making sense - Zinātnes studijas (doktorantūra) minimāli uzlabo loģisko un statistisko intuīciju [ieraksti | vēsture | ko es lasu | par mani]
gedymin

[   par mani   ]
[   arhīvs   ]

Zinātnes studijas (doktorantūra) minimāli uzlabo loģisko un statistisko intuīciju [27. Mar 2017|11:34]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|]

Šis laikam ir reposts, bet nevaru atrast iepriekšējo iterāciju.



Uzsākot studijas, visām grupām rezultāti bija aptuveni vienā līmenī.

Augsts IQ nepalīdz. Formālās loģikas kursa apgūšana nepalīdz. Statistikas kursa apgūšana palīdz. (Avots.)

Kā man liekas, iemesls ir tas, ka the softer the science, the more attention is drawn to the methodology (in peer reviews etc.). Kā arī - jo vairāk strādā tieši ar cilvēkiem (klīniskajiem pētījumiem pat hard sciences metoloģija ir ļoti nopietna.).

Inženierzinātnēs ir tieši pretējais mindsets - strādājošs demo bieži vien tiek vērtēts augstāk par dziļu teorētisku analīzi.

Secinājums #1: Kritiskā domāšana nav vienkārša - vai tiešām ir vērts mēģināt to mācīt skolās?

Secinājums #2: Kritiskās domāšanas diskusijās vairāk uzticēties psiholoģijas profesoriem, nevis ķīmijas profesoriem.

Secinājums #3: Iespējams, tas izskaidro, kāpēc tik daudz inženieru ir ar noslieci uz pseidozinātniskumu.
saiteatstāt nospiedumu

Comments:
[User Picture]
From:[info]mindbound
Date:27. Marts 2017 - 14:50
(Link)
Pētījumā ļoti krīt acīs masīvās atšķirības kohortu izmēros (juristi – 213, ķīmiķi – 31), kas vismaz pirms papīra izlasīšanas rada bažas par potenciālu rezultātu kropļojuma avotu.

Citādi, protams, secinājumi ir parastie: racionalitāte (vai kaut tikai kritiskā domāšana) ir konkrētu zināšanu un prasmju komplekts, ko jāapgūst un kas līdz šim faktiski nevienā oficiālā mācību programmā nav ticis iekļauts.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:27. Marts 2017 - 17:55
(Link)
Statistika ir ok. Visiem vajag mācīties statistiku.

Šķiet, Kānemanam bija tā - uzdodot uzdevumu, pietiek pētījuma dalībniekam piekodināt "domājiet kā statistiķis", lai ar lielāku varbūtību saņemtu pareizu atbildi.
[User Picture]
From:[info]mindbound
Date:27. Marts 2017 - 21:33
(Link)
Zinot to, kas ir zināms par "enkurošanu" (anchoring, priming), tas tā varētu būt.
[User Picture]
From:[info]extranjero
Date:30. Marts 2017 - 12:36
(Link)
Šis ir jāpalasa nedaudz sīkāk, bet diez vai problēma ir tā, ka bija 30 ķīmiķi. Nesen pabeidzu darbu ar dokumentu par zālēm, kas reģistētas, pamatojoties tikai uz 24 pacientiem. Ja efekts ir pietiekami liels, tad tā nav problēma. To var statistiski parēķināt, bet Simti un tūkstoši ir vajadzīgi tikai tad, ja efekts ir neliels.

Man drīzāk aizdomību rada, ka psihologi cenšas pucēt paši savas spalvas. ;)

Bet zinātnieku statistikas kļūdas ir visur redzamas. Nesen Ambainis izgāzās ar Dogo sāgu. Matemātiski jau viņam bija taisnība – ja vien datu ievākšanas bias netiek ņemts vērā.

Cits skumjāks gadījums ir UK par sievieti, kurai divi bērni nomira ar pēkšņo zīdaiņu nāves sindromu, un tiesa uzaicināja matemātiķi liecināt, cik tas ir statistiski iespējams. Un matemātiķis ar visiem kredentiāļiem izrēķināja, ka tā varbūtība ir ārkārtīgi zema un tāpēc sievieti ielika cietumā. Tikai pēc kādiem 4 gadiem (UK vispār lietas notiek ļoti lēnu) viņu izlaida, jo pat medicīnas studentiem ir skaidrs, ka vienas sievietes bērnu nāvi nedrīkst skatīt kā neatkarīgus notikumus (ģenētika utt.), tāpēc šī varbūtība nav nemaz tik maza. Bet sievietei no šī jau bija totāla depresija, un beigās viņa nomira no alkoholisma.
[User Picture]
From:[info]gedymin
Date:30. Marts 2017 - 14:29
(Link)
> Ja efekts ir pietiekami liels, tad tā nav problēma

++