oma: tu laikam mums tāda slepkavnieciska!
Posted by garnele7 on 2009.11.26 at 21:10skatamies "just like a heven". kač aizmieg. es eju mājās. ienāku mājās, oma saka, ka vajag aiziet nopirkt ūdeni. nu ok. skatos, ka pie Maximas durvīm vāļājās bomzis.ok,neko! ieeju Maximā, kas pie manām mājām [Meiju ceļš]. paņemu vatītes, maizi un ūdeni (5 litrīgo).samaksāju.
eju ārā,taisu durvis. PĒKŠŅI! - TRKŠPLĪKŠ.. pretīga, skaļa skaņa. skatos, Maximas durvju apakšējā stikla rūts izsista..manā galvā ir klusums,kā kkādā Teksasā un vēl tie koku sari tādā aplītī, kas lido ar vēju kopā pār tukšumu.izeju lēnām ārā turot durvis vaļā.SASTINGSTU.ar lielām acīm sakatos, ka tas bomzis lēnām paceļ galvu,asiņainu galvu,viss asinīs. visur asinis, kkādas piles,peļķīte.bomzis stiklos.
pastos iekšā Maximā, visi skatās, apsargs nāk. es trīcu. viņš paskatās.ieiet iekšā, laikam jau policiju pasaukt. es lēnām aiztaisu durvis.eju lēnā gaitā prom, kājas trīc, bet es smaidu. wtf? laikam tāds ir mans šoks. pretī nāk cilvēki, citi šausmās iepletuši acis. starp nācējiem man pretī bija arī urla. viņš uz mani smaidīja ar platu smaidu. protams, ka viņam bija tikai kādi 3 zobi.
eju mājās, vairs nesmaidu,pasaku omai. piezvanu mammai, viņa neticēja, bet beigās saprata, ka tā tiešām ir.
ES VĒL TRĪCU!
- es neapzinos savu spēku? wtf? es man liekas, ka normāli taisīju durvis vaļā.nu tik un tā, KĀĀĀ? vnk kā tas varēja notikt?
eju ārā,taisu durvis. PĒKŠŅI! - TRKŠPLĪKŠ.. pretīga, skaļa skaņa. skatos, Maximas durvju apakšējā stikla rūts izsista..manā galvā ir klusums,kā kkādā Teksasā un vēl tie koku sari tādā aplītī, kas lido ar vēju kopā pār tukšumu.izeju lēnām ārā turot durvis vaļā.SASTINGSTU.ar lielām acīm sakatos, ka tas bomzis lēnām paceļ galvu,asiņainu galvu,viss asinīs. visur asinis, kkādas piles,peļķīte.bomzis stiklos.
pastos iekšā Maximā, visi skatās, apsargs nāk. es trīcu. viņš paskatās.ieiet iekšā, laikam jau policiju pasaukt. es lēnām aiztaisu durvis.eju lēnā gaitā prom, kājas trīc, bet es smaidu. wtf? laikam tāds ir mans šoks. pretī nāk cilvēki, citi šausmās iepletuši acis. starp nācējiem man pretī bija arī urla. viņš uz mani smaidīja ar platu smaidu. protams, ka viņam bija tikai kādi 3 zobi.
eju mājās, vairs nesmaidu,pasaku omai. piezvanu mammai, viņa neticēja, bet beigās saprata, ka tā tiešām ir.
ES VĒL TRĪCU!
- es neapzinos savu spēku? wtf? es man liekas, ka normāli taisīju durvis vaļā.nu tik un tā, KĀĀĀ? vnk kā tas varēja notikt?