čīkstuļa pieraksti

savstarpējā līdziedarbība (man vienalga, vai tāds vārdu savienojums pastāv vai ne, you get the point!!) ir briesmīga lieta. man sabojāja garastāvokli bez nodoma, es ar nodomu sabojāju bojātājam garastāvokli. un tagad jūtos slikti, nevaru saprast, vai atvainoties.
varbūt rīt atvainošos.
ehhhhhh :(

tikko atradu viena drauga blogu.
nejauši, it kā ar nodomu, pat meklēju, bet nebiju domājusi, ka atradīšu.
protams, lasu un nevaru apstāties. ir atklāsmes, ir pārsteigumi. pat nezinu, vai man to vajadzēja. bet viens ir skaidrs - viņš ir tik sekls.. kā jau man likās.
fak.
fak fak.
nevar man delete memory uztaisīt uz pēdējām 15min?

bāc, nu nafig man to vajadzēja.
tagad ir par ko padomāt, tas gan. bet jūtos kaut kā.. stulbi. nekad nevarēšu pateikt to, ka esmu to lasījusi, viņam noteikti ne, bet.. bāc. tagad tas viss ir jātur iekšā un es jūtos stulbi.
palīgā? ko darīt?

iepriekš rakstīju par savu plānotāju.
šodien uzzināju, ka neesmu vienīgā tāda, kas plānotājā neplāno. tā darīja arī regīna ezera. vismaz man tā stāstīja.
varen feini :)

es šķiru jaunu lapu
(man gan tas viss tā ātri, ne?)
jo mani šķebina
centīšos aizmirst izlasīto

man vajadzētu pamainīt draugu pulku
kompānija, kurā es apgrozos, nenāk par labu ne manai garīgajai, ne fiziskajai veselībai. garīgajai, jo visu laiku ir kaut kādi kreņķi un negācijas, un noslēpumi (lai gan to kompensē fantastiski smieklīgie, jautrie un dziļdomīgu sarunu piepildītie brīži); fiziskajai, jo pārāk daudz alkohola (bet tas gan periodiski). vienkārši brīžiem es nesaprotu, vai tas viss ir to vērts. tbc.