http://klab.lv/users/gamall/ liela guļava - Sviesta Ciba Tue, 18 Oct 2016 15:48:46 GMT LiveJournal / Sviesta Ciba http://klab.lv/userpic/168355/8755 http://klab.lv/users/gamall/ 100 100 http://klab.lv/users/gamall/65150.html Tue, 18 Oct 2016 15:48:46 GMT http://klab.lv/users/gamall/65150.html <font size="7">ಠ﹏ಠ</font> http://klab.lv/users/gamall/65150.html Arcana - Body of Sin http://klab.lv/users/gamall/64948.html Wed, 12 Oct 2016 12:49:30 GMT http://klab.lv/users/gamall/64948.html Paskrollēju pārmaiņas pēc latest posts, paskrollēju pati savus (pārsvarā slēgtos) ierakstus, redzēju kopīgu un redzēju atšķirīgu. Kāds grib pārtraukt būt iemīlējies, es kādreiz arī tāpat. Kāds ir totāls lohs, es dažreiz arī. Kāds pieraksta sapņus, es šad un tad arī (mans favorīts ir <i>un tad es biju viesis kāzās, un man bija vientuļi, un tad es biju jaunlaulātais pāris.</i>) Nav grūti būt vidējam cibiņam pat iepostojot kaut ko tikai dažas reizes gadā. Bet te vēl kaut kā trūkst. Varbūt apjoma? Biežuma? Puse latest ierakstu gluži labi ietilptu tviterī, bet tviterī man gribas rakstīt kaut ko interesantu, ne tā kā šeit.<br /><br />Man toreiz izdevās beigt būt iemīlējus.. iemīlējušamies? Un tas ir ļoti labi, jo es ar savu mīlestību vienkārši bāzos virsū kā mājaslapa ar izlecošām seksīgas čikses tavā rajonā reklāmām, kad vienkārši gribi palasīt rakstus par apavu nodilumu vai kaut ko tamlīdzīgu. Tagad es vienkārši mīlu ko un cik gribu. Ok, tas galīgi nebija precīzi, es gribot negribot turpinu mīlēt visus, ko kādreiz esmu mīlējusi (izņemot to vienu īpašo sniegpārsliņu, protams) un man tas liekas tik normāli un dabīgi, bet nevaru ne ar vienu par to runāt, jo liekas, ka vienkārši izklausīšos ar vaļīgiem standartiem. Tas ir, parasti to, ka var mīlēt vairāk kā vienu cilvēku, dzird tikai no vecākiem, kam nupat ir piedzimis otrais bērns, un tamlīdzīgi. (Speciāli meklējot ir cita lieta.) Tas, ka es ar šiem mīlētajiem cilvēkiem negribu būt attiecībās vai bieži vien pat viņus satikt, ir cits jautājums :D Bet ir ļoti patīkami, ka esmu savā sirdī savākusi tādu ekskluzīvu klubiņu ar fantastiskiem cilvēkiem, kas spīd ar savu esamību un mani saprot pat tad, ja intervāli starp sazināšanos ilgst gadiem. Nesen bija jauka saruna ar vienu old flame, kas beidzās ar <i>and know that I will always love you, you know what I mean</i> un <i>es tiešām zinu</i>, un tas ir burvīgi, ka smadzeņu aizkulisēs vienmēr ir apziņa, ka kāds kaut kur mani mīl. Nezinu, kur ir atšķirība starp cilvēkiem, par kuriem esmu pilnīgi droša, ka pat pēc gadiem ilgas nesazināšanās viņi joprojām mani mīl vai vienkārši būs priecīgi dzirdēt, un cilvēkiem, par kuriem pat pēc ilgstošas, intensīvas komunikācijas neesmu droša, vai ir vispār kāda abpusēja saikne vai nav. Tā kā nedrošība ir mana prāta defaultais stāvoklis, tad varētu padomāt, ka nedroši jutīšos arī/īpaši par cilvēkiem, bet ir šie daži maģiskie sakari. Kā gaismas punkti tumšā kartē. Es ceru, ka šie cilvēki zina, ka es viņus kaut kur tālu vai netālu esot mīlu. Varbūt jāpārliecinās. Bet varbūt man ir slinkums! (And that right there is why I'm single :D)<br /><br />Tas bija ieraksts par parādību, kas manā dzīvē ir normāla, bet man ir aizdomas, ka īstam normālam cilvēkam varētu izklausīties mazliet savāda, jo mīlēt ir atļauts tikai vienu cilvēku. Man ir vēl daudz, ko teikt par lietām, kas ir man sākušas likties normālas, par cilvēkiem, par sava ķermeņa apdzīvošanu, par spītību, par nagu lakām, par visādām mazām veiksmītēm, par sliktiem sapņiem, par mākslu, par dzīvi, visumu un visu, bet vienai dienai pietiek ar šo. http://klab.lv/users/gamall/64948.html The Soft Moon - Tiny