|
[14 Feb 2006|02:41pm] |
|
Labi jau labi - arii es nenocietos.. Taatad - Valentiindiena..
Ja mees skatamies uz visu kaa uz globaalu komercializaaciju, tad es neatbalstu. Vulgaari.
Ja skatamies kaa uz iespeeju sev miiljiem cilveekiem vai kaadam iipasham cilveekam sagaadaat prieku - jaa, ir jau labi.. Tikai ne gramu sliktaakas nav arii visas paareejaas gada dienas.
Un, nee - man viss kaartiibaa. Nee, neesmu pamesta viena un ar skaudiibu neraugos uz 'tiem laimiigajiem, kas uzvedas kaa muljkji'.. Nee, viss tiktieshaam ir kaartiibaa. Tikai.. Laikam jau attieksme. Man daudz patiikamaaki liekas negaidiiti paarsteigumi. Peekshnji miiljuma uzpluudi. ..kaut kad, kad vismazaak to gaidi, nevis vienaa konkreetaa gada dienaa. Es arii saakumaa neskaitiiju liidzi kopaa pavadiito laiku. Nekad neesmu skaitiijusi. Man neshkjiet tik buutiski katru meenesi iepaziishanaas datumaa sanjemt karstaakas buchas, skaistaakas rozes, miiljaakus apskaavienus un vairaak uzmaniibas kaa parasti.. Nee, paldies - labaak sadali to uz paareejaam dienaam. Es pat ne vienu vakaru meenesii neveelos justies slikti. Jo labaak es jutiishos ikdienaa, esot kopaa, jo lielaaka daavana man buus kopaa pavadiitais laiks.. Un nevajag man teatraalus uzvedumus reizi meenesii vai reizi gadaa. Nevajag man skaljos vaardus vispaaraakajaa formaa. Pasaki to pashu ar darbiem. Un es zinaashu. Katru dienu.
Nu ja, daudzvaardsakot - nu neaizrauj 14.februaara bums..
|
|