| Pa Nauru taciņu |
[26. Sep 2016|12:05] |
Ja vērtējam valstu bagātību tīri skaitliski, pirmajā tuvinājumā, pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, tad izrādās, ka pirms gadiem 40 - 50 (ap 1970. gadu) Nauru ir bijusi pasaules bagātākā valsts.
21 kvadrātkilometru lielajā salā (neatkarību ieguvusi 1966. gadā) tika atrasti un izrakti tobrīd vērtīgi minerāli. Kā varam iedomāties, tādā nelielā un homogēnā sabiedrībā (10000 cilvēku, nekādu imigrantu vai citu etnisko grupu) droši vien valdīja godīga līdzekļu sadale - gandrīz katrā salinieku ģimenē bija kāds tiešs radinieks kādam ministram vai citam augstam ierēdnim...
Nauru iedzīvotāji izmantoja savu iegūto turību pilnā mērā - pārstāja ķert un audzēt pārtiku savām rokām, bet ikdienā pārgāja uz ēšanu restorānos: "As a consequence, people did not feel the need to work. [..] the import of western food significantly reduced the existing culture of fishing and gardening, and from the 1980s, Nauruans were used to a markedly sedentary lifestyle and an unhealthy diet." "Sports cars were imported, despite the fact that Nauru has only one paved road and the speed limit is 25mph. A police chief memorably bought a sleek yellow Lamborghini, only to find he was too portly to fit in the driver's seat."
80% no valsts teritorijas tika pārvērsta raktuvēs, padarot to par lauksaimniecībai neizmantojamu, savukārt minerālu noplūde jūrā nogalināja 40% piekrastes jūras dzīvības. Tā kā atlikusī valsts daļa ir ne lielāka par 5 kvadrātkilometriem, kurā pie tam jāizmitina ap 10000 iedzīvotāju, tad paļaušanās uz importētu pārtikas šobrīd ir drīzāk nepieciešamība, nevis izvēle. Šobrīd naurieši (?) ir pasaules smagākie cilvēki: 97% vīriešu un 93% sieviešu ir liekais svars, ap 50% ir diabēts.
Tūristi valstī parādās reti - kurš grib braukt tūkstošus kilometru, lai redzētu 20 kvadrātkilometru raktuvju? Tāpēc pēc raktuvju slēgšanas Nauru nācās meklēt citus ienākumu avotus, sevišķi tāpēc, ka 90% no pieaugušajiem iedzīvotājiem nonāca bezdarbniekos.
Lielāko daļu no raktuvju ienākumiem Nauru valdības izveidots trasts (ar austrāliešu un citu ārzemju konsultantu svētību) ieguldīja vērtspapīros un ar salu nesaistītos projektos. Acīmredzot starp šīs mazpilsētas izmēra salas iemītniekiem, no kuriem lielākā daļa nekad nav apmeklējuši vidusskolu, tomēr neatradās neviena iedzimtā finanšu ģēnija - vai arī varbūt atradās, bet viņam/viņai neizdevās pārliecināt klanu vecajos un ārvalstu padomniekus par nepieciešamību būt tālredzīgiem -, un jau 90-tajos gados salas aktīvu daudzums bija nonācis mīnusos - pa daļai korupcijas dēļ, pa daļai neveiksmīgu ieguldījumu dēļ. Piemēram, Nauru ieguldīja miljonus Londonā uzvestā mūziklā par Leonardo da Vinči dzīvi un, šķiet /vairs nevaru atrast referenci/ arī neveiksmīgās Holivudas filmās.
Pēc ieguldījumu izsīkšanas naurieši izrādījās negriboši atteikties no iepriekšējā dzīves līmeņa un turpināja meklēt jaunus budžeta pildīšanas veidus. Uz kādu brīdi Nauru kļuva slavena citā veidā, kā offshore banking haven, līdz starpvalstu finanšu kontroles organizācijas tai piegrieza skābekli 2000-to gadu vidū.
Tagad Nauru atliek paļauties uz Austrālijas finanšu palīdzību; kā arī turpināt prātot par plāniem nākotnei. "It is a melancholy sign of the islanders' desperation that the idea of simply buying another island and starting afresh is once again under discussion. But who in his right mind would let the Nauruans get their hands on another island? "
Jā, pasaulē nepārtraukti notiek daudzas krīzes un kādas Klusā okeāna salas likstas nav ne tās mums tuvākās, ne pēc līķu daudzuma vai zaudēto dolāru daudzuma ievērojamākās. Nauru situācija ir biedējoša nevis ar absolūtajiem skaitļiem, bet ar situācijas neatgriezeniskumu. Lai cik arī graujoši nebūtu, piemēram, kari, to skartās zemes mūsu platuma grādos šķietami vienmēr atgūstas - mūsdienu Vāciju nedefinē tās WWII zaudējumi, piemēram. Savukārt Nauru jau nekad vairs nevarēs atjaunot savu "neskartās paradīzes" stāvokli pirms raktuvēm, ne arī pasaules bagātākas valsts titulu, ne savus miljardus investīcijās. Tā ir atskurbinoša alternatīva ilūzijai, ka mūsu kļūdas, lai cik sliktas tās arī nebūtu, nākošās paaudzes spēs mainīt. |
|
|
| Comments: |
Ārvalstu konsultanti droši vien ir atslēgas vārds šajā stāstā :)
Es domāju, ka 10K cilvēku ir par maz, lai veidotu valsti. Nauru vienkārši jākļūst par Austrālijas autonomo reģionu. Dzīve būs ok, un pagātnes kļūdām vairs nebūs nozīmes.
vecīt, viens no grieķu pilsētvalstu un viņu demokrātijas success storijiem balstījās tieši faktā, ka ne vairāk par 10 000 - 50 000 cilv.
Exactly. Muļķīgi būtu domāt, ka mēs varam nokopēt sistēmu no senas pagātnes, un cerēt, ka tās strādās mūsdienu apstākļos pilnīgi citā situācijā.
Nauru sala un iedzīvotāji tātad ir Nauri (vsk nom Nauris)!
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/142351/1234) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) sirdna |
|---|
| Date: | 26. Septembris 2016 - 16:22 |
|---|
| | | (Link) |
|
Naurēnieši un naurēnietes. Naurinieki.
| |