Spiders http://klab.lv/users/gamall/64546.html Tue, 30 Aug 2016 22:15:45 GMT http://klab.lv/users/gamall/64546.html Es reizē cenšos pēc iespējas vairāk un pēc iespējas mazāk runāt par, piemēram, depresiju un trauksmi, jo absolūti visiem ir kāds Viedoklis, pārsvarā balstīts uz puņķiem un pagaldes drupačām. Mazāk runāt, lai nav jāzaudē cieņa pret citādi saprātīgiem ļaudīm, bet viņi tāpat atrod iespējas izteikties un neatgriezeniski sabojāt iespaidu par sevi. Vairāk runāt, lai mazinātu stigmu un tumsonību, bet tas ir diezgan bezjēdzīgi. Nesen atradu vēl vienu tēmu, par kuru visiem ir Viedoklis. Uzturs. Biju pamanījusi, ka šie viedokļi cilvēkiem sāk nākt ārā pie katras izdevības, it sevišķi, ja kāds tiek kaut vai turēts aizdomās par, piemēram, gaļas neēšanu. Bez šaubām pati esmu kādreiz pateikusi kaut ko stulbu. Nesen rūpīgāk palasīju par dažām savām veselības problēmām un ne krasi, bet tomēr pamanāmi nomainīju savu ēdienkarti. Lai neieslīgtu diskusijās par to, ka kāds ir lasījis vai pieredzējis kaut ko citu, neprecizēšu kā, dažas besīgas sarunas man par to jau ir bijušas. Ar šo visu es gribēju pateikt tikai vienu - visi pasaules cilvēki ir PAKAĻAS, jo neviens man nekad nebija pateicis, ka ir opcija nebūt vienmēr izsalkušai. Es visu mūžu domāju, ka jūs visi vienkārši esat kiborgi ar dzelzs gribasspēkiem, kas savaldās un neēd vairāk par spīti tam, ka vienīgās (man zināmās) sajūtas ir milzīgs izsalkums, izsalkums vai mazliet mazāks izsalkums ar pušu sprāgstošu vēderu. Izrādās, citi vienkārši ēd sev piemērotu ēdienu. Pat ja nenotiks nekādas pozitīvas veselības izmaiņas, esmu pilnīgi gatava visu mūžu ēst drusku dīvaini, lai vairs nepavadītu visu nomoda laiku, domājot par to, ko vēl drīkstētu apēst. PAKAĻAS! Tā vien gribas kādam iesist pa seju par visiem šiem mocību gadiem. Bet nu es atkal varu vilkt vājas paralēles ar depresiju un teikt, ka tā ir līdzīga sajūta kā tad, kad beidzot ir atrasti piemēroti antidepresanti. Kaut kas, kas aizpilda visu nomodu, ir vienkārši prom, poof! Un ir iespējams pievērst uzmanību kaut kam citam vēl bez bezgalīga melnuma vai bezgalīga tukšuma (vēderā). Iespēja justies vienkārši normāli ir kaut kas neticami lielisks un par zemu novērtēts. http://klab.lv/users/gamall/64546.html http://klab.lv/users/gamall/63094.html Thu, 19 Feb 2015 23:04:38 GMT http://klab.lv/users/gamall/63094.html par spīti tam, ka man vārdu kopā likšanas process liekas nevajadzīgi sarežģīts un apgrūtinošs, reizi dažos gados tas ir jādara, lai tiem, kurus satieku dzīvē, nebūtu jāklausās viss, kas man ir ienācis prātā. var vienreiz uzrakstīt un domas justies palaidušai plašākā pasaulē, kur tās par mani aizmirst un liek man mieru.<br /><br />pirmā atziņa ir par laika plūsmu. ir pagājuši jau nedaudz vairāk kā četri gadi kopš nozīmīgākā pagrieziena punkta manā īsajā dzīvē (kopš tiku ārā no sliktajām attiecībām), bet nav sajūtas, ka būtu pagājis tik daudz laika. joprojām neesmu iemācījusies dzīvot, manā prioritāšu sistēmā joprojām pirmajā vietā ir novilkt šo dienu nenonākot dzīvībai bīstamā drāmā un pēc iespējas vairāk pašai sev novēršot uzmanību no realitātes. teorētiski es sev uzstādu mērķus un tad cenšos uz tiem iet, kas it kā ir normālā lieta, ko manā vecumā darīt, bet mainīt paradumus no pēc iespējas knapākas eksistēšanas uz, nu, <i>dzīvošanu</i> ir diezgan smagi. ilgo laika posmu pirms pagrieziena punkta atceros tā kā atceras naktsmurgus, tumsa un bailes, un šausminošas ainas mijas ar neiederīgiem nosacīta miera brīžiem, kuros biju kā ap rokām stingri savilkta stīga, nefunkcionāla, nekustīga un sāpīga. pēc pagrieziena punkta viss vismaz ir pelēks ar krāsainiem