|
atslābsti. es kādreiz biju tavs skolnieks, skolotājs, skolnieks. tu jau zini. es pats sev izklausos naivs, tas no tā, ka nolieku tevi augstāk par sevi. sāku ar vēlmi dot tev padomu, bet tad sekoja šī sevis nolikšana zemāk un rezultātā es zaudēju maču. pirmais sets 15:0. sākam vēlreiz, ja vien tev vēl ir vēlme. vai man pašam viņa ir? labs jautājums, bet es tā neteikšu, jo tas ir banāli. es izvairos no banālā? es pat nevaru atļauties kaut kur ielikt vārdu "banāls", lai tas nebūtu banāli. esmu nosacīti iesprostots. esmu daļēji izlauzies saviem paša spēkiem, bet, ko tālāk? šis uzjautrinošais jautājums. kā gan es neapnīku pats sevi provocēt. es guļu, bet vienlaicīgi tas atkarājas. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
