|
3. Jul 2016|15:50 |
Zinātne nav neieinteresēta vērošana un objektīva aprakstīšana. Zinātne ir ideju tirgus. Vismaz tāda ir tās ir prakse modernajā "publish or perish" laikā - jūsu popkultūras izveidotais priekšstats par zinātniekiem ir nepareizs, es to galvoju. Nav tādu masveidā zināmu zinātnes prakses attēlojumu, pat ne tik aptuvenā līmenī, kādā Silicon Valley parāda IT kompānijas (arī long overdue).
Piemērs ar tipisku situāciju: pētnieks ir radījis algoritmu, kas ir mazliet ātrāks par citiem algoritmiem tās pašas problēmas risināšanā, bet tikai pie noteiktiem, mazliet nereālistiskiem pieņēmumiem, pie tam prasa par kārtu vairāk atmiņas. Jā, aptuveni tāds ir tipisks, ne ground-braking rezultātus tipiskā, lielos atklājumos jau piedzīvojušā nozarē. Pētnieks tam nevar iedomāties nevienu praktisku pielietojumu. Kā to publicēt?
Nepareizi: vienkārši aprakstīt šo rezultātu, objektīvi novietojot šo algoritmu pārējo vidū, dodot objektīvi sliktus rezultātus ar tipiskiem eksistējošiem benchmarkiem, un pie "future work" aprakstot plānus meklēt pielietojumus.
Efektīvi: strādāt uz vairākiem specifiskiem apakšmērķiem:
1) (pirmais un galvenais) pārliecināt recenzentu, ka algoritms vismaz kaut kādos apstākļos vismaz kaut kādā ziņā pārspēj eksistējošos;
2) dot pietiekošu informāciju literature review un review article rakstītājiem, lai viņi varētu novietot algoritmu starp citiem;
3) dot informāciju tiem zinātniekiem / praktiķiem, kuri meklē metodes specifiskas problēmas risināšanā (ja nu jaunai algoritms tomēr izrādās tieši tas, kas kādam vajadzīgs?)
4) dot tehnisku informāciju tiem studentiem vai programmētājiem, kuri kaut kāda iemesla dēļ varētu gribēt realizēt algoritmu kodā.
"Future work" sadaļa ir ne gluži aktīvi kaitīga, bet drīzāk lieki vietu aizņemoša. Vietu, kuru varētu izmantot kaut kam citam - ir lielāka varbūtība, ka rakstu pieņems, ja tas nesatur future work / izliekas, ka atrisinājis visas problēmas līdz galam.
Piemērs ir no inženierzinātnes, un inženierzinātnes pēc definīcijas iekļauj arī sistēmu būvēšanu (kas man tā patīk), ne tikai sistēmu aprakstīšanu. Bet līdzīgi ir arī citām nozarēm - ja zinātnes nozarē nav pieņemts pārdot sistēmas, tad tajā noteikti cenšas pārdot hipotēzes un teorijas.
Mani reiz tas kaitināja, man likās, ka objektivitātes trūkums zinātnes praksē ir - kā lai saka - trūkums? Tagad es apzinos, ka drīzāk tā ir dabiskā lietu gaita. Tāpat kā ar politiskajām diskusijām - ir jēga hipotētiskas pozīcijas A aizstāvēšanu uzticēt cilvēkam, kurš dziļi tic pozīcijai A, savukārt A trūkumu aprakstīšanu uzticēt B-istam - tā vietā, lai meklētu "objektīvu un bezkaislīgu" tribunālu A un B relatīvo priekšrocību un trūkumu izsvēršanai. |
|