pleķiem, nevis melns. dažs labs brīdis pat atmiņā ir palicis pavisam saulains un spožs, priecīgu satraukumu par pasaules skaistumu raisošs, bet ātrāk vai vēlāk neatkarīgi no apkārtējās vides man iekšā visas krāsas sadrūp un sapļekājas atpakaļ uz drūmi pelēku un duļķainu. man ir visai slikta atmiņa arī tad, kad es kaut ko tiešām gribu atcerēties. <br /><br />otra atziņa ir tas, ka man jau no mazotnes ir stūķēts galvā, ka nevienam nevar uzticēties, ka visi pie pirmās izdevības mani piekāsīs un nodos un ka katram rūp tikai un vienīgi viņš pats. pusaudža gados tas man galvā tika spiests apzināti, lai mani maksimāli izolētu. es nekad neesmu noticējusi, ka cilvēki pēc dabas ir ļauni, bet šī iebiedēšana bija pietiekami efektīva, lai man būtu bijis pārāk bail jautāt pēc palīdzības, kad to būtu vajadzējis. to saņēmos darīt tikai kā absolūti pedējo iespēju, kad pilnīgi visas citas opcijas jau bija izsmeltas, un arī tad es neticēju, ka kāds varētu man arī palīdzēt. un izrādījās, ka tieši palīdzības lūgšana no līdzcilvēkiem bija vienīgais ceļš uz gaišumu. sanāk, ka otrajai atziņai ir divas daļas, pirmā, ka, ja man nebūtu bijis tik ļoti bail jautāt palīdzību, viss melnums būtu pazudis no manas dzīves ievērojami ātrāk, un otrais, ka līdz šim manā pieredzē cilvēkus par defaulti sliktiem uzskata tikai tādi cilvēki, kam pašiem iekšā ir tikai sliktums. mēdz būt dažādi apstākļi un situācijas, bla bla un citi attaisnojumi, bet es atsakos ticēt, ka cilvēki piedzimst tik ļauni kā man ir mācīts. http://klab.lv/users/gamall/63094.html nin - survivalism http://klab.lv/users/gamall/62303.html Sat, 01 Mar 2014 17:04:40 GMT http://klab.lv/users/gamall/62303.html pašpārliecinātība nemaz nav tik pievilcīga īpašība, manuprāt, kaut arī visur kā tāda ir pieminēta, izņemot pretējo viedokli, ka pieticība ir pievilcīga, kas man arī nedarbojas. manās domās atraktīvākā īpašība, kas cilvēkam var piemist, ir entuziasms. ja ir kaut kas, kas personai izraisa spīdumu acīs un dedzīgu aizrautību, tas ir neatvairāmi saistoši. nu, varbūt vienīgi ne tad, ja tas ir futbols vai kaut kas, kam es ļoti izjusti iebilstu. bet parasti entuziasms ir tas, ko visvairāk gribas redzēt. http://klab.lv/users/gamall/62303.html http://klab.lv/users/gamall/60327.html Mon, 20 May 2013 18:27:24 GMT http://klab.lv/users/gamall/60327.html <img src="http://m.untu.ms/ejh.jpg" /> http://klab.lv/users/gamall/60327.html Židrūns - Spoguļa lauska pierē http://klab.lv/users/gamall/59877.html Mon, 26 Nov 2012 14:26:20 GMT http://klab.lv/users/gamall/59877.html maz kas ir dīvaināk kā atskatīties pagātnē. vakarnakt jautāju anekai, kad tas bija, kad satikāmies? izrādās, pagājis jau vairāk par astoņiem gadiem. tā nav tikšanās, ko labi atceros, jo kādā brīdī viņa vienkārši sāka vienmēr kaut kur būt, un viss pārējais, ko ir vērts mēģināt atcerēties, ir noticis pēc tam. labi atceros tikai tās tikšanās, kas izraisījušas spēcīgas wtf sajūtas. bet vispār, vispār ir labi, ka ir tādi blogi, kuros reizi kādā laikā sagribas kaut ko ierakstīt, un tad vēlāk var pēc tā atcerēties, kā ir gājis, jo viss, kas ir bijis pirms pavisam nesen, ir diezgan miglā tīts. vienā no ierakstu vietām atradu vēstuli sev no pagātnes es, un tas bija briesmīgi, jo es nevaru aizrakstīt viņai atbildi. pat lietas pirms gada un diviem liekas tik ļoti senas, ka to būtu varējis rakstīt cits cilvēks, bet kaut kā tomēr izdodas atminēties aprakstītās sajūtas, un tad liekas, ka laba doma varētu būt aprakstīt tagadējās, ja gadījumā piemirstas. jau tagad ir tā, ka gribas, kaut būtu turējusi kaut vai privātu dienasgrāmatu ar notikumiem un iespaidiem, kas gadījušies pirms mēneša. diezgan