|
ziemā dzestros luksoforos mednieks nesa sasaldētu gaļu ārā no meža uz savām mājām ar kājām gāja uz muguras bija dzīvnieks sasalis no tālā ceļa kas veda pa grantētu ceļu un lodes skrēja pakaļ lai vēl noķertu pēdējo miesas daļu kur āda saplaisājusi kā zilonis būtu nesis putnu uz savas daļas un ledāji skatītos skatītos skatītos mednieks nesa savu daļu no meža ārā no savas pases ārā nesa nebija saprotams kur bija visiem iepaticies tik dikti saprast manas ausis un daļas bija sastaptas un dienas bija koķetējušas daļas bija visas par visiem iepazīstinātiem un mēs lasījām jūsu daļas un gaisa smalkums bija mums apsolījis daļas par pasi un par kasi arī divas daļas bija piesolītas un nesa savas atsperes un dienas bija pavērtas tik dikti ka es nevarēju saprast ko tas bija no manis prasījis divas dienas nesu gaļu ārā no meža kamēr paklupu un man trāpīja visas atlikušās lodes un putni sagūla virsū lai pārklātu lūpas ar spārniem un atstāja dažas spalvas ja man sagribas ēst vēlā naktī tad lai vēders nesāp sasien spalvas kušķī un vēdini kūpini zivi medaļu kūpini kamēr sabar savu māti un visus mājas viesus un saber viņus maisā un nes uz mežu saldēt gaļā kamēr visas lodes no ciema vēl nav panākušas savas astes un daļa no tā visa var kalpot par opā burbuli un dienas bija pasētas un opis ar savu cigarešu burbuli bija sapinies medniekos ko nes uz gaļas pārstrādi un dienas bija palikušas rozā no visa tā svīduma un gaismas ausuma un dienas bija palikušas ačgārnas un mēs ar ausmiņu gājām dienas zagļus virpināt pirkstos jo mums nebija ne bites ne krepapīra ne krējuma krājumu un mēs bijām uz jums dusmīgi par straujajām mašīnām un mašīnas bija straujas no brīvas dabas jo mums bija palicis tikai vienvietīgs kupejas talons un šaušanas instruktors mūs necienīja un cienāja tikai māmiņas tantiņas ar bērniem un gladiolu sīpoliem sīkais sīpulis mednieku dāls un resgalis resnā gala kalējs brieduma gados ar labu uzvalku mums uzbruka kā pīlēm kas pašķīda un pašķīrās ūdens mēs ātri pārgājām kājām uz mežu kur mūs medīja ar ziepju gabaliņiem un brubuļiem uzpūš vējš un viss mežs saceļas kājās piepes un sūnas maisās pa kājām pinas un virpuļos veļas mēs tikai mazgājam savas bikses un štrumbances un gaidām godo kad atnāks ogot un gaidīt godo atmaksājas viņam pie kājām vienmēr kāds pačurā un gaida manas ogas mājās lai par kilogramu svītu pārdotu tirgū tieši tiem vectēviem kas ar mani nebija mierā |