Kategoriski nepiekrītu pēdējai rindkopai. Nav pat svarīgi vai esību sauc par ''fraktālu'' vai kā vēl, bet tā toč nav lineāra, bet cikliska un to atspoguļo arī vairums fizikālās pasaules pētījumu. Arī lielā mērogā. Kaut vai visa tā zvaigžņu metamorfoze no visādiem gigantiem/punduriem/novām un neitronu zvaigznēm. Analoģiski ar viņu apkārtni. Droši, ka analoģiski ar galaktikām, kuru taimlainu mēs vienkārši nekad nespēsim analizēt. Un vēl jo vairāk ar kosmosu kā tādu, kur meklēt evidences jebkam vispār nav iespējams.
Kur tās kvalitatīvās izmaiņas?

(Reply to this) (Thread)

Es zināju, ka tev varētu patikt doma par cikliskumu.

Bet objektīvi attīstība/sabrukšana ir vairāk ticama.

(Reply to this) (Parent)

Jaunas zvaigznes rodas, bet tikai no jau pieejamā ūdeņraža, kas ir galīgā daudzumā. Tas pats, tikai vēl izteiktāk, attiecas uz planētu sistēmām (smagie (lasīt: pretty much visi, kas ir smagāki par litiju) elementi ir zvaigžņu bojāejas produkts); utt.

Kas attiecas uz galaktikām un to kopām (un uz augšu), tad empīriski pārbaudīt notikumu attīstību mēs tiešām nevaram pārāk ilgo laika mērogu dēļ, bet esošā izpratne par lietām stipri liek domāt, ka to rašanās bija iespējama tikai agrīnā (bet ne pārāk agrīnā) Visumā un nākotnē tā "nespīd".

Par kvalitatīvu izmaiņu būšanu priekšā man varētu būt kas sakāms, bet ne bez papildus konteksta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Cikliskums ir vērojams mikrodabā. Zvaigžņu etapi arī ir pārākgari, lai tos vispār apspriestu. Savukārt kosmoss ir mūsu viss, tāpēc par to vispār neko šajā sakarā nav iespējams pateikt.

Bet par tām kvalitatīvajām izmaiņām man vis interesantāk un jūs abi izvairāties par tām runāt, lai gan bieži par tām signalizējat.
Es personīgi neesmu redzējis tādas pagātnē un man ir lielas šaubas par to iespējamību nākotnē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, zvaigžņu "dzīves" tiek apspriestas regulāri, jo tās var novērot visos to etapos. Ar Visumu kopumā, neapšaubāmi, ir daudz sarežģītāk, tādēļ par tā attīstības beigu posmiem šobrīd ir tikai virkne konkurējošu hipotēžu, kas visas aptuveni vienlīdz labi izriet no zināmās fizikas. Jāsaka gan, ka arī mikrodabā cikliskums ir tikai nosacīts, jo "barojas" no galīga un neatgriezeniski tērējošamies pieejamās enerģijas (t.i., pilnās enerģijas mīnus entropijas) daudzuma.

Par kvalitatīvajām pārmaiņām es (IMHO) nerunāju īpaši daudz, jo kvantitatīvās man ir dažādās ziņās relevantākas, pie tam to sakarā ir grūti izvairīties no individuāliem biasiem un filtriem (piem., manā "grāmatā" klasisks samērā nesenā pagātnē notikušu kvalitatīvu pārmaiņu piemērs ir globāla sakaru tīkla parādīšanās; YMMV). Kā nākotnē gaidāmu vai hipotētisku kvalitatīvu pārmaiņu apraksta piemēru vari palasīt jaunāko Hansona grāmatu.

(Reply to this) (Parent)

Man šķiet, ka mēs jau esam tādi kā mikrobi/mitohondriji milzīgā organismā, ko sauc par sabiedrību vai valstīm. Valsts aizsardzība ir kā imūnsistēma utt. Šis kvantitatīvais lēciens bija valoda. Bet cilvēki ir tikai skrūvītes milzīgajā mašīnā, kas gan katra atsevišķi dod ieguldījumu kopējā funkcionēšanā, bet tai pašā laikā neviena cilvēka balss/idejas/gudrība nav noteicošā, vai pat pietiekama, lai saprastu visu sistēmu.

(Reply to this) (Thread)

Visai pesimistisks skats, kā uz skudrupūzni. Valstis ir rīks, nevis mērķis.

(Reply to this) (Parent)

> Flotes sūtīšana uz citu planētu sistēmu izmaksātu tik daudz

Tas ir relatīvi - LV arī atombumba būtu grūti paceļama, bet citām valstīm tak ir veseli arsenāli.