Samalta |
[27 Jul 2005|05:01pm] |
[ |
mood |
| |
apathetic |
] |
[ |
music |
| |
Goo Goo Dolls - Iris |
] |
Druumi. Jau otro dienu. Zheel, ka nevar iekonserveet vai ielamineet pozitiivaas emocijas un visu laiku kabataa neesaat taas liidzi sev. Vakardienas tb nakts pasaakums bija tieshi tas kas vajadziigs. Tieshi nepiecieshamais uzmundrinaajums, bet tas viss ir tik paarejoshi.. Darbs, darbs, darbs. Interesanti. Bezgala aizraujoshi, bet arii nogurdinoshi. Nezinu.. Briizhiem liekas, ka vislabpraataak atgrieztos straadaat reanimaacijaa.. Labaak teiktu 'JAA' diennakts dezhuuraam un fiziskam nogurumam, nekaa naktiim nomodaa, domaajot par labaakajiem un efektiivaakajiem risinaajumiem vienai vai otrai probleemai. Vieniigais, ko toreiz iznesu sev liidz aarpus slimniicas sienaam, tieshaam bija fiziskas nogurums, bet ne guuzma probleemu. Shobriid shis darbs ir ar mani visur. Un, jaa - zinu, ka jaaiemaacas plkst. 5os aizmirst par CASH FLOWiem, FINANCIAL TESTINGiem un dazhaadiem FORECASTiem bet veel nemaaku.
Upd.: Laimiiga es esmu - tas ir kaa ar sauli. Tas, ka vinju aizsedz maakonji un vinja nav redzama, nenoziimee, ka vinjas nav. Jaa, laimiiga esmu [pamatos].
|
|