vecākiem, kuri vienmēr grib runāt vienu un to pašu un risināt bērnu problēmas, gluži kā Līzas māte), dzīve ir pilna ar neloģiskām rīcībām, ar ne līdz galam izdomātām scēnām un emocijām, teikumiem, kas prātā izklausās traģiski, bet izrunāti kļūst smieklīgi, dzīve ir pilna ar sliktiem aktieriem un grūti saprotamiem akcentiem, dzīve ir pilna ar sekundāriem personāžiem, kuri sižeta attīstībai neko nedod. Varbūt Room ir autora pretreakcija uz kādā dramaturgu iesācēju seminārā saņemtajām pārlieku shematiskajām pamācībām, tāda "fuck the rules!" tipa ņirgāšanās par tiem, kuri mākslu reducē uz amatnieciskiem likumiem un shēmām.
Vēl vairāk par filmu man patīk tās gluži neticamais aktieris / režisors / producents Tommy Wiseau, garmataina vampīra un barbaru karavīra salikums ar amizantu akcentu, kura pirmsākumi meklējami nezināmā austrumeiropas valstī. Tomijs ir iedvesmojošs tēls, varbūt tāpēc, ka viņa negatīvajās (?) īpašībās atpazīstu sevi. Varbūt tāpēc, ka apskaužu pārcilvēciskā optimisma dēļ - tāds optimisms ir raksturīgs noteikta veida startupu dibinātājiem / entrepreneuriem, rokzvaigznēm un citiem egomaniakiem.
Kindle nopirku grāmatu The Disaster Artist (autors ir Gregs, aktieris, kurš spēlē Marku). Tomijam un Gregam šobrīd klājas labi, pēc Disaster Artist tiek uzņemta lielbudžeta filma. Komplektā ar Wiseau optimismu tas viss kļūst par visnotaļ pozitīvu stāstu - tā teikt, lai cik arī nekompetents un visu izsmiets tu nebūtu, turpini vien tik savu lietu, beigās tevi gaida panākumi, pat ja ne gluži tādā veidā, kā sagaidīji. |
|