rūpīgi uzturu ierakstus plānotājā, bet bieži vien ieraksts "netīšām satikt x" vai "y ciemos" neatsauc atmiņā notikumu, kaut arī tā ir bijusi bagātīga un vērtīga pieredze. visdrīzāk, ka anekai atkal ir taisnība, un man vajag vairāk fotogrāfēt cilvēkus, citādi bilžu folderos ir tikai ainavas un klusās dabas, no kurām labākajā gadījumā viena no simts kaut ko tiešām atgādina. jāpieraksta, kamēr atceros, jo diezgan daudz ko negribas aizmirst. nav tā, ka ir žilbinoši balti plankumi atmiņā, bet vairāk vienkārši nekā nav, kamēr par to konkrēti neatgādina. bez atgādināšanas atceros tikai tās lietas, kuras negribu.<br /><a name="cutid1"></a><br />pārsteigums par to, cik salds var būt miegs uz šaura, maza, netīra matracīša;<br />dažādu autoru rīta pankūkas un rīta the guild;<br />peldēties lielā pelēkumā un nesalt;<br />vienmēr noder lietusmētelis, asfalta krītiņi un lukturītis;<br />braukt naktī un pieturēties;<br />krāsainas, draudzīgas plastmasas karotītes;<br />mītiskas lokācijas pēkšņi naktī iznirst no nostāstiem un kļūst īstas;<br />ar jaunu otu trauciņu pietiek, lai atgrieztos vēlme gleznot un parādītos apjukums;<br />cik jums viss ir vienkārši;<br />plapsa;<br />pamosties ar kāda cita fona mūziku;<br />mainīties ar sīkumiem;<br />mainīties ar mūziku;<br />laika bedre;<br />cīklīši un pludināts krīts;<br />grāmatas, senas kā rīga;<br />pazaudēt cepuri, bet atrast nākamo bāru;<br />izteikta patika;<br />can haz lunch;<br />īss balansa mirklis statistikā;<br />slikti, slikti, slikti, kebabs;<br />zefīru mistērija;<br />jāizkrāso laiks;<br />štrihot svešas sejas, kamēr tās pazīsti;<br />informatīva ekskursija ar konfektēm;<br />ja visa grīda būtu matracis;<br />surprise roadtrips;<br />salst deguns, bet ir silti;<br />četri zobu komplekti, neskaitot manējo;<br />iepazīties ar dzidrajām dzirām;<br />skatās, kā zīmēju;<br />pēkšņi elīza a better world;<br />ķirbju zupa;<br />nixie dust;<br />bojāt sliktu lietu sacītāja reputāciju;<br />iekārtoties ērtāk lamatās;<br />rakstlaukumi un tumsā spīdēšana;<br />betona plākšņu segums;<br />runā ar mani kā proti, runā ar mani dzejā;<br />zefīriem pildītas pankūkas;<br />bailīgi sēdēt un gaidīt, kad viss atkal būs pazīstami un slikti;<br />apsveicama nelietību piesegšana;<br />divi kaķi un trīs vīrieši;<br />sieviete, kura ar savu pēkšņi pūlī atpazīto smaidu liek man iztaisnot muguru;<br />iedomu kērzas.<br /><br />pēdējā laikā ir tik daudz sajūtu, ka grūti noticēt. nezināju, ka man var būt tik daudz sajūtu, un lielākā daļa no tām ļoti, ļoti labas. tas izraisa aizdomas, satraukumu un mazliet arī bailes, bet, šādi atskatoties uz nesenatni, liekas, ka, pat ja būs sliktāk kā jebkad iepriekš ir bijis, jau sakrātās labās sajūtas būs tā vērtas. viss ir lieliski. http://klab.lv/users/gamall/59877.html http://klab.lv/users/gamall/59549.html Fri, 13 Jul 2012 07:12:46 GMT http://klab.lv/users/gamall/59549.html ir tāds vakars, kad pasaule beidzas līdz ar loga stiklu, kurā šķiet ielīmēts pauspapīrs ar dažiem blāviem egļu siluetiem, mūzika skan tāpat kā pirmoreiz un zīmulis pats lido virs papīra, atliek tikai skatīties. lēts vīns garšo pēc nektāra un nav vairs tālāk, kur aizmirsties. tāds vakars, kad reflektēt par visu, kas ir maināms, nemaz nevar, jo pagātne ir ievērta grāmatā, un grāmata nolikta plauktā pie veciem fotoalbumiem, kuros sejas vai nu ir aizmirsušās, vai arī no sākta gala piederējušas svešiem. tāds vakars, kad krāsu paraugi ir zaudējuši atšķirības, un negribas nevienam un nevienai atdot savu vientulību, jo man tieši un precīzi pietiek. vakars tāds, bet rīt ir jauna diena un jauns sākums, laiks atkal kustēsies un, ja