| APOKALIPSE |
7. Aug 2003|14:35 |
Es gaidu savas pasaules galu,
Es neredzu šām bezjēdzībām malu:
Es jūtu rīt var viss būt cauri,
Vai jēga mācīties, ja sekos kauli
Nenormālā pasaule steidzas sabūt trakāka,
Nenormālā morāle gremdē mūs kā akā;
Tizlām acīm veramies trulās attiecībās,
Tizlām sirdīm gaidam kādas cilvēcības.
Izkropļotā pasaule tālāk kropļo mūs
Un neviens vēl nenojauš - viņa drīz vien grūs.
"Pielāgoties" uzsauc reizēm smalkās dvēseles,
Uzgāžot šai asinspirtij divtik vairāk asinis.
Elles liesmām pārņemta gaudo mūsu pasaule
Un kā dūmi aiziet visa mūsu vērtība -
Saule aplauza staru un novērsās gausi
Un aizmirsa zemi un KĻUVA TAI AUKSTI... |
|