|
29. Maijs 2017|13:36 |
Par intuīciju - piefiksēšu tādu atgadījumu. Pirms dažām dienām nācu no gym uz dzīvokli. Vienā brīdī pēkšņi sāku skatīties apkārt - ne kāpēc likās, ka šajā apkārtnē kāds varētu būt. Pēc pāris minūtēm tiešām arī satiku kolēģi, kurš nāca no darba. Un izrādās, viņš esot man mājis, kad biju ielas pretējā pusē.
Zinu, ka apzināti šo faktu nepiefiksēju. Bet laikam smadzene to pamanīja tā pa pusei, un apziņas līmenī pēc radās secinājums "vajadzētu skatīties pēc paziņām". Tāds priming: līdz apziņai neaiziet, bet tālāk tomēr tiek izmantots lēmumu pieņemšanā. Aizdomājos, ka apziņa ir tikai aisberga redzamā daļa, bet lielākā daļa smadzeņu strādā auto režīmā. Tā arī rodas intuīcija, lēmumi, ko pieņemam, bet nemākam izskaidrot.
Ja kādu cilvēku ļoti vēlies satikt, tad reizēm gadās saskatīt viņu nejaušos pretimnācējos. Beijesa princips - ja ir spēcīgs priors, vajadzīga mazs evidences daudzums. |
|