(bez virsraksta)
May. 16th, 2007 | 06:10 pm
From:: aivars_liepa
Kāds tukšums sirdī palicis man šodien
Tik ilgas, senas atmiņas tur mīt.
Visapkārt ļaudis cits te citu atrod
Tik man kā vienmēr vienam lemts ir būt.
Ir atkal pavasaris, laukā ievas zied
Un lakstugaiļu treļļi neļauj miegā iet
Laiks tā kā radīts mīlestībai būtu,
Tik nav vairs tās, kam savas jūtas paust.
Tā tagad citiem savas jūtas bārsta
Es tikai vientuļš varu malā sēst
Un katru reizi, saskrienoties barā,
Sev sirdī aso skumju dunci grūst.
Tik ilgas, senas atmiņas tur mīt.
Visapkārt ļaudis cits te citu atrod
Tik man kā vienmēr vienam lemts ir būt.
Ir atkal pavasaris, laukā ievas zied
Un lakstugaiļu treļļi neļauj miegā iet
Laiks tā kā radīts mīlestībai būtu,
Tik nav vairs tās, kam savas jūtas paust.
Tā tagad citiem savas jūtas bārsta
Es tikai vientuļš varu malā sēst
Un katru reizi, saskrienoties barā,
Sev sirdī aso skumju dunci grūst.