smagas grāmatas nekritīs virsū no plauktiem, viss būs kārtībā. bet ne tā kā tagad. http://klab.lv/users/gamall/59549.html http://klab.lv/users/gamall/59308.html Thu, 12 Jul 2012 19:25:35 GMT http://klab.lv/users/gamall/59308.html <img src="http://m.untu.ms/cbe.jpg"><br /><a name="cutid1"></a><br /><br /><img src="http://m.untu.ms/cbf.jpg"><br />neviens dzēris amerikānis bildes tapšanā necieta<br /><br /><img src="http://m.untu.ms/cbd.jpg"><br />bums! http://klab.lv/users/gamall/59308.html http://klab.lv/users/gamall/59135.html Tue, 19 Jun 2012 09:02:06 GMT http://klab.lv/users/gamall/59135.html vēl nav sanācis laika tikt pie lielāka ekrāna nekā netbuka defaultais, tāpēc nevaru čakarēt un likt internetos daudzās raw bildītes, jo raw čakarēšanas menu nelien ekrānā, bet kaut ko tomēr gribas ielikt.<br /><a name="cutid1"></a><br /><br /><img src="http://m.untu.ms/c7i.jpg"><br />fragments no skata no mājas ap pusdivpadsmitiem vakarā.<br /><br /><img src="http://m.untu.ms/c7j.jpg"><br />bilde, kur es ar elkoni slēpju ēdiena trauciņu un rādu tukšas plaukstas, lai ziemeļbrieži atšūtos. http://klab.lv/users/gamall/59135.html http://klab.lv/users/gamall/58643.html Sat, 03 Mar 2012 20:25:36 GMT http://klab.lv/users/gamall/58643.html <img src="http://m.untu.ms/bdh.jpg"> http://klab.lv/users/gamall/58643.html http://klab.lv/users/gamall/58526.html Mon, 19 Dec 2011 20:12:41 GMT http://klab.lv/users/gamall/58526.html agnese par to ierakstīja, un tad es atcerējos, ka gribēju ierakstīt, ka tad, ja kāds domā, ka man vajag kaut ko dāvināt ziemassvētkos un nevar izdomāt, ko tieši, tad man var dāvināt jauku lūpu krēmu vai smaržīgu higiēnisko lūpukrāsu un es būšu priecīga visu nākamo gadu. http://klab.lv/users/gamall/58526.html http://klab.lv/users/gamall/57998.html Sat, 15 Oct 2011 20:25:32 GMT http://klab.lv/users/gamall/57998.html šonedēļ pabeidzu rakstīt vēstuli, bet tā arī neaizsūtīju.<br />tas, ka ēdiens sprūst rīklē, netraucē pierīties. <br />(vecaistēvs teica, ka viņi ekonomējot, lai krātu bērēm.)<br />sūdzos, ka nav laika, ka esmu ļoti aizņemta, bet tad, kad laiks ir, nevaru savākties neko padarīt un noderīgākajā gadījumā kaut kur atlūstu.<br />vēders sāp, jo tā ir lemts.<br />zilonis uz papīrnaža.<br />tāpat kā savu benchmade izmantoju tikai zīmuļu asināšanai, visus pārējos rīkus un resursus tērēju niekiem.<br />resursu ir līdz kaklam. pāri galvai. krietni vairāk, nekā varētu pagūt izmantot pat tad, ja aktīvi kaut ko darītu. man veicas, resursiem ne.<br />pele guļ. http://klab.lv/users/gamall/57998.html http://klab.lv/users/gamall/57751.html Fri, 14 Oct 2011 15:37:12 GMT http://klab.lv/users/gamall/57751.html pirmkārt, es tikko braucu ar auto kā satiksmes dalībnieks, otrkārt, es šonedēļ biju uz universitātes debašu klubu un iešu vēl, treškārt, &lt;3 http://klab.lv/users/gamall/57751.html Ayreon - The Sixth Extinction http://klab.lv/users/gamall/57466.html Sun, 09 Oct 2011 16:41:41 GMT http://klab.lv/users/gamall/57466.html Fu~ck yeah. Dators. Okei, netbuks, bet tik un tā. Dzīvot bez datora jūtas kā dzīvot bedrē mežmalā, skaņas līdz manīm atnāk un pabļaut pretī varu, tāpat arī ir vieta, kur vicināt rokas, bet neko īsti labi neredzi, ja vien tas nav pārkarināts pāri bedres malai. Dzīvot ar internetu telefonā ir kā dzīvot kastē. Savukārt lietot citu vai bibliotēkas datorus ir kā vēlu vakarā iekulties viesnīcā, atlūzt un rīta gaismiņā tīties tālāk, veiksmīgā gadījumā izlietnē ar roku ziepēm izmazgātās zeķes izžūst pa to laiku. Savs dators, lai vai cik maziņš, ir neaizstājams, tā ir sava istaba, kura ir pietiekami maza, lai to ieliktu somiņā, bet arī pietiekami liela, lai piekrautu ar saviem krāmiem, izgulētos un vajadzības gadījumā arī sasēdinātu pusduci cilvēku un pasniegtu tēju. Mazs dators ir labs dators, neskaitot spēļu vajadzībām.