Gauthier

gauthier @ 11:14 pm: Pļaujot zālāju ieraudzīju daudz skaistu maijpuķīšu, kurām vajadzēju braukt pāri un tikt nopļautām. Viņu maigais un vienkāršais, gaišais skaistums, atmiņu raisītās jūtas lika apstāties, pārtraukt pļaušanu un notupties, lai lielāko un skaistāko daļu no tām saplūktu. Maijpuķītes smaržoja un tik jauki izskatījās savāktas nelielā pušķītī. Istabā ieliku tās skaistākaja krūzē un priecājos. Kaut uz īsu mirkli pagarināju šī skaistuma mūžu. Tās raisīja manī maigas un patīkamas emocijas, atmiņas, prieku.
Bieži es jūtu skumjas un nožēlu, ka pļaujot zālāju nākas nogriezt to vienkāršo un dabisko, parasto ziedu krāšņumu. Daudzām es nezinu nosaukumus. Tās ir tik parastas, mazas, itkā neuzkrītoši dekoratīvas, bet tomēr pasauli un dārzu krāsainu un intresantu darošas, ka jūtu nožēlu par viņu iznīcināšanu. Vai vienkāršais, standarta spilgti un sulīgi, vienmērīgi zaļais un īsais zālājs spēj aizstāt to dabisko dažādību kāda ir pļavā?
Tieši vasarā un šajās mazajās lietās varu apjūsmot aizraujošo, sajūsminošo pasaules skaistumu un patiesi pateikties dižajam Radītajam par visu.