<br /><br />Tagad tāpat spēlēm nav laika. Izņemot... Jāatrod, kur un kad var pieteikties RTU kiberspēļu turnīram, jāsatrenējas tetris. http://klab.lv/users/gamall/57466.html http://klab.lv/users/gamall/57167.html Mon, 29 Aug 2011 14:10:01 GMT http://klab.lv/users/gamall/57167.html rokas ir apbrūnējušas pēdējās nedēļas nogales laikā, nupat griežot un līmējot tās uz acumirkli neatpazinu kā savējās. vēl mazliet laika ir palicis, lai darītu to, kam man bija pusvasara laika, lai krāsotu, šūtu, mācītos zīmēt un septiņas reizes izmērīt pirms griezt. izdarīti ir tikai kaut kādi salīdzinoši sīkumi, dators ir nogalināts, vienīgā pelde ir bijusi burbuļvannā un daudz laika ir izšķiests visādām laiku slepkavojošām izklaidēm. bet tas viss ir lieliski, jo šovasar ir tik daudz kas redzēts, tik daudz laika ir pavadīts gozējoties un līksmojoties par šķietamu neko, ir uzcelta smilšu pils (pats labākais grāvracis ir <span class='ljuser' style='white-space: nowrap;'><a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=magic_raddish'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/magic_raddish/'><b>magic_raddish</b></a></span>) un uzpūsti ziepju mega burbuļi. galu galā lielāko daļu laika ir licies, ka pārplīsīs seja no stulbas smaidīšanas, un nupat arī medikamenti būs ārā no sistēmas un beigsies arī random frīkauti no mēģinājumiem tos atmest. protams, pilns ar lietām, kas nemainās, piemēram, joprojām neprotu uzvesties kompānijās, kas lielākas par trim četriem cilvēkiem, bet varētu, kamēr neviens neskatās, mazliet padejot. http://klab.lv/users/gamall/57167.html Wild Beasts - Lion's Share http://klab.lv/users/gamall/56863.html Wed, 24 Aug 2011 13:27:39 GMT http://klab.lv/users/gamall/56863.html nesen tomēr nācās izsecināt, ka, lai gan viss sliktais ir pagājis un pazudis no dzīves kā pērno gadu iedegums, galvā šis un tas ir ieaudzis uz ilgu laiku. atliek tikai netīšām uzklīst kādam trigerim negaidītā vietā un tas slēptais sliktais ir viss, viss. tas mutuļo un nelāgi ož. un, kad tas ir pārgājis un rokas vairs netrīc, bet nav vēl aizmirsies, ir tādas dusmas. uz sevi, jo neklausīju mammu, uz citiem, kas bija tik iecietīgi/vienaldzīgi, bet galvenokārt tomēr uz sevi. es izaugšu par tādu histērisku tanti, kas vienmēr zinās, kā ir labāk jādara, un jauksies citu dzīvēs, bet pati neko nedarīs. http://klab.lv/users/gamall/56863.html http://klab.lv/users/gamall/56604.html Thu, 30 Jun 2011 09:28:27 GMT http://klab.lv/users/gamall/56604.html stulbā otrā pasaules mala, varētu padomāt, ka internets ļauj sazināties neatkarīgi no atrašanās vietas, bet kā likums tad, kad es esmu pie datora, visi, ar ko mēģinu runāt, vai nu guļ vai dara nezin ko. vai man tiešām būs jāceļas agri no rīta, lai varētu kādam kaut ko pateikt onlainā? fui, nu.<br /><img src="http://i54.tinypic.com/rhsmyq.jpg"> http://klab.lv/users/gamall/56604.html http://klab.lv/users/gamall/56513.html Tue, 21 Jun 2011 03:26:49 GMT http://klab.lv/users/gamall/56513.html <img src="http://img163.imageshack.us/img163/7189/dsc0333w.jpg"> http://klab.lv/users/gamall/56513.html http://klab.lv/users/gamall/56205.html Fri, 17 Jun 2011 09:43:36 GMT http://klab.lv/users/gamall/56205.html aļaskā nav nakts<br /><img src="http://img191.imageshack.us/img191/5404/dsc0256tr.jpg"><br />tas ir drusku pirms pusnakts<br />un līdz galam tumšs nemaz nepaliek http://klab.lv/users/gamall/56205.html http://klab.lv/users/gamall/55268.html Thu, 27 Jan 2011 19:29:44 GMT http://klab.lv/users/gamall/55268.html ja ir viena lieta, kas manī izsauc neproporcionāli spēcīgas dusmas, tad tā ir apgalvošana, ka es meloju. precīzāk, šāds apgalvojums bez jebkāda pamatojuma vai patiesības grauda, vienkārši pliks, nepamatots "tu melo par to un to." es tūlīt aizdedzināšu gaisu ap sevi ar domu spēku. piedrāzt jūs kretīnus, lieciet man mieru! http://klab.lv/users/gamall/55268.html http://klab.lv/users/gamall/52979.html Fri, 18 Jun 2010 11:59:16 GMT http://klab.lv/users/gamall/52979.html sveik sveik, saules. nākampirmdien, tai, kas divdesmit astotajā, prasās tējas ballīti. ko jums atvest? tikai ne ponijus. http://klab.lv/users/gamall/52979.html bat for lashes - glass http://klab.lv/users/gamall/52517.html Tue, 02 Feb 2010 21:08:10 GMT http://klab.lv/users/gamall/52517.html <a name="cutid1"></a><br /><br /><img src="http://m.untu.ms/293.jpg"><br /><br />(šodienai) ideāla (lielākoties) melnbaltu zeķu kombinācija, manuprāt.<br /><br />man pietrūkst dažu ļaužu un man pietrūkst māju. zeķes. http://klab.lv/users/gamall/52517.html Pantera - 10's http://klab.lv/users/gamall/52279.html Mon, 28 Sep 2009 02:45:07 GMT http://klab.lv/users/gamall/52279.html Jau kādu laiciņu solos dažādiem cilvēkiem dot ziņas par to, kā man klājas, bet slinkums un tamlīdzīgi attaisnojumi kavēja to darīt. Tātad, esmu Oksfordā, mācos Foundation Art & Design pavisam parastā koledžā, veidoju portfolio, šoziem jau pieteikšos luniversitātēm un esmu diezgan lielā sajūsmā par to, kurp virzās mana izglītība. Nu, es mācos to, ko gribu mācīties un kas man ir ļoti interesanti, nevis mocos ar to, kā nolikt vidusskolas matemātikas eksāmenu.<br /><br /><a name="cutid1"></a>Nešķiroti fakti: mājeles ir šauras un divstāvīgas, griesti zemi un auto brauc pa ceļa kreiso pusi, kas jau sāk šķist normāli. Ar vārdiem "karstā šokolāde" te domā to, ko mēs saucam par kakao, kas ir ļoti kaitinoši. Ja kādam te saku, ka karstajā šokolādē ir jābūt iekšā šokolādei, tad pretī saņemu pārsteigtas sejas izteiksmes un neizpratni. Ūdens krāni ir savādi, bet tagad jau šķiet, ka tie arī ir normāli. Muzejos ieeja parasti par brīvu. Veikalos nav to marku produktu, kuri ir LV. Piens garšo pēc piena, bet nebojājas. Tautības un rases te ir kādas vien pagadās.<br /><br />Šeit cilvēki ārēji ir daudz laipnāki, iekāpjot autobusā var sveicināties ar vadītāju un kāpjot ārā pateikt paldies. Small talk sit augstu vilni un kopumā ikdienišķa sazināšanās ar ļaudīm izraisa vairāk pozitīvu emociju un iespaidu nekā negatīvu, kas man šķiet neparasti. Var uzsmaidīt tāpat vien un neviens neglūnēs par to, drīzāk uzsmaidīs pretī. Nešaubos ne mirkli, ka iekšā ļaudis ir un paliek nelieši, bet vismaz uz ārpusi parasti staro labas emocijas.<br /><br />Tas, ko šeit sauc par modi, man lielākoties liek vēlēties sev izskrāpēt acis ar karoti. Bet, tā kā šeit ir daudz dažādu ļaužu un katrs ģērbjas kā vēlas, tad ir arī drusku lielāks procents ar to, ko var nosaukt par ģērbšanos glīti. Varbūt sagadīšanās, bet tad, ja kāda meitene man tiešām iekrīt acīs ar glīti izskatīšanos, tā parasti ir no Āzijas. Puiši ģērbjas vairāk vai mazāk tikpat garlaicīgi kā Latvijā. Vēl viena atziņa - gandrīz vienmēr jūtos overdressed, bet nu jau pieradu, ignorēju to sajūtu un ģērbjos kā vēlos.<br /><br />Tādus vārdus kā brilliant, bloody un cheers tiešām lieto. Agrāk man likās, ka tie ir kaut kas sen novecojis un aizmirsts.<br /><br />Laikapstākļi ir savādāki, bet nevaru precīzi saprast un aprakstīt, kur ir starpība. Sākumā likās, ka ir sasodīti auksts un ka tie visi ļaudis, kas valkā tēkreklus, ir vienkārši jukuši, bet tagad jau pati staigāju plāni. Nav vēsi vai silti, tikai kaut kā... savādāk. Normāli. Starp citu, vēl neizskatās pēc rudens.<br /><br />Pirmajā vakarā ar K pabā izdzēru divas pintes alus (kas nemaz nebija slikts) un izsecināju, ka pēc tām pintēm angliski runāju tieši tāpat kā jebkurš brits, tad izsecināju, ka briti vienkārši runā tā, it kā būtu visu laiku iedzēruši. Pēc tā vakara vairs nav problēmu ar akcentu saprašanu. Citzemnieki varbūt runā ar dažādiem savādiem akcentiem, bet parasti daudz skaidrāk nekā briti.<br /><br />Šeit cilvēku vidējais garums ir mazāks, tāpēc teorētiski vairāk izceļos, bet te par to ir kaut kā vienalga. Vairāk izceļos ar nopietno un jocīgo ģērbšanos, bet par to arī ir kaut kā vienalga un ļoti mierīgi.<br /><br />Sākumā savu koledžu atradu pēc geju bāriem, kas man nezināmu iemeslu dēļ ir koncentrēti tajā rajonā. Varavīksnes karogu krāsas ir viegli pamanāmas un tādēļ lielisks orientieris.<br /><br />Pati pērku paiku un pati gatavoju sev ēst. Šokējoši, bet tā vietā, lai netīšām noindētos vai nomirtu badā, esmu iemācījusies vārīt auzu biezputru (mm!) un multitaskot virtuvē. Tiesa, gana bieži ir vienkārši slinkums gatavot, un cenšos iztikt bez fast food, tāpēc biksēs sācis vajadzēt valkāt jostu. Bet nekas, es to lieliski kompensēju ar šokolādi. Un nē, es neaizmirstu par zaļumiem, esiet bez raizēm. Tiesa, kopš atbraukšanas neesmu ēdusi kartupeļus, jo baisi negribas stiept tos no veikala (nu, vēl man ir attaisnojums, ka šeit veikalos apmaldos ļoti bieži), un man gribas ēst kartupeļus. Tupeņi, es rīt jūs atradīšu, nopirkšu, aizstiepšu mājās un izvārīšu! Rrr~!<br /><br />Man nav spīdoša ekonomiskā situācija (lai neteiktu, ka ir ļoti sūdīgi), tāpēc meklēju darbu. Gan atradīšu.<br /><br />Bildes? Lielākoties slinkums staipīt līdzi fotoaparātu, bet dažas ir. Še.<br /><br /><img src="http://img9.imageshack.us/img9/7781/img3491rp.jpg"><br /><br /><img src="http://img97.imageshack.us/img97/7407/img3493.jpg"><br /><br /><img src="http://img32.imageshack.us/img32/8367/img3510h.jpg"><br /><br /><img src="http://img269.imageshack.us/img269/3846/img3516um.jpg"><br /><br />Starp citu, te ir augi un putni, kādus nekad agrāk neesmu redzējusi. Un diezgan zaļš kopumā. Pa ceļam uz lidostu un Londonu no autobusa lauku ainavas izskatījās ļoti skaistas - sakoptas, ļoti zaļas un neplakanas.<br /><br />Kaut kad nobildēšu arī ko pārskatāmāku un arī ko ne gluži no centra, bet nav nemaz tā ļoti interesanti. Jau pierasts.<br /><br />Un kā citādi? Būtu depresīvi kā parasti, bet K puisis no viņas izšķīrās un tāpēc lielākoties vienkārši jūtos kā slikta draudzene, jo nevaru neko gudru pateikt. Nepaliek daudz laika pašai depresēties. Un esmu tikpat nesociāla kā vienmēr, tāpēc man ir daudz jaunu paziņu, bet nav jaunu draugu. Ir grūtības redzēt jebko pozitīvu, bet tieši tāpat būtu, ja atrastos jebkur citur. Gan no tā izaugšu. Pietrūkst visādu jauku ļautiņu, bet nevaru nekādi saprast, cik īsti ilgi te esmu bijusi. Brīžiem šķiet, ka joprojām esmu nupat atbraukusi un visus vēl tikai aizvakar redzēju, bet lielākoties liekas, ka vienmēr ir bijis tā kā ir tagad. Ka vienmēr esmu bijusi te. <br /><br />Droši brauciet ciemos, man ir rezerves sega un dzīvojamajā istabā ir brīvs dīvāns. Nešaubos, ka mājasbiedri neiebildīs. Priecāšos redzēt.<br /><br />Un ziniet ko? Man nepietrūkst ne rupjmaizes, ne kefīra. Un tos, tāpat kā Kāruma biezpiena sieriņus, var nopirkt Baltijas paikas veikalā. Saņemiet. http://klab.lv/users/gamall/52279.html http://klab.lv/users/gamall/51850.html Sun, 15 Mar 2009 16:35:03 GMT http://klab.lv/users/gamall/51850.html Kurš saulstariņš nāks ar mani svētdienās dejot tango? http://klab.lv/users/gamall/51850.html